Brahma Khanda (Moksha Khanda)

ब्रह्मखण्ड — Adhyaya 22

इति श्रीगारुडे महापुराणे उत्तरखण्डे तृतीयांशे ब्रह्मकाण्डे भगवतः कालिन्द्या विवाहे हेतुनिरूपणं नामैकविंशो ऽध्यायः श्रीगरुडमहापुराणम्- २२ श्रीकृष्ण उवाच । या लक्ष्मणा पूर्वसर्गे खगेन्द्र पुत्री ह्यभूद्वह्निवेदस्य वेत्तुः । सुलक्षणैः संयुतत्वाद्यतः सा सुलक्ष्मणेति प्रथिता खगेन्द्र

iti śrīgāruḍe mahāpurāṇe uttarakhaṇḍe tṛtīyāṃśe brahmakāṇḍe bhagavataḥ kālindyā vivāhe hetunirūpaṇaṃ nāmaikaviṃśo 'dhyāyaḥ śrīgaruḍamahāpurāṇam- 22 śrīkṛṣṇa uvāca / yā lakṣmaṇā pūrvasarge khagendra putrī hyabhūdvahnivedasya vettuḥ / sulakṣaṇaiḥ saṃyutatvādyataḥ sā sulakṣmaṇeti prathitā khagendra

3.22.1

यथा लक्ष्मीर्लक्षणैः सा सुपूर्णा यथा हरिर्लक्षणैर्वै सुपूर्णः । यथा वायुर्लक्षणैः पूर्ण एव यथा गायत्री लक्षणैः सा सुपूर्णा

yathā lakṣmīrlakṣaṇaiḥ sā supūrṇā yathā harirlakṣaṇairvai supūrṇaḥ / yathā vāyurlakṣaṇaiḥ pūrṇa eva yathā gāyatrī lakṣaṇaiḥ sā supūrṇā

3.22.2

यथा रुद्राद्या लक्षणैर्वै प्रपूर्णा रुद्रादिल्लक्ष्मणा चैव पूर्णा । गुणेनैवं धर्मतः किञ्चिदेव तथानुसंधानाद्व्रियते नाम चापि

yathā rudrādyā lakṣaṇairvai prapūrṇā rudrādillakṣmaṇā caiva pūrṇā / guṇenaivaṃ dharmataḥ kiñcideva tathānusaṃdhānādvriyate nāma cāpi

3.22.3

तस्मा दाहुर्लक्ष्मणेत्येव सर्वे तल्लक्षणं शृणु चादौ खगेन्द्र । नारायणे पूर्णगुणे रमेशे द्वात्रिंशत्संख्यानि सुलक्षणानि

tasmā dāhurlakṣmaṇetyeva sarve tallakṣaṇaṃ śṛṇu cādau khagendra / nārāyaṇe pūrṇaguṇe rameśe dvātriṃśatsaṃkhyāni sulakṣaṇāni

3.22.4

संत्येव पक्षीन्द्र वदाम्यनु क्रमान्मत्तः श्रुत्वा मोक्षमाप्नोति नित्यम् । यः सप्तपादः षण्णवत्यङ्गुलोङ्गश्चतुर्हस्तः पुरुषस्तीक्ष्णदन्तः

saṃtyeva pakṣīndra vadāmyanu kramānmattaḥ śrutvā mokṣamāpnoti nityam / yaḥ saptapādaḥ ṣaṇṇavatyaṅguloṅgaścaturhastaḥ puruṣastīkṣṇadantaḥ

3.22.5

य एतत्सर्वं मिलितं चैकमेव हरेर्विष्णोर्लक्षणं चाहुरार्याः । मुखं स्त्रिग्धं वर्तुलं पुष्टिरूपं द्वितीयं तल्लक्षणं चाहुरार्याः

ya etatsarvaṃ militaṃ caikameva harerviṣṇorlakṣaṇaṃ cāhurāryāḥ / mukhaṃ strigdhaṃ vartulaṃ puṣṭirūpaṃ dvitīyaṃ tallakṣaṇaṃ cāhurāryāḥ

3.22.6

हनुर्यस्यानुन्नतं चास्ति वीन्द्र तल्लक्षणं प्राहुरार्यास्तृतीयम् । यद्दन्ता वै तीक्ष्णसूक्ष्माश्च संति तल्लक्षणं चाहुरार्याश्चतुर्थम्

hanuryasyānunnataṃ cāsti vīndra tallakṣaṇaṃ prāhurāryāstṛtīyam / yaddantā vai tīkṣṇasūkṣmāśca saṃti tallakṣaṇaṃ cāhurāryāścaturtham

3.22.7

यस्याधरे रक्तिमा त्वस्ति वीन्द्र तल्लक्षणं पञ्चमं चाहुरार्याः । यस्य हस्ता अतिरक्ताः खगेन्द्र तल्लक्षणं प्राहुरार्याश्च पष्ठम्

yasyādhare raktimā tvasti vīndra tallakṣaṇaṃ pañcamaṃ cāhurāryāḥ / yasya hastā atiraktāḥ khagendra tallakṣaṇaṃ prāhurāryāśca paṣṭham

