← Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga
वायवीयसंहिता उत्तरभाग — Adhyaya 11
ईश्वर उवाच अथ वक्ष्यामि देवेशि भक्तानामधिकारिणाम् विदुषां द्विजमुख्यानां वर्णधर्मसमासतः
īśvara uvāca atha vakṣyāmi deveśi bhaktānāmadhikāriṇām viduṣāṃ dvijamukhyānāṃ varṇadharmasamāsataḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.1
त्रिः स्नानं चाग्निकार्यं च लिंगार्चनमनुक्रमम् दानमीश्ररभावश्च दया सर्वत्र सर्वदा
triḥ snānaṃ cāgnikāryaṃ ca liṃgārcanamanukramam dānamīśrarabhāvaśca dayā sarvatra sarvadā
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.2
सत्यं संतोषमास्तिक्यमहिंसा सर्वजंतुषु ह्रीश्रद्धाध्ययनं योगस्सदाध्यापनमेव च
satyaṃ saṃtoṣamāstikyamahiṃsā sarvajaṃtuṣu hrīśraddhādhyayanaṃ yogassadādhyāpanameva ca
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.3
व्याख्यानं ब्रह्मचर्यं च श्रवणं च तपः क्षमा शौचं शिखोपवीतं च उष्णीषं चोत्तरीयकम्
vyākhyānaṃ brahmacaryaṃ ca śravaṇaṃ ca tapaḥ kṣamā śaucaṃ śikhopavītaṃ ca uṣṇīṣaṃ cottarīyakam
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.4
निषिद्धासेवनं चैव भस्मरुद्राक्षधारणम् पर्वण्यभ्यर्चनं देवि चतुर्दश्यां विशेषतः
niṣiddhāsevanaṃ caiva bhasmarudrākṣadhāraṇam parvaṇyabhyarcanaṃ devi caturdaśyāṃ viśeṣataḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.5
पानं च ब्रह्मकूर्चस्य मासि मासि यथाविधि अभ्यर्चनं विशेषेण तेनैव स्नाप्य मां प्रिये
pānaṃ ca brahmakūrcasya māsi māsi yathāvidhi abhyarcanaṃ viśeṣeṇa tenaiva snāpya māṃ priye
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.6
सर्वक्रियान्न सन्त्यागः श्रद्धान्नस्य च वर्जनम् तथा पर्युषितान्नस्य यावकस्य विशेषतः
sarvakriyānna santyāgaḥ śraddhānnasya ca varjanam tathā paryuṣitānnasya yāvakasya viśeṣataḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.7
मद्यस्य मद्यगन्धस्य नैवेद्यस्य च वर्जनम् सामान्यं सर्ववर्णानां ब्राह्मणानां विशेषतः
madyasya madyagandhasya naivedyasya ca varjanam sāmānyaṃ sarvavarṇānāṃ brāhmaṇānāṃ viśeṣataḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.8
क्षमा शांतिश्च सन्तोषस्सत्यमस्तेयमेव च ब्रह्मचर्यं मम ज्ञानं वैराग्यं भस्मसेवनम्
kṣamā śāṃtiśca santoṣassatyamasteyameva ca brahmacaryaṃ mama jñānaṃ vairāgyaṃ bhasmasevanam
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.9
सर्वसंगनिवृत्तिश्च दशैतानि विशेषतः लिंगानि योगिनां भूयो दिवा भिक्षाशनं तथा
sarvasaṃganivṛttiśca daśaitāni viśeṣataḥ liṃgāni yogināṃ bhūyo divā bhikṣāśanaṃ tathā
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.10
वानप्रस्थाश्रमस्थानां समानमिदमिष्यते रात्रौ न भोजनं कार्यं सर्वेषां ब्रह्मचारिणाम्
vānaprasthāśramasthānāṃ samānamidamiṣyate rātrau na bhojanaṃ kāryaṃ sarveṣāṃ brahmacāriṇām
