Vidyeshvara Samhita

विद्येश्वरसंहिता — Adhyaya 16

ऋषय ऊचुः पार्थिवप्रतिमापूजाविधानं ब्रूहि सत्तम येन पूजाविधानेन सर्वाभिष्टमवाप्यते

ṛṣaya ūcuḥ pārthivapratimāpūjāvidhānaṃ brūhi sattama yena pūjāvidhānena sarvābhiṣṭamavāpyate

Vidyeshvara Samhita 16.1

सूत उवाच सुसाधुपृष्टं युष्माभिः सदा सर्वार्थदायकम् सद्यो दुःखस्य शमनं शृणुत प्रब्रवीमि वः

sūta uvāca susādhupṛṣṭaṃ yuṣmābhiḥ sadā sarvārthadāyakam sadyo duḥkhasya śamanaṃ śṛṇuta prabravīmi vaḥ

Vidyeshvara Samhita 16.2

अपमृत्युहरं कालमृत्योश्चापि विनाशनम् सद्यः कलत्रपुत्रादिधनधान्यप्रदं द्विजाः

apamṛtyuharaṃ kālamṛtyoścāpi vināśanam sadyaḥ kalatraputrādidhanadhānyapradaṃ dvijāḥ

Vidyeshvara Samhita 16.3

अन्नादिभोज्यं वस्त्रादिसर्वमुत्पद्यते यतः ततो मृदादिप्रतिमापूजाभीष्टप्रदा भुवि

annādibhojyaṃ vastrādisarvamutpadyate yataḥ tato mṛdādipratimāpūjābhīṣṭapradā bhuvi

Vidyeshvara Samhita 16.4

पुरुषाणां च नारीणामधिकारोत्र निश्चितम् नद्यां तडागे कूपे वा जलांतर्मृदमाहरेत्

puruṣāṇāṃ ca nārīṇāmadhikārotra niścitam nadyāṃ taḍāge kūpe vā jalāṃtarmṛdamāharet

Vidyeshvara Samhita 16.5

संशोध्य गंधचूर्णेन पेषयित्वा सुमंडपे हस्तेन प्रतिमां कुर्यात्क्षीरेण च सुसंस्कृताम्

saṃśodhya gaṃdhacūrṇena peṣayitvā sumaṃḍape hastena pratimāṃ kuryātkṣīreṇa ca susaṃskṛtām

Vidyeshvara Samhita 16.6

अंगप्रत्यंगकोपेतामायुधैश्च समन्विताम् पद्मासनस्थितां कृत्वा पूजयेदादरेण हि

aṃgapratyaṃgakopetāmāyudhaiśca samanvitām padmāsanasthitāṃ kṛtvā pūjayedādareṇa hi

Vidyeshvara Samhita 16.7

विघ्नेशादित्यविष्णूनामंबायाश्च शिवस्य च शिवस्यशिवलिंगं च सर्वदा पूजयेद्द्विज

vighneśādityaviṣṇūnāmaṃbāyāśca śivasya ca śivasyaśivaliṃgaṃ ca sarvadā pūjayeddvija

Vidyeshvara Samhita 16.8

षोडशैरुपचारैश्च कुर्यात्तत्फलसिद्धये पुष्पेण प्रोक्षणं कुर्यादभिषेकं समंत्रकम्

ṣoḍaśairupacāraiśca kuryāttatphalasiddhaye puṣpeṇa prokṣaṇaṃ kuryādabhiṣekaṃ samaṃtrakam

Vidyeshvara Samhita 16.9

शाल्यन्नेनैव नैवेद्यं सर्वं कुडवमानतः गृहे तु कुडवं ज्ञेयं मानुषे प्रस्थमिष्यते

śālyannenaiva naivedyaṃ sarvaṃ kuḍavamānataḥ gṛhe tu kuḍavaṃ jñeyaṃ mānuṣe prasthamiṣyate

Vidyeshvara Samhita 16.10

दैवे प्रस्थत्रयं योग्यं स्वयंभोः प्रस्थपञ्चकम् एवं पूर्णफलं विद्यादधिकं वै द्वयं त्रयम्

daive prasthatrayaṃ yogyaṃ svayaṃbhoḥ prasthapañcakam evaṃ pūrṇaphalaṃ vidyādadhikaṃ vai dvayaṃ trayam

Vidyeshvara Samhita 16.11

सहस्रपूजया सत्यं सत्यलोकं लभेद्द्विजः द्वादशांगुलमायामं द्विगुणं च ततो ऽधिकम्

sahasrapūjayā satyaṃ satyalokaṃ labheddvijaḥ dvādaśāṃgulamāyāmaṃ dviguṇaṃ ca tato 'dhikam

Vidyeshvara Samhita 16.12

प्रमाणमंगुलस्यैकं तदूर्ध्वं पञ्चकत्रयम् अयोदारुकृतं पात्रं शिवमित्युच्यते बुधैः

pramāṇamaṃgulasyaikaṃ tadūrdhvaṃ pañcakatrayam ayodārukṛtaṃ pātraṃ śivamityucyate budhaiḥ