3.22.8

यस्मिन्नखाः संति रक्ताः सुशोभास्तल्लक्षणं सप्तमं चाहुरार्याः । यस्मिन्कपोले रक्तिमा त्वस्ति वीन्द्र तल्लक्षणं ह्यष्टमं प्राहुरार्या

yasminnakhāḥ saṃti raktāḥ suśobhāstallakṣaṇaṃ saptamaṃ cāhurāryāḥ / yasminkapole raktimā tvasti vīndra tallakṣaṇaṃ hyaṣṭamaṃ prāhurāryā

3.22.9

यस्मिन्करे शङ्खचक्रादिरेखा वर्तन्ते तन्नवमं प्राहुरार्याः । यस्यो दरं तन्तुरूपं सुपुष्टं वलित्रयैरङ्कितं सुंदरं च

yasminkare śaṅkhacakrādirekhā vartante tannavamaṃ prāhurāryāḥ / yasyo daraṃ tanturūpaṃ supuṣṭaṃ valitrayairaṅkitaṃ suṃdaraṃ ca

3.22.10

तल्लक्षणं दशमं प्राहुरार्या एकादशं निम्ननाभिं तदाहुः । ऊरुद्वयं यस्य च मांसलं वै तल्लक्षणं द्वादशं प्राहुरार्याः

tallakṣaṇaṃ daśamaṃ prāhurāryā ekādaśaṃ nimnanābhiṃ tadāhuḥ / ūrudvayaṃ yasya ca māṃsalaṃ vai tallakṣaṇaṃ dvādaśaṃ prāhurāryāḥ

3.22.11

कटिर्हि दीर्घा पृथुलास्ति यस्य त्रयोदशं लक्ष्म तदाहुरार्याः । यस्यास्ति मुष्को सुपरिष्ठितो वै चतुर्दशं लक्ष्म तदाहुरार्याः

kaṭirhi dīrghā pṛthulāsti yasya trayodaśaṃ lakṣma tadāhurāryāḥ / yasyāsti muṣko supariṣṭhito vai caturdaśaṃ lakṣma tadāhurāryāḥ

3.22.12

समुन्नतं शिश्रमथो हि लक्ष्म यस्यास्ति तत् पञ्चदशं वदन्ति । सुताम्रकं पादतलं खगेन्द्र तल्लक्षणं षोडशं प्राहुरार्याः

samunnataṃ śiśramatho hi lakṣma yasyāsti tat pañcadaśaṃ vadanti / sutāmrakaṃ pādatalaṃ khagendra tallakṣaṇaṃ ṣoḍaśaṃ prāhurāryāḥ

3.22.13

निम्नौ च गुल्फौ सप्तदशं तदाहुर्ग्री वारूपं प्राहुरष्टादशं च । एकोनविंशं त्वक्षिपद्मं सुरक्तं प्राहुर्बाहुं जानु विंशं तथैव

nimnau ca gulphau saptadaśaṃ tadāhurgrī vārūpaṃ prāhuraṣṭādaśaṃ ca / ekonaviṃśaṃ tvakṣipadmaṃ suraktaṃ prāhurbāhuṃ jānu viṃśaṃ tathaiva

3.22.14

विस्तीर्णोरश्चैकविंशं तदाहुः सिंहास्कन्धं द्व्युत्तरं विंशमाहुः । त्रयोविंशं सूक्ष्ममास्यं तदाहुश्चतुर्विशं सुप्रसन्ने च दृष्टी

vistīrṇoraścaikaviṃśaṃ tadāhuḥ siṃhāskandhaṃ dvyuttaraṃ viṃśamāhuḥ / trayoviṃśaṃ sūkṣmamāsyaṃ tadāhuścaturviśaṃ suprasanne ca dṛṣṭī

3.22.15

ह्रस्वं लिङ्गं मार्दवं चापि वीन्द्र तल्लक्षणं पञ्चविंशं वदन्ति । समौ च पादौ कटिजानु चोरू षड्विंशमाहुश्च समे च जङ्घे

hrasvaṃ liṅgaṃ mārdavaṃ cāpi vīndra tallakṣaṇaṃ pañcaviṃśaṃ vadanti / samau ca pādau kaṭijānu corū ṣaḍviṃśamāhuśca same ca jaṅghe

3.22.16

समानहस्तौ समकर्णौ मिलित्वा द्वात्रिंशत्कं लक्षणं प्राहुरार्याः । द्वात्रिंशत्कं लक्षणं वै मुकुन्दे द्वात्रिंशत्कं लक्षणं वै रमायाम्

samānahastau samakarṇau militvā dvātriṃśatkaṃ lakṣaṇaṃ prāhurāryāḥ / dvātriṃśatkaṃ lakṣaṇaṃ vai mukunde dvātriṃśatkaṃ lakṣaṇaṃ vai ramāyām

