विद्येश्वरसंहिता — Adhyaya 1
व्यास उवाच धर्मक्षेत्रे महाक्षेत्रे गंगाकालिन्दिसंगमे प्रयागे परमे पुण्ये ब्रह्मलोकस्य वर्त्मनि
vyāsa uvāca dharmakṣetre mahākṣetre gaṃgākālindisaṃgame prayāge parame puṇye brahmalokasya vartmani
Vidyeshvara Samhita 1.1
मुनयः शंसितात्मनस्सत्यव्रतपरायणाः महौजसो महाभागा महासत्रं वितेनिरे
munayaḥ śaṃsitātmanassatyavrataparāyaṇāḥ mahaujaso mahābhāgā mahāsatraṃ vitenire
Vidyeshvara Samhita 1.2
तत्र सत्रं समाकर्ण्य व्यासशिष्यो महामुनिः आजगाम मुनीन्द्रष्टुं सूतः पौराणिकोत्तमः
tatra satraṃ samākarṇya vyāsaśiṣyo mahāmuniḥ ājagāma munīndraṣṭuṃ sūtaḥ paurāṇikottamaḥ
Vidyeshvara Samhita 1.3
तं दृष्ट्वा सूतमायांतं हर्षिता मुनयस्तदा चेतसा सुप्रसन्नेन पूजां चक्रुर्यथाविधि
taṃ dṛṣṭvā sūtamāyāṃtaṃ harṣitā munayastadā cetasā suprasannena pūjāṃ cakruryathāvidhi
Vidyeshvara Samhita 1.4
ततो विनयसंयुक्ता प्रोचुः सांजलयश्चते सुप्रसन्ना महात्मानः स्तुतिं कृत्वायथाविधि
tato vinayasaṃyuktā procuḥ sāṃjalayaścate suprasannā mahātmānaḥ stutiṃ kṛtvāyathāvidhi
Vidyeshvara Samhita 1.5
रोमहर्षण सर्वज्ञ भवान् वै भाग्यगौरवात् पुराणविद्यामखिलां व्यासात्प्रत्यर्थमीयिवान्
romaharṣaṇa sarvajña bhavān vai bhāgyagauravāt purāṇavidyāmakhilāṃ vyāsātpratyarthamīyivān
Vidyeshvara Samhita 1.6
तस्मादाश्चर्यभूतानां कथानां त्वं हि भाजनम् रत्नानामुरुसाराणां रत्नाकर इवार्णवः
tasmādāścaryabhūtānāṃ kathānāṃ tvaṃ hi bhājanam ratnānāmurusārāṇāṃ ratnākara ivārṇavaḥ
Vidyeshvara Samhita 1.7
यच्च भूतं च भव्यं च यच्चान्यद्वस्तु वर्तते न त्वया ऽविदितं किंचित्त्रिषु लोकेषु विद्यते
yacca bhūtaṃ ca bhavyaṃ ca yaccānyadvastu vartate na tvayā 'viditaṃ kiṃcittriṣu lokeṣu vidyate
Vidyeshvara Samhita 1.8
त्वं मद्दिष्टवशादस्य दर्शनार्थमिहागतः कुर्वन्किमपि नः श्रेयो न वृथा गंतुमर्हसि
tvaṃ maddiṣṭavaśādasya darśanārthamihāgataḥ kurvankimapi naḥ śreyo na vṛthā gaṃtumarhasi
Vidyeshvara Samhita 1.9
तत्त्वं श्रुतं स्म नः सर्वं पूर्वमेव शुभाशुभम् न तृप्तिमधिगच्छामः श्रवणेच्छा मुहुर्मुहुः
tattvaṃ śrutaṃ sma naḥ sarvaṃ pūrvameva śubhāśubham na tṛptimadhigacchāmaḥ śravaṇecchā muhurmuhuḥ
Vidyeshvara Samhita 1.10
इदानीमेकमेवास्ति श्रोतव्यं सूत सन्मते तद्रहस्यमपि ब्रूहि यदि ते ऽनुग्रहो भवेत्
idānīmekamevāsti śrotavyaṃ sūta sanmate tadrahasyamapi brūhi yadi te 'nugraho bhavet
Vidyeshvara Samhita 1.11
प्राप्ते कलियुगे घोरे नराः पुण्यविवर्जिताः दुराचाररताः सर्वे सत्यवार्तापराङ्मुखाः
prāpte kaliyuge ghore narāḥ puṇyavivarjitāḥ durācāraratāḥ sarve satyavārtāparāṅmukhāḥ
Vidyeshvara Samhita 1.12
परापवादनिरताः परद्रव्याभिलाषिणः परस्त्रीसक्तमनसः परहिंसापरायणाः