Vidyeshvara Samhita 16.13

तदष्टभागः प्रस्थः स्यात्तच्चतुःकुडवं मतम् दशप्रस्थं शतप्रस्थं सहस्रप्रस्थमेव च

tadaṣṭabhāgaḥ prasthaḥ syāttaccatuḥkuḍavaṃ matam daśaprasthaṃ śataprasthaṃ sahasraprasthameva ca

Vidyeshvara Samhita 16.14

जलतैलादिगंधानां यथायोग्यं च मानतः मानुषार्षस्वयंभूनां महापूजेति कथ्यते

jalatailādigaṃdhānāṃ yathāyogyaṃ ca mānataḥ mānuṣārṣasvayaṃbhūnāṃ mahāpūjeti kathyate

Vidyeshvara Samhita 16.15

अभिषेकादात्मशुद्धिर्गंधात्पुण्यमवाप्यते आयुस्तृप्तिश्च नैवेद्याद्धूपादर्थमवाप्यते

abhiṣekādātmaśuddhirgaṃdhātpuṇyamavāpyate āyustṛptiśca naivedyāddhūpādarthamavāpyate

Vidyeshvara Samhita 16.16

दीपाज्ज्ञानमवाप्नोति तांबूलाद्भोगमाप्नुयात् तस्मात्स्नानादिकं षट्कं प्रयत्नेन प्रसाधयेत्

dīpājjñānamavāpnoti tāṃbūlādbhogamāpnuyāt tasmātsnānādikaṃ ṣaṭkaṃ prayatnena prasādhayet

Vidyeshvara Samhita 16.17

नमस्कारो जपश्चैव सर्वाभीष्टप्रदावुभौ पूजान्ते च सदाकार्यौ भोगमोक्षार्थिभिर्नरैः

namaskāro japaścaiva sarvābhīṣṭapradāvubhau pūjānte ca sadākāryau bhogamokṣārthibhirnaraiḥ

Vidyeshvara Samhita 16.18

संपूज्य मनसा पूर्वं कुर्यात्तत्तत्सदा नरः देवानां पूजया चैव तत्तल्लोकमवाप्नुयात्

saṃpūjya manasā pūrvaṃ kuryāttattatsadā naraḥ devānāṃ pūjayā caiva tattallokamavāpnuyāt

Vidyeshvara Samhita 16.19

तदवांतरलोके च यथेष्टं भोग्यमाप्यते तद्विशेषान्प्रवक्ष्यामि शृणुत श्रद्धया द्विजाः

tadavāṃtaraloke ca yatheṣṭaṃ bhogyamāpyate tadviśeṣānpravakṣyāmi śṛṇuta śraddhayā dvijāḥ

Vidyeshvara Samhita 16.20

विघ्नेशपूजया सम्यग्भूर्लोके ऽभीष्टमाप्नुयात् शुक्रवारे चतुर्थ्यां च सिते श्रावणभाद्रके

vighneśapūjayā samyagbhūrloke 'bhīṣṭamāpnuyāt śukravāre caturthyāṃ ca site śrāvaṇabhādrake

Vidyeshvara Samhita 16.21

भिषगृक्षे धनुर्मासे विघ्नेशं विधिवद्यजेत् शतं पूजासहस्रं वा तत्संख्याकदिनैर्व्रजेत्

bhiṣagṛkṣe dhanurmāse vighneśaṃ vidhivadyajet śataṃ pūjāsahasraṃ vā tatsaṃkhyākadinairvrajet

Vidyeshvara Samhita 16.22

देवाग्निश्रद्धया नित्यं पुत्रदं चेष्टदं नृणाम् सर्वपापप्रशमनं तत्तद्दुरितनाशनम्

devāgniśraddhayā nityaṃ putradaṃ ceṣṭadaṃ nṛṇām sarvapāpapraśamanaṃ tattadduritanāśanam

Vidyeshvara Samhita 16.23

वारपूजांशिवादीनामात्मशुद्धिप्रदां विदुः तीथिनक्षत्रयोगानामाधारं सार्वकामिकम्

vārapūjāṃśivādīnāmātmaśuddhipradāṃ viduḥ tīthinakṣatrayogānāmādhāraṃ sārvakāmikam

Vidyeshvara Samhita 16.24

तथा बृद्धिक्षयाभावात्पूर्णब्रह्मात्मकं विदुः उदयादुदयं वारो ब्रह्मप्रभृति कर्मणाम्

tathā bṛddhikṣayābhāvātpūrṇabrahmātmakaṃ viduḥ udayādudayaṃ vāro brahmaprabhṛti karmaṇām

Vidyeshvara Samhita 16.25

तिथ्यादौ देवपूजा हि पूर्णभोगप्रदा नृणाम् पूर्वभागः पित्ःणां तु निशि युक्तः प्रशस्यते

tithyādau devapūjā hi pūrṇabhogapradā nṛṇām pūrvabhāgaḥ pitḥṇāṃ tu niśi yuktaḥ praśasyate

Vidyeshvara Samhita 16.26

परभागस्तु देवानां दिवा युक्तः प्रशास्यते उदयव्यापिनी ग्राह्या मध्याह्ने यदि सा तिथिः

parabhāgastu devānāṃ divā yuktaḥ praśāsyate udayavyāpinī grāhyā madhyāhne yadi sā tithiḥ