3.22.17

द्वात्रिंशत्कं लक्षणं ब्रह्मणोपि तद्भारत्याः प्रवदन्त्येव सत्यम् । तथा च शङ्का सममेव चक्रिणेत्येवं सदामा कुरु निर्णयं ब्रुवे

dvātriṃśatkaṃ lakṣaṇaṃ brahmaṇopi tadbhāratyāḥ pravadantyeva satyam / tathā ca śaṅkā samameva cakriṇetyevaṃ sadāmā kuru nirṇayaṃ bruve

3.22.18

एकस्य वै लक्षणस्यापि विष्णोर्लक्ष्मीरन्तं नैव सम्यक् प्रपेदे । अतोनन्तैर्लक्षणैः संयुतं च हरिं चाहुर्लक्षणज्ञाः सदैव

ekasya vai lakṣaṇasyāpi viṣṇorlakṣmīrantaṃ naiva samyak prapede / atonantairlakṣaṇaiḥ saṃyutaṃ ca hariṃ cāhurlakṣaṇajñāḥ sadaiva

3.22.19

जानाति लक्ष्मीर्लक्षणं वायुरूपे स्वापेक्षया ह्यतिरिक्तं खगेन्द्र । स्वलक्षणापेक्षया भारती तु शतैर्गुणैरधिका वेधसोपि

jānāti lakṣmīrlakṣaṇaṃ vāyurūpe svāpekṣayā hyatiriktaṃ khagendra / svalakṣaṇāpekṣayā bhāratī tu śatairguṇairadhikā vedhasopi

3.22.20

खगेन्द्र तस्माल्लक्षणे साम्यचित्तं विश्वादीनां सर्वदा मा कुरुष्व । अष्टाविंशतिं प्राहू रुद्रादिकानां भ्रूनेत्रयोर्लक्षणेनैव हीनाः

khagendra tasmāllakṣaṇe sāmyacittaṃ viśvādīnāṃ sarvadā mā kuruṣva / aṣṭāviṃśatiṃ prāhū rudrādikānāṃ bhrūnetrayorlakṣaṇenaiva hīnāḥ

3.22.21

अलक्षणं मन्यते यद्धि तस्य दुर्लक्षणं नैव तच्चिन्तनीयम् । अष्टाविंशतिं लक्षणं वै हरस्य न भारतीवच्चिन्तनीयं खगेन्द्र

alakṣaṇaṃ manyate yaddhi tasya durlakṣaṇaṃ naiva taccintanīyam / aṣṭāviṃśatiṃ lakṣaṇaṃ vai harasya na bhāratīvaccintanīyaṃ khagendra

3.22.22

अतो हरः क्रोधरूपी सदैव तयोरभावात्सत्यमुक्तं तथैतत् । अतो द्वयं नास्ति रुद्रे खगेन्द्र शिश्रोदरे किञ्चिदाधिक्यमस्ति

ato haraḥ krodharūpī sadaiva tayorabhāvātsatyamuktaṃ tathaitat / ato dvayaṃ nāsti rudre khagendra śiśrodare kiñcidādhikyamasti

3.22.23

सप्ताधिकैर्विशतिलक्षणैस्तु समायुताः स्वस्त्रियो लक्ष्मणाद्याः । षड्वविंशत्या लक्षणैश्चापि युक्ता वारुण्याद्या पञ्चविंशैश्च चन्द्रः

saptādhikairviśatilakṣaṇaistu samāyutāḥ svastriyo lakṣmaṇādyāḥ / ṣaḍvaviṃśatyā lakṣaṇaiścāpi yuktā vāruṇyādyā pañcaviṃśaiśca candraḥ

3.22.24

अर्थश्चतुर्विंशतिभिश्चैव युक्तो नासावायोर्द्व्यधिका विंशतिश्च लक्षणैश्चैकविंशत्या शची युक्ता न संशयः

arthaścaturviṃśatibhiścaiva yukto nāsāvāyordvyadhikā viṃśatiśca lakṣaṇaiścaikaviṃśatyā śacī yuktā na saṃśayaḥ

3.22.25

प्रवाहा विंशकैर्युक्ता यम एकोनविंशकैः । पाश्यष्टादशभिर्युक्तो दशसप्तयुतो ऽनलः

pravāhā viṃśakairyuktā yama ekonaviṃśakaiḥ / pāśyaṣṭādaśabhiryukto daśasaptayuto 'nalaḥ

3.22.26

वैवस्वतः षोडशभिमित्रः पञ्चदशैर्युतः । चत्रुर्विंशैस्तु धनपः पावकस्तु त्रयोदशैः

vaivasvataḥ ṣoḍaśabhimitraḥ pañcadaśairyutaḥ / catrurviṃśaistu dhanapaḥ pāvakastu trayodaśaiḥ