parāpavādaniratāḥ paradravyābhilāṣiṇaḥ parastrīsaktamanasaḥ parahiṃsāparāyaṇāḥ
Vidyeshvara Samhita 1.13
देहात्मदृष्टया मूढा नास्तिकाः पशुबुद्धयः मातृपितृकृतद्वेषाः स्त्रीदेवाः कामकिंकराः
dehātmadṛṣṭayā mūḍhā nāstikāḥ paśubuddhayaḥ mātṛpitṛkṛtadveṣāḥ strīdevāḥ kāmakiṃkarāḥ
Vidyeshvara Samhita 1.14
विप्रा लोभग्रहग्रस्ता वेदविक्रयजीविनः धनार्जनार्थमभ्यस्तविद्या मदविमोहिताः
viprā lobhagrahagrastā vedavikrayajīvinaḥ dhanārjanārthamabhyastavidyā madavimohitāḥ
Vidyeshvara Samhita 1.15
त्यक्तस्वजातिकर्माणः प्राय्हशःपरवंचकाः त्रिकालसंध्यया हीना ब्रह्मबोधविवर्जिताः
tyaktasvajātikarmāṇaḥ prāyhaśaḥparavaṃcakāḥ trikālasaṃdhyayā hīnā brahmabodhavivarjitāḥ
Vidyeshvara Samhita 1.16
अदयाः पंडितंमन्यास्स्वाचारव्रतलोपकाः कृष्युद्यमरताः क्रूरस्वभावा मलिनाशयाः
adayāḥ paṃḍitaṃmanyāssvācāravratalopakāḥ kṛṣyudyamaratāḥ krūrasvabhāvā malināśayāḥ
Vidyeshvara Samhita 1.17
क्षत्रियाश्च तथा सर्वे स्वधर्मत्यागशीलिनः असत्संगाः पापरता व्यभिचारपरायणाः
kṣatriyāśca tathā sarve svadharmatyāgaśīlinaḥ asatsaṃgāḥ pāparatā vyabhicāraparāyaṇāḥ
Vidyeshvara Samhita 1.18
अशूरा अरणप्रीताः पलायनपरायणाः कुचौरवृत्तयः शूद्राः कामकिंकरचेतसः
aśūrā araṇaprītāḥ palāyanaparāyaṇāḥ kucauravṛttayaḥ śūdrāḥ kāmakiṃkaracetasaḥ
Vidyeshvara Samhita 1.19
शस्त्रास्त्रविद्यया हीना धेनुविप्रावनोज्झिताः शरण्यावनहीनाश्च कामिन्यूतिमृगास्सदा
śastrāstravidyayā hīnā dhenuviprāvanojjhitāḥ śaraṇyāvanahīnāśca kāminyūtimṛgāssadā
Vidyeshvara Samhita 1.20
प्रजापालनसद्धर्मविहीना भोगतत्पराः प्रजासंहारका दुष्टा जीवहिंसाकरा मुदा
prajāpālanasaddharmavihīnā bhogatatparāḥ prajāsaṃhārakā duṣṭā jīvahiṃsākarā mudā
Vidyeshvara Samhita 1.21
वैश्याः संस्कारहीनास्ते स्वधर्मत्यागशीलिनः कुपथाः स्वार्जनरतास्तुलाकर्मकुवृत्तयः
vaiśyāḥ saṃskārahīnāste svadharmatyāgaśīlinaḥ kupathāḥ svārjanaratāstulākarmakuvṛttayaḥ
Vidyeshvara Samhita 1.22
गुरुदेवद्विजातीनां भक्तिहीनाः कुबुद्धयः अभोजितद्विजाः प्रायः कृपणा बद्धमुष्टयः
gurudevadvijātīnāṃ bhaktihīnāḥ kubuddhayaḥ abhojitadvijāḥ prāyaḥ kṛpaṇā baddhamuṣṭayaḥ
Vidyeshvara Samhita 1.23
कामिनीजारभावेषु सुरता मलिनाशयाः लोभमोहविचेतस्काः पूर्तादिसुवृषोज्झिताः
kāminījārabhāveṣu suratā malināśayāḥ lobhamohavicetaskāḥ pūrtādisuvṛṣojjhitāḥ
Vidyeshvara Samhita 1.24
तद्वच्छूद्राश्च ये केचिद्ब्राह्मणाचारतत्पराः उज्ज्वलाकृतयो मूढाः स्वधर्मत्यागशीलिनः
tadvacchūdrāśca ye kecidbrāhmaṇācāratatparāḥ ujjvalākṛtayo mūḍhāḥ svadharmatyāgaśīlinaḥ
Vidyeshvara Samhita 1.25
कर्तारस्तपसां भूयो द्विजतेजोपहारकाः शिश्वल्पमृत्युकाराश्च मंत्रोच्चारपरायणाः