Vidyeshvara Samhita 16.27

देवकार्ये तथा ग्राह्यास्थिति ऋक्षादिकाः शुभाः सम्यग्विचार्य वारादीन्कुर्यात्पूजाजपादिकम्

devakārye tathā grāhyāsthiti ṛkṣādikāḥ śubhāḥ samyagvicārya vārādīnkuryātpūjājapādikam

Vidyeshvara Samhita 16.28

पूजार्यते ह्यनेनेति वेदेष्वर्थस्य योजना पूर्णभोगफलसिद्धिश्च जायते तेन कर्मणा

pūjāryate hyaneneti vedeṣvarthasya yojanā pūrṇabhogaphalasiddhiśca jāyate tena karmaṇā

Vidyeshvara Samhita 16.29

मनोभावांस्तथा ज्ञानमिष्टभोगार्थयोजनात् पूजाशब्दर्थ एवं हि विश्रुतो लोकवेदयोः

manobhāvāṃstathā jñānamiṣṭabhogārthayojanāt pūjāśabdartha evaṃ hi viśruto lokavedayoḥ

Vidyeshvara Samhita 16.30

नित्यनैमित्तिकं कालात्सद्यः काम्ये स्वनुष्ठिते नित्यं मासं च पक्षं च वर्षं चैव यथाक्रमम्

nityanaimittikaṃ kālātsadyaḥ kāmye svanuṣṭhite nityaṃ māsaṃ ca pakṣaṃ ca varṣaṃ caiva yathākramam

Vidyeshvara Samhita 16.31

तत्तत्कर्मफलप्राप्तिस्तादृक्पापक्षयः क्रमात् महागणपतेः पूजा चतुर्थ्यां कृष्णपक्षके

tattatkarmaphalaprāptistādṛkpāpakṣayaḥ kramāt mahāgaṇapateḥ pūjā caturthyāṃ kṛṣṇapakṣake

Vidyeshvara Samhita 16.32

पक्षपापक्षयकरी पक्षभोगफलप्रदा चैत्रे चतुर्थ्यां पूजा च कृता मासफलप्रदा

pakṣapāpakṣayakarī pakṣabhogaphalapradā caitre caturthyāṃ pūjā ca kṛtā māsaphalapradā

Vidyeshvara Samhita 16.33

वर्षभोगप्रदा ज्ञेया कृता वै सिंहभाद्रके श्रवण्यादित्यवारे च सप्तम्यां हस्तभे दिने

varṣabhogapradā jñeyā kṛtā vai siṃhabhādrake śravaṇyādityavāre ca saptamyāṃ hastabhe dine

Vidyeshvara Samhita 16.34

माघशुक्ले च सप्तम्यामादित्ययजनं चरेत् ज्येष्ठभाद्रकसौम्ये च द्वादश्यां श्रवर्णक्षके

māghaśukle ca saptamyāmādityayajanaṃ caret jyeṣṭhabhādrakasaumye ca dvādaśyāṃ śravarṇakṣake

Vidyeshvara Samhita 16.35

द्वादश्यां विष्णुयजनमिष्टंसंपत्करं विदुः श्रावणे विष्णुयजनमिष्टारोग्यप्रदं भवेत्

dvādaśyāṃ viṣṇuyajanamiṣṭaṃsaṃpatkaraṃ viduḥ śrāvaṇe viṣṇuyajanamiṣṭārogyapradaṃ bhavet

Vidyeshvara Samhita 16.36

गवादीन्द्वादशानर्थान्सांगान्दत्वा तु यत्फलम् तत्फलं समवाप्नोति द्वादश्यां विष्णुतर्पणात्

gavādīndvādaśānarthānsāṃgāndatvā tu yatphalam tatphalaṃ samavāpnoti dvādaśyāṃ viṣṇutarpaṇāt

Vidyeshvara Samhita 16.37

द्वादश्यां द्वादशान्विप्रान्विष्णोर्द्वादशनामतः षोडशैरुपचारैश्च यजेत्तत्प्रीतिमाप्नुयात्

dvādaśyāṃ dvādaśānviprānviṣṇordvādaśanāmataḥ ṣoḍaśairupacāraiśca yajettatprītimāpnuyāt

Vidyeshvara Samhita 16.38

एवं च सर्वदेवानां तत्तद्द्वादशनामकैः द्वादशब्रह्मयजनं तत्तत्प्रीतिकरं भवेत्

evaṃ ca sarvadevānāṃ tattaddvādaśanāmakaiḥ dvādaśabrahmayajanaṃ tattatprītikaraṃ bhavet

Vidyeshvara Samhita 16.39

कर्कटे सोमवारे च नवम्यां मृगशीर्षके अंबां यजेद्भूतिकामः सर्वभोगफलप्रदाम्

karkaṭe somavāre ca navamyāṃ mṛgaśīrṣake aṃbāṃ yajedbhūtikāmaḥ sarvabhogaphalapradām

Vidyeshvara Samhita 16.40

आश्वयुक्छुक्लनवमी सर्वाभीष्टफलप्रदा आदिवारे चतुर्दश्यां कृष्णपक्षे विशेषतः

āśvayukchuklanavamī sarvābhīṣṭaphalapradā ādivāre caturdaśyāṃ kṛṣṇapakṣe viśeṣataḥ