3.22.27

गङ्गा द्वादशभिर्युक्ता बुध एकादशैर्युतः । शनिस्तु दशसंख्याकैः पुष्करो नवभिर्युतः

gaṅgā dvādaśabhiryuktā budha ekādaśairyutaḥ / śanistu daśasaṃkhyākaiḥ puṣkaro navabhiryutaḥ

3.22.28

अथ षोडशसाहस्रं भार्यारतु मम वल्लभाः । अष्टभिश्चैव संयुक्ताः सप्तभिः पितरस्तथा

atha ṣoḍaśasāhasraṃ bhāryāratu mama vallabhāḥ / aṣṭabhiścaiva saṃyuktāḥ saptabhiḥ pitarastathā

3.22.29

षड्भिश्च देवगन्धर्वाः पञ्चभिस्तदनन्तराः । चतुर्भैः क्षितिपाः प्रोक्तास्त्रिभिरन्ये च संयुताः

ṣaḍbhiśca devagandharvāḥ pañcabhistadanantarāḥ / caturbhaiḥ kṣitipāḥ proktāstribhiranye ca saṃyutāḥ

3.22.30

उदरे किञ्चिदाधिक्ये ह्रस्वे पादे च कर्णयोः । शिखाधिक्यं विना विप्र भार्यायां च शिवस्य च

udare kiñcidādhikye hrasve pāde ca karṇayoḥ / śikhādhikyaṃ vinā vipra bhāryāyāṃ ca śivasya ca

3.22.31

लक्ष्मणायां पञ्च दोषाः शिरोगुल्फादिकं विना । नाभ्याधिक्ये सहैवाष्टौ दोषाः संत्यतिवाहिके

lakṣmaṇāyāṃ pañca doṣāḥ śirogulphādikaṃ vinā / nābhyādhikye sahaivāṣṭau doṣāḥ saṃtyativāhike

3.22.32

जङ्घाधिक्ये सहैवाष्टौ दोषाः शच्याः सदा स्मृताः । एवमेव हि दोषाश्चाप्यूहनीयाः खगेश्वर

jaṅghādhikye sahaivāṣṭau doṣāḥ śacyāḥ sadā smṛtāḥ / evameva hi doṣāścāpyūhanīyāḥ khageśvara

3.22.33

दुर्लक्षणैः सदा वीन्द्र संश्रुतैस्तत्त्वविद्भवेत् । महोदरो लंबनाभिरीषामात्रोग्रदंष्ट्रकः

durlakṣaṇaiḥ sadā vīndra saṃśrutaistattvavidbhavet / mahodaro laṃbanābhirīṣāmātrogradaṃṣṭrakaḥ

3.22.34

अन्धकूपगभीराक्षो लंबकर्णौष्ठनासिकः । लंबगुल्फो वक्रपादः कुनखी श्यावदन्तकः

andhakūpagabhīrākṣo laṃbakarṇauṣṭhanāsikaḥ / laṃbagulpho vakrapādaḥ kunakhī śyāvadantakaḥ

3.22.35

दीर्घजङ्घो दीर्घशिश्रस्त्वेकाण्डश्चैकनासिकः । रक्तश्मश्रू रक्तरोमा वक्रास्यः संप्रकीर्तितः

dīrghajaṅgho dīrghaśiśrastvekāṇḍaścaikanāsikaḥ / raktaśmaśrū raktaromā vakrāsyaḥ saṃprakīrtitaḥ

3.22.36

दग्धपर्व तसंकाशो रक्तपृष्ठः कलिः स्मृतः । अलोमांसो ऽलोमशिरा रक्तगण्डकपोलकः

dagdhaparva tasaṃkāśo raktapṛṣṭhaḥ kaliḥ smṛtaḥ / alomāṃso 'lomaśirā raktagaṇḍakapolakaḥ

3.22.37

ललाटे पाण्डुता नित्यं वामस्कन्धे करे खग । क्रूरदृष्टिर्दृष्टिपादस्तथा वै घर्घरस्वरः

lalāṭe pāṇḍutā nityaṃ vāmaskandhe kare khaga / krūradṛṣṭirdṛṣṭipādastathā vai ghargharasvaraḥ

3.22.38

अत्याशी चातिपानश्च स्तनौ शुष्कफलोपमौ । ऊरौ नवाञ्जिकारोमः तथा पृष्ठे च मस्तके

atyāśī cātipānaśca stanau śuṣkaphalopamau / ūrau navāñjikāromaḥ tathā pṛṣṭhe ca mastake

3.22.39

ललाटे त्रीणि दीर्घे तु समे द्वौ संप्रकीर्तितौ । सर्पाकारस्तु यो मत्स्यस्तस्य शिश्रे प्रकीर्तितः

lalāṭe trīṇi dīrghe tu same dvau saṃprakīrtitau / sarpākārastu yo matsyastasya śiśre prakīrtitaḥ