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.11
अध्यापनं याजनं च क्षत्रियस्याप्रतिग्रहः वैश्यस्य च विशेषेण मया नात्र विधीयते
adhyāpanaṃ yājanaṃ ca kṣatriyasyāpratigrahaḥ vaiśyasya ca viśeṣeṇa mayā nātra vidhīyate
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.12
रक्षणं सर्ववर्णानां युद्धे शत्रुवधस्तथा दुष्टपक्षिमृगाणां च दुष्टानां शातनं नृणाम्
rakṣaṇaṃ sarvavarṇānāṃ yuddhe śatruvadhastathā duṣṭapakṣimṛgāṇāṃ ca duṣṭānāṃ śātanaṃ nṛṇām
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.13
अविश्वासश्च सर्वत्र विश्वासो मम योगिषु स्त्रीसंसर्गश्च कालेषु चमूरक्षणमेव च
aviśvāsaśca sarvatra viśvāso mama yogiṣu strīsaṃsargaśca kāleṣu camūrakṣaṇameva ca
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.14
सदा संचारितैश्चारैर्लोकवृत्तांतवेदनम् सदास्त्रधारणं चैव भस्मकंचुकधारणम्
sadā saṃcāritaiścārairlokavṛttāṃtavedanam sadāstradhāraṇaṃ caiva bhasmakaṃcukadhāraṇam
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.15
राज्ञां ममाश्रमस्थानामेष धर्मस्य संग्रहः गोरक्षणं च वाणिज्यं कृषिर्वैश्यस्य कथ्यते
rājñāṃ mamāśramasthānāmeṣa dharmasya saṃgrahaḥ gorakṣaṇaṃ ca vāṇijyaṃ kṛṣirvaiśyasya kathyate
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.16
शुश्रूषेतरवर्णानां धर्मः शूद्रस्य कथ्यते उद्यानकरणं चैव मम क्षेत्रसमाश्रयः
śuśrūṣetaravarṇānāṃ dharmaḥ śūdrasya kathyate udyānakaraṇaṃ caiva mama kṣetrasamāśrayaḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.17
धर्मपत्न्यास्तु गमनं गृहस्थस्य विधीयते ब्रह्मचर्यं वनस्थानां यतीनां ब्रह्मचारिणाम्
dharmapatnyāstu gamanaṃ gṛhasthasya vidhīyate brahmacaryaṃ vanasthānāṃ yatīnāṃ brahmacāriṇām
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.18
स्त्रीणां तु भर्तृशुश्रूषा धर्मो नान्यस्सनातनः ममार्चनं च कल्याणि नियोगो भर्तुरस्ति चेत्
strīṇāṃ tu bhartṛśuśrūṣā dharmo nānyassanātanaḥ mamārcanaṃ ca kalyāṇi niyogo bharturasti cet
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.19
या नारी भर्तृशुश्रूषां विहाय व्रततत्परा सा नारी नरकं याति नात्र कार्या विचारणा
yā nārī bhartṛśuśrūṣāṃ vihāya vratatatparā sā nārī narakaṃ yāti nātra kāryā vicāraṇā
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.20
अथ भर्तृविहीनाया वक्ष्ये धर्मं सनातनम् व्रतं दानं तपः शौचं भूशय्यानक्तभोजनम्
atha bhartṛvihīnāyā vakṣye dharmaṃ sanātanam vrataṃ dānaṃ tapaḥ śaucaṃ bhūśayyānaktabhojanam
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.21
ब्रह्मचर्यं सदा स्नानं भस्मना सलिलेन वा शांतिर्मौनं क्षमा नित्यं संविभागो यथाविधि
brahmacaryaṃ sadā snānaṃ bhasmanā salilena vā śāṃtirmaunaṃ kṣamā nityaṃ saṃvibhāgo yathāvidhi
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.22