Vidyeshvara Samhita 16.41

आर्द्रायां च महार्द्रायां शिवपूजा विशिष्यते माघकृष्णचतुर्दश्यां सर्वाभीष्टफलप्रदा

ārdrāyāṃ ca mahārdrāyāṃ śivapūjā viśiṣyate māghakṛṣṇacaturdaśyāṃ sarvābhīṣṭaphalapradā

Vidyeshvara Samhita 16.42

आयुष्करी मृत्युहरा सर्वसिद्धिकरी नृणाम् ज्येष्ठमासे महार्द्रायां चतुर्दशीदिनेपि च

āyuṣkarī mṛtyuharā sarvasiddhikarī nṛṇām jyeṣṭhamāse mahārdrāyāṃ caturdaśīdinepi ca

Vidyeshvara Samhita 16.43

मार्गशीर्षार्द्रकायां वा षोडशैरुपचारकैः तत्तन्मूर्तिशिवं पूज्य तस्य वै पाददर्शनम्

mārgaśīrṣārdrakāyāṃ vā ṣoḍaśairupacārakaiḥ tattanmūrtiśivaṃ pūjya tasya vai pādadarśanam

Vidyeshvara Samhita 16.44

शिवस्य यजनं ज्ञेयं भोगमोक्षप्रदं नृणाम् वारादिदेवयजनं कार्तिके हि विशिष्यते

śivasya yajanaṃ jñeyaṃ bhogamokṣapradaṃ nṛṇām vārādidevayajanaṃ kārtike hi viśiṣyate

Vidyeshvara Samhita 16.45

कार्तिके मासि संप्राप्ते सर्वान्देवान्यजेद्बुधः दानेन तपसा होमैर्जपेन नियमेन च

kārtike māsi saṃprāpte sarvāndevānyajedbudhaḥ dānena tapasā homairjapena niyamena ca

Vidyeshvara Samhita 16.46

षोडशैरुपचारैश्च प्रतिमा विप्रमंत्रकैः ब्राह्मणानां भोजनेन निष्कामार्तिकरो भवेत्

ṣoḍaśairupacāraiśca pratimā vipramaṃtrakaiḥ brāhmaṇānāṃ bhojanena niṣkāmārtikaro bhavet

Vidyeshvara Samhita 16.47

कार्तिके देवयजनं सर्वभोगप्रदं भवेत् व्याधीनां हरणं चैव भवेद्भूतग्रहक्षयः

kārtike devayajanaṃ sarvabhogapradaṃ bhavet vyādhīnāṃ haraṇaṃ caiva bhavedbhūtagrahakṣayaḥ

Vidyeshvara Samhita 16.48

कार्तिकादित्यवारेषु नृणामादित्यपूजनात् तैलकार्पासदानात्तु भवेत्कुष्ठादिसंक्षयः

kārtikādityavāreṣu nṛṇāmādityapūjanāt tailakārpāsadānāttu bhavetkuṣṭhādisaṃkṣayaḥ

Vidyeshvara Samhita 16.49

हरीतकीमरीचीनां वस्त्रक्षीरादिदानतः ब्रह्मप्रतिष्ठया चैव क्षयरोगक्षयो भवेत्

harītakīmarīcīnāṃ vastrakṣīrādidānataḥ brahmapratiṣṭhayā caiva kṣayarogakṣayo bhavet

Vidyeshvara Samhita 16.50

दीपसर्षपदानाच्च अपस्मारक्षयो भवेत् कृत्तिकासोमवारेषु शिवस्य यजनं नृणाम्

dīpasarṣapadānācca apasmārakṣayo bhavet kṛttikāsomavāreṣu śivasya yajanaṃ nṛṇām

Vidyeshvara Samhita 16.51

महादारिद्र्यशमनं सर्वसंपत्करं भवेत् गृहक्षेत्रादिदानाच्च गृहोपकरणादिना

mahādāridryaśamanaṃ sarvasaṃpatkaraṃ bhavet gṛhakṣetrādidānācca gṛhopakaraṇādinā

Vidyeshvara Samhita 16.52

कृत्तिकाभौमवारेषु स्कंदस्य यजनान्नृणाम् दीपघंटादिदानाद्वै वाक्सिद्धिरचिराद्भवेत्

kṛttikābhaumavāreṣu skaṃdasya yajanānnṛṇām dīpaghaṃṭādidānādvai vāksiddhiracirādbhavet

Vidyeshvara Samhita 16.53

कृत्तिकासौम्यवारेषु विष्णोर्वै यजनं नृणाम् दध्योदनस्य दानं च सत्संतानकरं भवेत्

kṛttikāsaumyavāreṣu viṣṇorvai yajanaṃ nṛṇām dadhyodanasya dānaṃ ca satsaṃtānakaraṃ bhavet

Vidyeshvara Samhita 16.54

कृतिकागुरुवारेषु ब्रह्मणो यजनाद्धनैः मधुस्वर्णाज्यदानेन भोगवृद्धिर्भवेन्नृणाम्

kṛtikāguruvāreṣu brahmaṇo yajanāddhanaiḥ madhusvarṇājyadānena bhogavṛddhirbhavennṛṇām