3.22.40

पादत्राणोपमो मत्स्यो रसनाग्रे प्रकीर्तितः । शिश्राकारश्च यो मत्स्यो गुदे तस्य प्रशस्यते

pādatrāṇopamo matsyo rasanāgre prakīrtitaḥ / śiśrākāraśca yo matsyo gude tasya praśasyate

3.22.41

वृश्चिकाकारमत्स्यस्तु पदोस्तस्य प्रशस्यते । श्वाकारश्चापि मत्स्यो वै मुखे तस्य प्रकीर्तितः

vṛścikākāramatsyastu padostasya praśasyate / śvākāraścāpi matsyo vai mukhe tasya prakīrtitaḥ

3.22.42

हस्ते तु बहुरेखाः स्युर्लोम नासापुटे स्मृतम् । अतिदीर्घं तु चाङ्गुष्ठं कनिष्ठं चातिदीर्घकम्

haste tu bahurekhāḥ syurloma nāsāpuṭe smṛtam / atidīrghaṃ tu cāṅguṣṭhaṃ kaniṣṭhaṃ cātidīrghakam

3.22.43

दुर्लक्षणं त्वे वमादि कलावस्ति ह्यनेकशः । सुलक्षणान्यनेकानि मयि संति खगेश्वर

durlakṣaṇaṃ tve vamādi kalāvasti hyanekaśaḥ / sulakṣaṇānyanekāni mayi saṃti khageśvara

3.22.44

द्वात्रिंशल्लक्षणं विष्णोर्ब्रह्माद्यापेक्षयैव तत् । सहाभिप्राय गर्भेण ब्रह्मणोक्तं तव प्रभो

dvātriṃśallakṣaṇaṃ viṣṇorbrahmādyāpekṣayaiva tat / sahābhiprāya garbheṇa brahmaṇoktaṃ tava prabho

3.22.45

ब्रह्मोक्तस्य मयोक्तस्य विरोधो नास्ति सत्तम । मयोक्तस्यैव स व्यासः कंबुग्रीवः प्रदर्श्यते

brahmoktasya mayoktasya virodho nāsti sattama / mayoktasyaiva sa vyāsaḥ kaṃbugrīvaḥ pradarśyate

3.22.46

रक्ताधरं रक्त तालु चैकीकृत्य मयोदितम् । अतो विरोधो नास्त्येव तथा ज्ञानात्प्रतीयते

raktādharaṃ rakta tālu caikīkṛtya mayoditam / ato virodho nāstyeva tathā jñānātpratīyate

3.22.47

सप्ताधिकैर्विंशतिलक्षणैस्तु समायुता याः स्त्रियो लक्ष्मणाद्याः

saptādhikairviṃśatilakṣaṇaistu samāyutā yāḥ striyo lakṣmaṇādyāḥ

3.22.48

भगे नेत्रे च हस्ते च स्तने कुक्षौ तथैव च । भारत्यपेक्षया पञ्चभिर्न्यूना त्वस्ति लक्षणैः

bhage netre ca haste ca stane kukṣau tathaiva ca / bhāratyapekṣayā pañcabhirnyūnā tvasti lakṣaṇaiḥ

3.22.49

न रुद्रवन्न चान्यानि लक्षणानि खगेश्वर । षड्विंशत्या लक्षणैश्चापि युक्ता वारुण्याः षड्लक्षणैश्चैव हीना

na rudravanna cānyāni lakṣaṇāni khageśvara / ṣaḍviṃśatyā lakṣaṇaiścāpi yuktā vāruṇyāḥ ṣaḍlakṣaṇaiścaiva hīnā

3.22.50

कर्णे कुक्षौ नासिकाकेशपाशे गुल्फे भगे किञ्चिदाधिक्यमस्ति । इन्द्रो युक्तः पञ्चविंशत्या खगेन्द्र सदा हीनो लक्षणैः सप्तसंख्यैः

karṇe kukṣau nāsikākeśapāśe gulphe bhage kiñcidādhikyamasti / indro yuktaḥ pañcaviṃśatyā khagendra sadā hīno lakṣaṇaiḥ saptasaṃkhyaiḥ

3.22.51

हस्ते पादे उदरे कर्णयोश्च शिश्रे गुल्फे त्वधरोष्ठेधिकं च । चतुर्विंशत्या लक्षणैश्चापि युक्तो नास्तिक्यवायुस्तद्वदेवाष्टभिश्च

haste pāde udare karṇayośca śiśre gulphe tvadharoṣṭhedhikaṃ ca / caturviṃśatyā lakṣaṇaiścāpi yukto nāstikyavāyustadvadevāṣṭabhiśca