kartārastapasāṃ bhūyo dvijatejopahārakāḥ śiśvalpamṛtyukārāśca maṃtroccāraparāyaṇāḥ
Vidyeshvara Samhita 1.26
शीलिग्रामशिलादीनां पूजकाहोमतत्पराः प्रतिकूलविचाराश्च कुटिला द्विजदूषकाः
śīligrāmaśilādīnāṃ pūjakāhomatatparāḥ pratikūlavicārāśca kuṭilā dvijadūṣakāḥ
Vidyeshvara Samhita 1.27
धनवंतः कुकर्माणो विद्यावन्तो विवादिनः आख्यायोपासना धर्मवक्तारो धर्मलोपकाः
dhanavaṃtaḥ kukarmāṇo vidyāvanto vivādinaḥ ākhyāyopāsanā dharmavaktāro dharmalopakāḥ
Vidyeshvara Samhita 1.28
सुभूपाकृतयो दंभाः सुदातारो महामदाः विप्रादीन्सेवकान्मत्वा मन्यमाना निजं प्रभुम्
subhūpākṛtayo daṃbhāḥ sudātāro mahāmadāḥ viprādīnsevakānmatvā manyamānā nijaṃ prabhum
Vidyeshvara Samhita 1.29
स्वधर्मरहिता मूडाः संकराः क्रूरबुद्धयः महाभिमानिनो नित्यं चतुर्वर्णविलोपकाः
svadharmarahitā mūḍāḥ saṃkarāḥ krūrabuddhayaḥ mahābhimānino nityaṃ caturvarṇavilopakāḥ
Vidyeshvara Samhita 1.30
सुकुलीनान्निजान्मत्वा चतुर्वर्णैर्विवर्तनाः सर्ववर्णभ्रष्टकरा मूढास्सत्कर्मकारिणः
sukulīnānnijānmatvā caturvarṇairvivartanāḥ sarvavarṇabhraṣṭakarā mūḍhāssatkarmakāriṇaḥ
Vidyeshvara Samhita 1.31
स्त्रियश्च प्रायशो भ्रष्टा भर्त्रवज्ञानकारिकाः श्वशुरद्रोहकारिण्यो निर्भया मलिनाशनाः
striyaśca prāyaśo bhraṣṭā bhartravajñānakārikāḥ śvaśuradrohakāriṇyo nirbhayā malināśanāḥ
Vidyeshvara Samhita 1.32
कुहावभावनिरताः कुशीलास्स्मरविह्वलाः जारसंगरता नित्यं स्वस्वामिविमुखास्तथा
kuhāvabhāvaniratāḥ kuśīlāssmaravihvalāḥ jārasaṃgaratā nityaṃ svasvāmivimukhāstathā
Vidyeshvara Samhita 1.33
तनया मातृपित्रोश्च भक्तिहीना दुराशयाः अविद्यापाठका नित्यं रोगग्रसितदेहकाः
tanayā mātṛpitrośca bhaktihīnā durāśayāḥ avidyāpāṭhakā nityaṃ rogagrasitadehakāḥ
Vidyeshvara Samhita 1.34
एतेषां नष्टबुद्धीनां स्वधर्मत्यागशीलिनाम् परलोकेपीह लोके कथं सूत गतिर्भवेत्
eteṣāṃ naṣṭabuddhīnāṃ svadharmatyāgaśīlinām paralokepīha loke kathaṃ sūta gatirbhavet
Vidyeshvara Samhita 1.35
इति चिंताकुलं चित्तं जायते सततं हि नः परोपकारसदृशो नास्ति धर्मो परः खलु
iti ciṃtākulaṃ cittaṃ jāyate satataṃ hi naḥ paropakārasadṛśo nāsti dharmo paraḥ khalu
Vidyeshvara Samhita 1.36
लघूपायेन येनैषां भवेत्सद्योघनाशनम् सर्वसिद्धान्तवित्त्वं हि कृपया तद्वदाधुना
laghūpāyena yenaiṣāṃ bhavetsadyoghanāśanam sarvasiddhāntavittvaṃ hi kṛpayā tadvadādhunā
Vidyeshvara Samhita 1.37
व्यास उवाच इत्याकर्ण्य वचस्तेषां मुनीनां भावितात्मनाम् मनसा शंकरं स्मृत्वा सूतः प्रोवाच तान्मुनीन्
vyāsa uvāca ityākarṇya vacasteṣāṃ munīnāṃ bhāvitātmanām manasā śaṃkaraṃ smṛtvā sūtaḥ provāca tānmunīn
Vidyeshvara Samhita 1.38