अष्टाभ्यां च चतुर्दश्यां पौर्णमास्यां विशेषतः एकादश्यां च विधिवदुपवासोममार्चनम्
aṣṭābhyāṃ ca caturdaśyāṃ paurṇamāsyāṃ viśeṣataḥ ekādaśyāṃ ca vidhivadupavāsomamārcanam
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.23
इति संक्षेपतः प्रोक्तो मयाश्रमनिषेविणाम् ब्रह्मक्षत्रविशां देवि यतीनां ब्रह्मचारिणाम्
iti saṃkṣepataḥ prokto mayāśramaniṣeviṇām brahmakṣatraviśāṃ devi yatīnāṃ brahmacāriṇām
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.24
तथैव वानप्रस्थानां गृहस्थानां च सुन्दरि शूद्राणामथ नारीणां धर्म एष सनातनः
tathaiva vānaprasthānāṃ gṛhasthānāṃ ca sundari śūdrāṇāmatha nārīṇāṃ dharma eṣa sanātanaḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.25
ध्येयस्त्वयाहं देवेशि सदा जाप्यः षडक्षरः वेदोक्तमखिलं धर्ममिति धर्मार्थसंग्रहः
dhyeyastvayāhaṃ deveśi sadā jāpyaḥ ṣaḍakṣaraḥ vedoktamakhilaṃ dharmamiti dharmārthasaṃgrahaḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.26
अथ ये मानवा लोके स्वेच्छया धृतविग्रहाः भावातिशयसंपन्नाः पूर्वसंस्कारसंयुताः
atha ye mānavā loke svecchayā dhṛtavigrahāḥ bhāvātiśayasaṃpannāḥ pūrvasaṃskārasaṃyutāḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.27
विरक्ता वानुरक्ता वा स्त्र्यादीनां विषयेष्वपि पापैर्न ते विलिंपंते १ पद्मपत्रमिवांभसा
viraktā vānuraktā vā stryādīnāṃ viṣayeṣvapi pāpairna te viliṃpaṃte 1 padmapatramivāṃbhasā
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.28
तेषां ममात्मविज्ञानं विशुद्धानां विवेकिनाम् मत्प्रसादाद्विशुद्धानां दुःखमाश्रमरक्षणात्
teṣāṃ mamātmavijñānaṃ viśuddhānāṃ vivekinām matprasādādviśuddhānāṃ duḥkhamāśramarakṣaṇāt
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.29
नास्ति कृत्यमकृत्यं च समाधिर्वा परायणम् न विधिर्न निषेधश्च तेषां मम यथा तथा
nāsti kṛtyamakṛtyaṃ ca samādhirvā parāyaṇam na vidhirna niṣedhaśca teṣāṃ mama yathā tathā
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.30
तथेह परिपूर्णस्य साध्यं मम न विद्यते तथैव कृतकृत्यानां तेषामपि न संशयः
tatheha paripūrṇasya sādhyaṃ mama na vidyate tathaiva kṛtakṛtyānāṃ teṣāmapi na saṃśayaḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.31
मद्भक्तानां हितार्थाय मानुषं भावमाश्रिताः रुद्रलोकात्परिभ्रष्टास्ते रुद्रा नात्र संशयः
madbhaktānāṃ hitārthāya mānuṣaṃ bhāvamāśritāḥ rudralokātparibhraṣṭāste rudrā nātra saṃśayaḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.32
ममानुशासनं यद्वद्ब्रह्मादीनां प्रवर्तकम् तथा नराणामन्येषां तन्नियोगः प्रवर्तकः
mamānuśāsanaṃ yadvadbrahmādīnāṃ pravartakam tathā narāṇāmanyeṣāṃ tanniyogaḥ pravartakaḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.33
ममाज्ञाधारभावेन सद्भावातिशयेन च तदालोकनमात्रेण सर्वपापक्षयो भवेत्