3.22.52

नाभ्यां गुल्फे हनुरर्ङ्घ्योश्च स्कन्धे द्विजे नेत्रे त्वधरोष्ठेधिकं च । त्रयोविंशत्या लक्षणैश्चापि युक्ता शची तथा नवदोषैश्च युक्ता

nābhyāṃ gulphe hanurarṅghyośca skandhe dvije netre tvadharoṣṭhedhikaṃ ca / trayoviṃśatyā lakṣaṇaiścāpi yuktā śacī tathā navadoṣaiśca yuktā

3.22.53

भगे केशे ह्यधरोष्ठे च कर्णे जङ्घे गण्डे वक्षसि गुल्फयोश्च । तथोत्तरोष्ठे किञ्चिदाधिक्यमस्ति एवं विजानीहि खगेन्द्रसत्तम

bhage keśe hyadharoṣṭhe ca karṇe jaṅghe gaṇḍe vakṣasi gulphayośca / tathottaroṣṭhe kiñcidādhikyamasti evaṃ vijānīhi khagendrasattama

3.22.54

द्वाविंशत्या लक्षणैः संयुतस्तु दशभिर्देषैः प्रवहो नाम वायुः । तथाङ्गुष्ठे किञ्चिदाधिक्यमस्ति विंशत्येकादशभिर्देषतोर्कः

dvāviṃśatyā lakṣaṇaiḥ saṃyutastu daśabhirdeṣaiḥ pravaho nāma vāyuḥ / tathāṅguṣṭhe kiñcidādhikyamasti viṃśatyekādaśabhirdeṣatorkaḥ

3.22.55

तद्विंशत्या लक्षणैः संयुतस्तु तदा दोषेर्द्वादशभिश्च युक्तः । एकोनविंशत्या लक्षणैश्चापि युक्तस्त्रयोदशभिस्तदभावैर्युतोग्निः

tadviṃśatyā lakṣaṇaiḥ saṃyutastu tadā doṣerdvādaśabhiśca yuktaḥ / ekonaviṃśatyā lakṣaṇaiścāpi yuktastrayodaśabhistadabhāvairyutogniḥ

3.22.56

अष्टादशभिर्लक्षणैः संयुतस्तु वैवस्वतस्तदभावैश्चतुर्दशभिः । मित्रस्तु सप्तदशभिर्लक्षणैः संयुतः खग

aṣṭādaśabhirlakṣaṇaiḥ saṃyutastu vaivasvatastadabhāvaiścaturdaśabhiḥ / mitrastu saptadaśabhirlakṣaṇaiḥ saṃyutaḥ khaga

3.22.57

सदोषैः पञ्चदशभिः संयुक्तो नात्र संशयः । तैश्च षोडशभिर्युक्तो धनपो नात्र संशयः

sadoṣaiḥ pañcadaśabhiḥ saṃyukto nātra saṃśayaḥ / taiśca ṣoḍaśabhiryukto dhanapo nātra saṃśayaḥ

3.22.58

तदभावैः षोडशभिः संयुक्तः संप्रकीर्तितः । तैः पञ्चदशभिश्चैव युक्तोग्रेज्यष्ठपुत्रकः

tadabhāvaiḥ ṣoḍaśabhiḥ saṃyuktaḥ saṃprakīrtitaḥ / taiḥ pañcadaśabhiścaiva yuktogrejyaṣṭhaputrakaḥ

3.22.59

तैः सप्तदशभिर्देषैः संयुक्तो नात्र संशयः । तैश्चतुर्दशभिश्चैव गङ्गा संपरिकीर्तिता

taiḥ saptadaśabhirdeṣaiḥ saṃyukto nātra saṃśayaḥ / taiścaturdaśabhiścaiva gaṅgā saṃparikīrtitā

3.22.60

तथाष्टादशभिर्देषैः संयुता नात्र संशयः । तैस्त्रयोदशभिश्चैव संयुतो बुध एव तु

tathāṣṭādaśabhirdeṣaiḥ saṃyutā nātra saṃśayaḥ / taistrayodaśabhiścaiva saṃyuto budha eva tu

3.22.61

दोषैरेकोनविंशत्या संयुतो नात्र संशयः । शनिर्विंशतिदोषेण युतो द्वादशलक्षणैः

doṣairekonaviṃśatyā saṃyuto nātra saṃśayaḥ / śanirviṃśatidoṣeṇa yuto dvādaśalakṣaṇaiḥ

3.22.62

लक्षणैश्चैकादशभिः पुष्करः परिकीर्तितः । एकविंशतिसंख्याकैरसद्भावैः प्रकीर्तितः

lakṣaṇaiścaikādaśabhiḥ puṣkaraḥ parikīrtitaḥ / ekaviṃśatisaṃkhyākairasadbhāvaiḥ prakīrtitaḥ

3.22.63

दशभिर्लक्षणैर्युक्ताः पितरो ये चिराः खग । त्रयोविंशतिदोषैश्च संयुता नात्र संशयः

daśabhirlakṣaṇairyuktāḥ pitaro ye cirāḥ khaga / trayoviṃśatidoṣaiśca saṃyutā nātra saṃśayaḥ