Vidyeshvara Samhita 16.55

कृत्तिकाशुक्रवारेषु गजकोमेडयाजनात् १ गंधपुष्पान्नदानेन भोग्यवृद्धिर्भवेन्नृणाम्

kṛttikāśukravāreṣu gajakomeḍayājanāt 1 gaṃdhapuṣpānnadānena bhogyavṛddhirbhavennṛṇām

Vidyeshvara Samhita 16.56

वंध्या सुपुत्रं लभते स्वर्णरौप्यादिदानतः कृत्तिकाशनिवारेषु दिक्पालानां च वंदनम्

vaṃdhyā suputraṃ labhate svarṇaraupyādidānataḥ kṛttikāśanivāreṣu dikpālānāṃ ca vaṃdanam

Vidyeshvara Samhita 16.57

दिग्गजानां च नागानां सेतुपानां च पूजनम् गजकोमेडो गजवक्त्रः त्र्यंबकस्य च रुद्रस्य विष्णोः पापहरस्य च

diggajānāṃ ca nāgānāṃ setupānāṃ ca pūjanam gajakomeḍo gajavaktraḥ tryaṃbakasya ca rudrasya viṣṇoḥ pāpaharasya ca

Vidyeshvara Samhita 16.58

ज्ञानदं ब्रह्मणश्चैव धन्वंतर्यश्विनोस्तथा रोगापमृत्युहरणं तत्कालव्याधिशांतिदम्

jñānadaṃ brahmaṇaścaiva dhanvaṃtaryaśvinostathā rogāpamṛtyuharaṇaṃ tatkālavyādhiśāṃtidam

Vidyeshvara Samhita 16.59

लवणायसतैलानां माषादीनां च दानतः त्रिकटुफलगंधानां जलादीनां च दानतः

lavaṇāyasatailānāṃ māṣādīnāṃ ca dānataḥ trikaṭuphalagaṃdhānāṃ jalādīnāṃ ca dānataḥ

Vidyeshvara Samhita 16.60

द्रवाणां कठिनानां च प्रस्थेन पलमानतः स्वर्गप्राप्तिर्धनुर्मासे ह्युषःकाले च पूजनम्

dravāṇāṃ kaṭhinānāṃ ca prasthena palamānataḥ svargaprāptirdhanurmāse hyuṣaḥkāle ca pūjanam

Vidyeshvara Samhita 16.61

शिवादीनां च सर्वेषां क्रमाद्वै सर्वसिद्धये शाल्यन्नस्य हविष्यस्य नैवेद्यं शस्तमुच्यते

śivādīnāṃ ca sarveṣāṃ kramādvai sarvasiddhaye śālyannasya haviṣyasya naivedyaṃ śastamucyate

Vidyeshvara Samhita 16.62

विविधान्नस्य नैवेद्यं धनुर्मासे विशिष्यते मार्गशीर्षे ऽन्नदस्यैव सर्वमिष्टफलं भवेत्

vividhānnasya naivedyaṃ dhanurmāse viśiṣyate mārgaśīrṣe 'nnadasyaiva sarvamiṣṭaphalaṃ bhavet

Vidyeshvara Samhita 16.63

पापक्षयं चेष्टसिद्धिं चारोग्यं धर्ममेव च सम्यग्वेदपरिज्ञानं सदनुष्ठानमेव च

pāpakṣayaṃ ceṣṭasiddhiṃ cārogyaṃ dharmameva ca samyagvedaparijñānaṃ sadanuṣṭhānameva ca

Vidyeshvara Samhita 16.64

इहामुत्र महाभोगानंते योगं च शाश्वतम् वेदांतज्ञानसिद्धिं च मार्गशीर्षान्नदो लभेत्

ihāmutra mahābhogānaṃte yogaṃ ca śāśvatam vedāṃtajñānasiddhiṃ ca mārgaśīrṣānnado labhet

Vidyeshvara Samhita 16.65

मार्गशीर्षे ह्युषःकाले दिनत्रयमथापि वा यजेद्देवान्भोगकामो नाधनुर्मासिको भवेत्

mārgaśīrṣe hyuṣaḥkāle dinatrayamathāpi vā yajeddevānbhogakāmo nādhanurmāsiko bhavet

Vidyeshvara Samhita 16.66

यावत्संगवकालं तु धनुर्मासो विधीयते धनुर्मासे निराहारो मासमात्रं जितेंद्रियः

yāvatsaṃgavakālaṃ tu dhanurmāso vidhīyate dhanurmāse nirāhāro māsamātraṃ jiteṃdriyaḥ

Vidyeshvara Samhita 16.67

आमध्याह्नजपेद्विप्रो गायत्रीं वेदमातरम् पञ्चाक्षरादिकान्मंत्रान्पश्चादासप्तिकं जपेत्

āmadhyāhnajapedvipro gāyatrīṃ vedamātaram pañcākṣarādikānmaṃtrānpaścādāsaptikaṃ japet

Vidyeshvara Samhita 16.68

ज्ञानं लब्ध्वा च देहांते विप्रो मुक्तिमवाप्नुयात् अन्येषां नरनारीणां त्रिःस्नानेन जपेन च

jñānaṃ labdhvā ca dehāṃte vipro muktimavāpnuyāt anyeṣāṃ naranārīṇāṃ triḥsnānena japena ca