mamājñādhārabhāvena sadbhāvātiśayena ca tadālokanamātreṇa sarvapāpakṣayo bhavet
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.34
प्रत्ययाश्च प्रवर्तंते प्रशस्तफलसूचकाः मयि भाववतां पुंसां प्रागदृष्टार्थगोचराः
pratyayāśca pravartaṃte praśastaphalasūcakāḥ mayi bhāvavatāṃ puṃsāṃ prāgadṛṣṭārthagocarāḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.35
कंपस्वेदो ऽश्रुपातश्च कण्ठे च स्वरविक्रिया आनंदाद्युपलब्धिश्च भवेदाकस्मिकी मुहुः
kaṃpasvedo 'śrupātaśca kaṇṭhe ca svaravikriyā ānaṃdādyupalabdhiśca bhavedākasmikī muhuḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.36
स तैर्व्यस्तैस्समस्तैर्वा लिंगैरव्यभिचारिभिः मंदमध्योत्तमैर्भावैर्विज्ञेयास्ते नरोत्तमाः
sa tairvyastaissamastairvā liṃgairavyabhicāribhiḥ maṃdamadhyottamairbhāvairvijñeyāste narottamāḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.37
यथायोग्निसमावेशान्नायो भवति केवलम् स तथैव मम सान्निध्यान्न ते केवलमानुषाः
yathāyognisamāveśānnāyo bhavati kevalam sa tathaiva mama sānnidhyānna te kevalamānuṣāḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.38
हस्तपादादिसाधर्म्याद्रुद्रान्मर्त्यवपुर्धरान् प्राकृतानिव मन्वानो नावजानीत पंडितः
hastapādādisādharmyādrudrānmartyavapurdharān prākṛtāniva manvāno nāvajānīta paṃḍitaḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.39
अवज्ञानं कृतं तेषु नरैर्व्यामूढचेतनैः आयुः श्रियं कुलं शीलं हित्वा निरयमावहेत्
avajñānaṃ kṛtaṃ teṣu narairvyāmūḍhacetanaiḥ āyuḥ śriyaṃ kulaṃ śīlaṃ hitvā nirayamāvahet
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.40
ब्रह्मविष्णुसुरेशानामपि तूलायते पदम् मत्तोन्यदनपेक्षाणामुद्धृतानां महात्मनाम्
brahmaviṣṇusureśānāmapi tūlāyate padam mattonyadanapekṣāṇāmuddhṛtānāṃ mahātmanām
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.41
अशुद्धं बौद्धमैश्वर्यं प्राकृतं पौरुषं तथा गुणेशानामतस्त्याज्यं गुणातीतपदैषिणाम्
aśuddhaṃ bauddhamaiśvaryaṃ prākṛtaṃ pauruṣaṃ tathā guṇeśānāmatastyājyaṃ guṇātītapadaiṣiṇām
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.42
अथ किं बहुनोक्तेन श्रेयः प्राप्त्यैकसाधनम् मयि चित्तसमासंगो येन केनापि हेतुना
atha kiṃ bahunoktena śreyaḥ prāptyaikasādhanam mayi cittasamāsaṃgo yena kenāpi hetunā
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.43
उपमन्युरुवाच इत्थं श्रीकण्ठनाथेन शिवेन परमात्मना हिताय जगतामुक्तो ज्ञानसारार्थसंग्रहः
upamanyuruvāca itthaṃ śrīkaṇṭhanāthena śivena paramātmanā hitāya jagatāmukto jñānasārārthasaṃgrahaḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.44
विज्ञानसंग्रहस्यास्य वेदशास्त्राणि कृत्स्नशः सेतिहासपुराणानि विद्या व्याख्यानविस्तरः
vijñānasaṃgrahasyāsya vedaśāstrāṇi kṛtsnaśaḥ setihāsapurāṇāni vidyā vyākhyānavistaraḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.45