3.22.64

अष्टभिर्लक्षणैर्युक्ता देवगन्धर्वसत्तमाः । दोषैश्चतुर्विंशतिभिः संयुक्ताः परिकीर्तिताः

aṣṭabhirlakṣaṇairyuktā devagandharvasattamāḥ / doṣaiścaturviṃśatibhiḥ saṃyuktāḥ parikīrtitāḥ

3.22.65

सप्तलक्षणसंयुक्ता गन्धर्वा मानुषातमकाः । यैस्तु पञ्चविंशतिभिर्देषैः संयुक्ताः प्रकीर्तिताः

saptalakṣaṇasaṃyuktā gandharvā mānuṣātamakāḥ / yaistu pañcaviṃśatibhirdeṣaiḥ saṃyuktāḥ prakīrtitāḥ

3.22.66

षद्गुणैः क्षितिपा युक्ता षड्विंशत्या च दोषतः । तदन्ये पञ्चभिर्युक्ताश्चतुर्भिः केचिदेव च

ṣadguṇaiḥ kṣitipā yuktā ṣaḍviṃśatyā ca doṣataḥ / tadanye pañcabhiryuktāścaturbhiḥ kecideva ca

3.22.67

त्रिभिः केच्चित्ततो हीना न संति खगसत्तम । यस्मिन्नरे क्षितिपे वा खगेन्द्र आधिक्यं यद्दृश्यते लक्षणस्य

tribhiḥ keccittato hīnā na saṃti khagasattama / yasminnare kṣitipe vā khagendra ādhikyaṃ yaddṛśyate lakṣaṇasya

3.22.68

न ते नरा नैव ते वै क्षितीशाः सर्वे नैव ह्युत्तमाः सर्वदैव । ये देवा ये च दैत्याश्च सर्वेप्येवं खगाधिप

na te narā naiva te vai kṣitīśāḥ sarve naiva hyuttamāḥ sarvadaiva / ye devā ye ca daityāśca sarvepyevaṃ khagādhipa

3.22.69

लक्षणालक्षणैश्चैव क्रमेणोक्ता न संशयः । लक्षणैः सप्तविंशत्यालक्षणैः संयुताः खग

lakṣaṇālakṣaṇaiścaiva krameṇoktā na saṃśayaḥ / lakṣaṇaiḥ saptaviṃśatyālakṣaṇaiḥ saṃyutāḥ khaga

3.22.70

अतः सलक्षणा ज्ञेया द्वात्रिंशल्लक्षणैर्न हि । पितुर्गृहे वर्धमाना सदापि स्वकुटुंबं श्रेष्ठयितुं खगेन्द्र

ataḥ salakṣaṇā jñeyā dvātriṃśallakṣaṇairna hi / piturgṛhe vardhamānā sadāpi svakuṭuṃbaṃ śreṣṭhayituṃ khagendra

3.22.71

उवाच सा पितरं दीयमानमन्नादिकं त्रमित्रादिकेषु । सदापि ये त्वनुसंधानेन युक्ता अन्तर्गते तत्रतत्र स्थिते च

uvāca sā pitaraṃ dīyamānamannādikaṃ tramitrādikeṣu / sadāpi ye tvanusaṃdhānena yuktā antargate tatratatra sthite ca

3.22.72

अज्ञातत्वे चान्नपानादिकं च दत्तं संतो व्यर्थमेवं वदन्ति । हरिं वक्ष्ये तत्रतत्र स्थितं चं तं वै शृणु त्वादरेणाद्य नित्यम्

ajñātatve cānnapānādikaṃ ca dattaṃ saṃto vyarthamevaṃ vadanti / hariṃ vakṣye tatratatra sthitaṃ caṃ taṃ vai śṛṇu tvādareṇādya nityam

3.22.73

बालो हरिर्बालरूपेण कृष्णः क्षीरादिकं नवनीतं घृतं च । गृह्णाति नित्यं भूषणं वस्त्रजातमेवं दद्यात्सर्वदा विष्णुतुष्ट्यै

bālo harirbālarūpeṇa kṛṣṇaḥ kṣīrādikaṃ navanītaṃ ghṛtaṃ ca / gṛhṇāti nityaṃ bhūṣaṇaṃ vastrajātamevaṃ dadyātsarvadā viṣṇutuṣṭyai

3.22.74

मित्रैर्हरिः केशवाख्यो मुकुन्दो भुङ्क्ते दत्तं त्वन्नप्रानादिकं च । पूर्वं दद्यात्सर्वदा वै गृहस्थो धन्यो भवेदन्यथा व्यर्थमेव

mitrairhariḥ keśavākhyo mukundo bhuṅkte dattaṃ tvannaprānādikaṃ ca / pūrvaṃ dadyātsarvadā vai gṛhastho dhanyo bhavedanyathā vyarthameva