Vidyeshvara Samhita 16.69

सदा पञ्चाक्षरस्यैव विशुद्धं ज्ञानमाप्यते इष्टमन्त्रान्सदाजप्त्वा महापापक्षयं लभेत्

sadā pañcākṣarasyaiva viśuddhaṃ jñānamāpyate iṣṭamantrānsadājaptvā mahāpāpakṣayaṃ labhet

Vidyeshvara Samhita 16.70

धनुर्मासे विशेषेण महानैवेद्यमाचरेत् शालितंडुलभारेण मरीचप्रस्थकेन च

dhanurmāse viśeṣeṇa mahānaivedyamācaret śālitaṃḍulabhāreṇa marīcaprasthakena ca

Vidyeshvara Samhita 16.71

गणनाद्द्वादशं सर्वं मध्वाज्यकुडवेन हि द्रोणयुक्तेन मुद्गेन द्वादशव्यंजनेन च

gaṇanāddvādaśaṃ sarvaṃ madhvājyakuḍavena hi droṇayuktena mudgena dvādaśavyaṃjanena ca

Vidyeshvara Samhita 16.72

घृतपक्वैरपूपैश्च मोदकैः शालिकादिभिः द्वादशैश्च दधिक्षीरैर्द्वादशप्रस्थकेन च

ghṛtapakvairapūpaiśca modakaiḥ śālikādibhiḥ dvādaśaiśca dadhikṣīrairdvādaśaprasthakena ca

Vidyeshvara Samhita 16.73

नारिकेलफलादीनां तथा गणनया सह द्वादशक्रमुकैर्युक्तं षट्त्रिंशत्पत्रकैर्युतम्

nārikelaphalādīnāṃ tathā gaṇanayā saha dvādaśakramukairyuktaṃ ṣaṭtriṃśatpatrakairyutam

Vidyeshvara Samhita 16.74

कर्पूरखुरचूर्णेन पञ्चसौगंधिकैर्युतम् तांबूलयुक्तं तु यदा महानैवेद्यलक्षणम्

karpūrakhuracūrṇena pañcasaugaṃdhikairyutam tāṃbūlayuktaṃ tu yadā mahānaivedyalakṣaṇam

Vidyeshvara Samhita 16.75

महानैवेद्यमेतद्वै देवतार्पणपूर्वकम् वर्णानुक्रमपूर्वेण तद्भक्तेभ्यः प्रदापयेत्

mahānaivedyametadvai devatārpaṇapūrvakam varṇānukramapūrveṇa tadbhaktebhyaḥ pradāpayet

Vidyeshvara Samhita 16.76

एवं चौदननैवेद्याद्भूमौ राष्ट्रपतिर्भवेत् महानैवेद्यदानेन नरः स्वर्गमवाप्नुयात्

evaṃ caudananaivedyādbhūmau rāṣṭrapatirbhavet mahānaivedyadānena naraḥ svargamavāpnuyāt

Vidyeshvara Samhita 16.77

महानैवेद्यदानेन सहस्रेण द्विजर्षभाः सत्यलोके च तल्लोके पूर्णमायुरवाप्नुयात्

mahānaivedyadānena sahasreṇa dvijarṣabhāḥ satyaloke ca talloke pūrṇamāyuravāpnuyāt

Vidyeshvara Samhita 16.78

सहस्राणां च त्रिंशत्या महानैवेद्यदानतः तदूर्ध्वलोकमाप्यैव न पुनर्जन्मभाग्भवेत्

sahasrāṇāṃ ca triṃśatyā mahānaivedyadānataḥ tadūrdhvalokamāpyaiva na punarjanmabhāgbhavet

Vidyeshvara Samhita 16.79

सहस्राणां च षट्त्रिंशज्जन्म नैवेद्यमीरितम् तावन्नैवेद्यदानं तु महापूर्णं तदुच्यते

sahasrāṇāṃ ca ṣaṭtriṃśajjanma naivedyamīritam tāvannaivedyadānaṃ tu mahāpūrṇaṃ taducyate

Vidyeshvara Samhita 16.80

महापूर्णस्य नैवेद्यं जन्मनैवेद्यमिष्यते जन्मनैवेद्यदानेन पुनर्जन्म न विद्यते

mahāpūrṇasya naivedyaṃ janmanaivedyamiṣyate janmanaivedyadānena punarjanma na vidyate

Vidyeshvara Samhita 16.81

ऊर्जे मासि दिने पुण्ये जन्म नैवेद्यमाचरेत् संक्रांतिपातजन्मर्क्षपौर्णमास्यादिसंयुते

ūrje māsi dine puṇye janma naivedyamācaret saṃkrāṃtipātajanmarkṣapaurṇamāsyādisaṃyute

Vidyeshvara Samhita 16.82

अब्दजन्मदिने कुर्याज्जन्मनैवेद्यमुत्तमम् मासांतरेषु जन्मर्क्षपूर्णयोगदिनेपि च

abdajanmadine kuryājjanmanaivedyamuttamam māsāṃtareṣu janmarkṣapūrṇayogadinepi ca