ज्ञानं ज्ञेयमनुष्ठेयमधिकारो ऽथ साधनम् साध्यं चेति षडर्थानां संग्रहत्वेष संग्रहः
jñānaṃ jñeyamanuṣṭheyamadhikāro 'tha sādhanam sādhyaṃ ceti ṣaḍarthānāṃ saṃgrahatveṣa saṃgrahaḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.46
गुरोरधिकृतं ज्ञानं ज्ञेयं पाशः पशुः पतिः लिंगार्चनाद्यनुष्ठेयं भक्तस्त्वधिकृतो ऽपि यः
guroradhikṛtaṃ jñānaṃ jñeyaṃ pāśaḥ paśuḥ patiḥ liṃgārcanādyanuṣṭheyaṃ bhaktastvadhikṛto 'pi yaḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.47
साधनं शिवमंत्राद्यं साध्यं शिवसमानता षडर्थसंग्रहस्यास्य ज्ञानात्सर्वज्ञतोच्यते
sādhanaṃ śivamaṃtrādyaṃ sādhyaṃ śivasamānatā ṣaḍarthasaṃgrahasyāsya jñānātsarvajñatocyate
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.48
प्रथमं कर्म यज्ञादेर्भक्त्या वित्तानुसारतः बाह्येभ्यर्च्य शिवं पश्चादंतर्यागरतो भवेत्
prathamaṃ karma yajñāderbhaktyā vittānusārataḥ bāhyebhyarcya śivaṃ paścādaṃtaryāgarato bhavet
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.49
रतिरभ्यंतरे यस्य न बाह्ये पुण्यगौरवात् न कर्म करणीयं हि बहिस्तस्य महात्मनाः
ratirabhyaṃtare yasya na bāhye puṇyagauravāt na karma karaṇīyaṃ hi bahistasya mahātmanāḥ
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.50
ज्ञानामृतेन तृप्तस्य भक्त्या शैवशिवात्मनः नांतर्न च बहिः कृष्ण कृत्यमस्ति कदाचन
jñānāmṛtena tṛptasya bhaktyā śaivaśivātmanaḥ nāṃtarna ca bahiḥ kṛṣṇa kṛtyamasti kadācana
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.51
तस्मात्क्रमेण संत्यज्य बाह्यमाभ्यंतरं तथा ज्ञानेन ज्ञेयमालोक्याज्ञानं चापि परित्यजेत्
tasmātkrameṇa saṃtyajya bāhyamābhyaṃtaraṃ tathā jñānena jñeyamālokyājñānaṃ cāpi parityajet
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.52
नैकाग्रं चेच्छिवे चित्तं किं कृतेनापि कर्मणा एकाग्रमेव चेच्चित्तं किं कृतेनापि कर्मणा
naikāgraṃ cecchive cittaṃ kiṃ kṛtenāpi karmaṇā ekāgrameva ceccittaṃ kiṃ kṛtenāpi karmaṇā
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.53
तस्मात्कर्माण्यकृत्वा वा कृत्वा वांतर्बहिःक्रमात् येन केनाप्युपायेन शिवे चित्तं निवेशयेत्
tasmātkarmāṇyakṛtvā vā kṛtvā vāṃtarbahiḥkramāt yena kenāpyupāyena śive cittaṃ niveśayet
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.54
शिवे निविष्टचित्तानां प्रतिष्ठितधियां सताम् परत्रेह च सर्वत्र निर्वृतिः परमा भवेत्
śive niviṣṭacittānāṃ pratiṣṭhitadhiyāṃ satām paratreha ca sarvatra nirvṛtiḥ paramā bhavet
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.55
इहोन्नमः शिवायेति मंत्रेणानेन सिद्धयः स तस्मादधिगंतव्यः परावरविभूतये
ihonnamaḥ śivāyeti maṃtreṇānena siddhayaḥ sa tasmādadhigaṃtavyaḥ parāvaravibhūtaye
Vayaviya Samhita — Uttara Bhaga 11.56