3.22.75

गृह्णाति नित्यं माधवाख्यो हरिश्चेत्येवं ज्ञात्वा देयमन्नादिकं च । एवं ज्ञात्वा दीयमानेन नित्यं प्रीणाति विष्णुर्नान्यथा व्यर्थमेव

gṛhṇāti nityaṃ mādhavākhyo hariścetyevaṃ jñātvā deyamannādikaṃ ca / evaṃ jñātvā dīyamānena nityaṃ prīṇāti viṣṇurnānyathā vyarthameva

3.22.76

गृहे नित्यं वासुदेवो हरिस्तु प्रीणाति नित्यं तत्र तिष्ठन्सुपर्ण । एवं ज्ञात्वा स्वगृहं सर्वदैव अलङ्कुर्याद्धातुरूपैः सदैव

gṛhe nityaṃ vāsudevo haristu prīṇāti nityaṃ tatra tiṣṭhansuparṇa / evaṃ jñātvā svagṛhaṃ sarvadaiva alaṅkuryāddhāturūpaiḥ sadaiva

3.22.77

गोविन्दाख्यस्तिष्ठति वष्णवानां पुत्रैर्युतस्तिष्ठति वासुदेवः । मित्रे मुकुन्दः शालके चानिरूद्धो नारायणो द्विजवर्ये सदास्ति

govindākhyastiṣṭhati vaṣṇavānāṃ putrairyutastiṣṭhati vāsudevaḥ / mitre mukundaḥ śālake cānirūddho nārāyaṇo dvijavarye sadāsti

3.22.78

गोष्ठे च नित्यं विष्णुरूपी हरिस्तु अश्वे सदा तिष्ठति वामनाख्यः । संकर्षणः शूद्रवर्णे सदास्ति वैश्ये प्रद्युम्नस्तिष्ठति सर्वदैव

goṣṭhe ca nityaṃ viṣṇurūpī haristu aśve sadā tiṣṭhati vāmanākhyaḥ / saṃkarṣaṇaḥ śūdravarṇe sadāsti vaiśye pradyumnastiṣṭhati sarvadaiva

3.22.79

जनार्दनः क्षत्त्रजातौ सदास्ति दाशेषु नित्यं महिदासो हरिस्तु । मह्यां नित्यं तिष्ठति सर्वदैव ह्युपेन्द्राख्यो हरिरेकः सुपर्ण

janārdanaḥ kṣattrajātau sadāsti dāśeṣu nityaṃ mahidāso haristu / mahyāṃ nityaṃ tiṣṭhati sarvadaiva hyupendrākhyo harirekaḥ suparṇa

3.22.80

गजे सदा तिष्ठति चक्रपाणिः सदान्तरे तिष्ठति विश्वरूपः । नित्यं शुनि तिष्ठति भूतभावनः पिपीलकायामपि सर्वदैव

gaje sadā tiṣṭhati cakrapāṇiḥ sadāntare tiṣṭhati viśvarūpaḥ / nityaṃ śuni tiṣṭhati bhūtabhāvanaḥ pipīlakāyāmapi sarvadaiva

3.22.81

त्रिविक्रमो हरिरूप्यन्तरिक्षे सर्वजातावनन्तरूपी हरिश्च । हरेर्न वर्णोस्ति न गोत्रमस्ति न जातिरीशे सर्वरूपे विचित्रे

trivikramo harirūpyantarikṣe sarvajātāvanantarūpī hariśca / harerna varṇosti na gotramasti na jātirīśe sarvarūpe vicitre

3.22.82

एवं ज्ञात्वा सर्वदा लक्ष्मणा तु हरिं सदा प्रीणयामास देवी । सपर्यया वै क्रियमाणया हरिः पतिर्ममस्य दिति चिन्तयाना

evaṃ jñātvā sarvadā lakṣmaṇā tu hariṃ sadā prīṇayāmāsa devī / saparyayā vai kriyamāṇayā hariḥ patirmamasya diti cintayānā

3.22.83

तत्याज देहं विष्णुपतित्वकामा मद्रेषु वै वीन्द्र पुत्री प्रजाता । स्वयंवरे लक्ष्मणाया अहं च भित्त्वा लक्ष्यं भूपतीन्द्रावयित्वा

tatyāja dehaṃ viṣṇupatitvakāmā madreṣu vai vīndra putrī prajātā / svayaṃvare lakṣmaṇāyā ahaṃ ca bhittvā lakṣyaṃ bhūpatīndrāvayitvā

3.22.84

पाणिग्रहं लक्ष्मणायाश्च कृत्वा गत्वा पुरीं रमयामास देवी । तथैवाहं जांबवत्या विवाहं मत्पत्नीत्वे कारणं त्वां ब्रवीमि

pāṇigrahaṃ lakṣmaṇāyāśca kṛtvā gatvā purīṃ ramayāmāsa devī / tathaivāhaṃ jāṃbavatyā vivāhaṃ matpatnītve kāraṇaṃ tvāṃ bravīmi

3.22.85

3.213.23