Vidyeshvara Samhita 16.83

मेलनेचशनेर्वापितावत्साहस्रमाचरेत् जन्मनैवेद्यदानेनजन्मार्पणफलंलभेत्

melanecaśanervāpitāvatsāhasramācaret janmanaivedyadānenajanmārpaṇaphalaṃlabhet

Vidyeshvara Samhita 16.84

जन्मार्पणाच्छिवः प्रीतिःस्वसायुज्यंददातिहि इदंतज्जन्मनैवेद्यंशिवस्यैवप्रदापयेत्

janmārpaṇācchivaḥ prītiḥsvasāyujyaṃdadātihi idaṃtajjanmanaivedyaṃśivasyaivapradāpayet

Vidyeshvara Samhita 16.85

योनिलिंगस्वरूपेणशिवोजन्मानिरूपकः तस्माज्जन्मनिवृत्त्यर्थंजन्म पूजा शिवस्य हि

yoniliṃgasvarūpeṇaśivojanmānirūpakaḥ tasmājjanmanivṛttyarthaṃjanma pūjā śivasya hi

Vidyeshvara Samhita 16.86

बिंदुनादात्मकंसर्वंजगत्स्थावरजंगमम् बिंदुःशक्तिःशिवोनादःशिवशक्त्यात्मकंजगत्

biṃdunādātmakaṃsarvaṃjagatsthāvarajaṃgamam biṃduḥśaktiḥśivonādaḥśivaśaktyātmakaṃjagat

Vidyeshvara Samhita 16.87

नादाधारमिदंबिंदुर्बिंद्वाधारमिदं जगत् जगदाधारभूतौहिबिंदुनादौ व्यवस्थितौ

nādādhāramidaṃbiṃdurbiṃdvādhāramidaṃ jagat jagadādhārabhūtauhibiṃdunādau vyavasthitau

Vidyeshvara Samhita 16.88

विन्दुनादयुतंसर्वंसकलीकरणंभवेत् सकलीकरणाज्जन्मजगत्प्राप्नोत्यसंशयः

vindunādayutaṃsarvaṃsakalīkaraṇaṃbhavet sakalīkaraṇājjanmajagatprāpnotyasaṃśayaḥ

Vidyeshvara Samhita 16.89

बिंदुनादात्मकंलिंगंजगत्कारणमुच्यते बिंदुर्देर्वीशिवोनादःशिवलिंगंतुकथ्यते

biṃdunādātmakaṃliṃgaṃjagatkāraṇamucyate biṃdurdervīśivonādaḥśivaliṃgaṃtukathyate

Vidyeshvara Samhita 16.90

तस्माज्जन्मनिवृत्त्यर्थंशिवलिंगंप्रपूजयेत् मातादेवीबिंदुरूपानादरूपः शिवः पिता

tasmājjanmanivṛttyarthaṃśivaliṃgaṃprapūjayet mātādevībiṃdurūpānādarūpaḥ śivaḥ pitā

Vidyeshvara Samhita 16.91

पूजिताभ्यांपितृभ्यांतुपरमानंद एव हि परमानंदलाभार्थंशिवलिंगंप्रपूजयेत्

pūjitābhyāṃpitṛbhyāṃtuparamānaṃda eva hi paramānaṃdalābhārthaṃśivaliṃgaṃprapūjayet

Vidyeshvara Samhita 16.92

सादेवीजगतांमातासशिवोजगतः पिता पित्रोः शुश्रूषकेनित्यंकृपाधिक्यं हि वर्धते

sādevījagatāṃmātāsaśivojagataḥ pitā pitroḥ śuśrūṣakenityaṃkṛpādhikyaṃ hi vardhate

Vidyeshvara Samhita 16.93

कृपयांतर्गतैश्वर्यंपूजकस्यददातिहि तस्मादंतर्गतानंदलाभार्थंमुनिपुंगवाः

kṛpayāṃtargataiśvaryaṃpūjakasyadadātihi tasmādaṃtargatānaṃdalābhārthaṃmunipuṃgavāḥ

Vidyeshvara Samhita 16.94

पितृमातृस्वरूपेणशिवलिंगंप्रपूजयेत् भर्गः पुरुषरूपो हि भर्गाप्रकृतिरुच्यते

pitṛmātṛsvarūpeṇaśivaliṃgaṃprapūjayet bhargaḥ puruṣarūpo hi bhargāprakṛtirucyate

Vidyeshvara Samhita 16.95

अव्यक्तांतरधिष्ठानं गर्भः पुरुष उच्यते सुव्यक्तांतरधिष्ठानंगर्भः प्रकृतिरुच्यते

avyaktāṃtaradhiṣṭhānaṃ garbhaḥ puruṣa ucyate suvyaktāṃtaradhiṣṭhānaṃgarbhaḥ prakṛtirucyate

Vidyeshvara Samhita 16.96

पुरुषत्वादिगर्भोहिगर्भवाञ्जनकोयतः पुरुषात्प्रकृतोयुक्तंप्रथमंजन्मकथ्यते

puruṣatvādigarbhohigarbhavāñjanakoyataḥ puruṣātprakṛtoyuktaṃprathamaṃjanmakathyate

Vidyeshvara Samhita 16.97

प्रकृतेर्व्यक्ततांयातंद्वितीयं जन्म कथ्यते जन्मजंतुर्मृत्युजन्म पुरुषात्प्रतिपद्यते

prakṛtervyaktatāṃyātaṃdvitīyaṃ janma kathyate janmajaṃturmṛtyujanma puruṣātpratipadyate

Vidyeshvara Samhita 16.98

अन्यतोभाव्यते ऽवश्यंमाययाजन्मकथ्यते जीर्यतेजन्मकालाद्यत्तस्माज्जीव इति स्मृतः

anyatobhāvyate 'vaśyaṃmāyayājanmakathyate jīryatejanmakālādyattasmājjīva iti smṛtaḥ

Vidyeshvara Samhita 16.99

जन्मतेतन्यते पाशैर्जीवशब्दार्थ एव हि जन्मपाशनिवृत्त्यर्थंजन्मलिंगंप्रपूजयेत्

janmatetanyate pāśairjīvaśabdārtha eva hi janmapāśanivṛttyarthaṃjanmaliṃgaṃprapūjayet

Vidyeshvara Samhita 16.100

भं वृद्धिं गच्छतीत्यर्थाद्भगःप्रकृतिरुच्यते प्राकृतैः शब्दमात्राद्यैः प्राकृतेंद्रियभोजनात्

bhaṃ vṛddhiṃ gacchatītyarthādbhagaḥprakṛtirucyate prākṛtaiḥ śabdamātrādyaiḥ prākṛteṃdriyabhojanāt

Vidyeshvara Samhita 16.101

भगस्येदं भोगमिति शब्दार्थो मुख्यतः श्रुतः मुख्यो भगस्तु प्रकृतिर्भगवाञ्छिव उच्यते

bhagasyedaṃ bhogamiti śabdārtho mukhyataḥ śrutaḥ mukhyo bhagastu prakṛtirbhagavāñchiva ucyate

Vidyeshvara Samhita 16.102

भगवान्भोगदाताहिना ऽन्योभोगप्रदायकः भगस्वामीचभगवान्भर्ग इत्युच्यतेबुधैः

bhagavānbhogadātāhinā 'nyobhogapradāyakaḥ bhagasvāmīcabhagavānbharga ityucyatebudhaiḥ

Vidyeshvara Samhita 16.103

भगेनसहितंलिंगं भगंलिंगेनसंयुतम् इहामुत्रचभोगार्थंनित्यभोगार्थमेव च

bhagenasahitaṃliṃgaṃ bhagaṃliṃgenasaṃyutam ihāmutracabhogārthaṃnityabhogārthameva ca

Vidyeshvara Samhita 16.104

भगवंतंमहादेवं शिवलिंगंप्रपूजयेत् लोकप्रसवितासूर्यस्तच्चिह्नं प्रसवाद्भवेत्

bhagavaṃtaṃmahādevaṃ śivaliṃgaṃprapūjayet lokaprasavitāsūryastaccihnaṃ prasavādbhavet

Vidyeshvara Samhita 16.105

लिंगेप्रसूतिकर्तारंलिंगिनंपुरुषोयजेत् ॥ शिव्प्_१,१६। १०६अब्। लिंगार्थगमकंचिह्नंलिंगमित्यभिधीयते

liṃgeprasūtikartāraṃliṃginaṃpuruṣoyajet // śivp_1,16. 106ab/ liṃgārthagamakaṃcihnaṃliṃgamityabhidhīyate

Vidyeshvara Samhita 16.106

लिंगमर्थंहिपुरुषं शिवंगमयतीत्यदः शिवशक्त्योश्चचिह्नस्यमेलनंलिंगमुच्यते

liṃgamarthaṃhipuruṣaṃ śivaṃgamayatītyadaḥ śivaśaktyoścacihnasyamelanaṃliṃgamucyate

Vidyeshvara Samhita 16.107

स्वचिह्नपूजनात्प्रीतश्चिह्नकार्यं न वीयते चिह्नकार्यंतुजन्मादिजन्माद्यंविनिवर्तते

svacihnapūjanātprītaścihnakāryaṃ na vīyate cihnakāryaṃtujanmādijanmādyaṃvinivartate

Vidyeshvara Samhita 16.108

प्राकृतैः पुरुषैश्चापिबाह्याभ्यंतरसंभवैः षोडशैरुपचारैश्च शिवलिंगंप्रपूजयेत्

prākṛtaiḥ puruṣaiścāpibāhyābhyaṃtarasaṃbhavaiḥ ṣoḍaśairupacāraiśca śivaliṃgaṃprapūjayet

Vidyeshvara Samhita 16.109

एवमादित्यवारेहिपूजाजन्मनिवर्तिका आदिवारेमहालिंगंप्रणवेनैवपूजयेत्

evamādityavārehipūjājanmanivartikā ādivāremahāliṃgaṃpraṇavenaivapūjayet

Vidyeshvara Samhita 16.110

आदिवारे पञ्चगव्यैरभिषेको विशिष्यते गोमयंगोजलंक्षीरंदध्याज्यं पञ्चगव्यकम्

ādivāre pañcagavyairabhiṣeko viśiṣyate gomayaṃgojalaṃkṣīraṃdadhyājyaṃ pañcagavyakam

Vidyeshvara Samhita 16.111

क्षीराद्यंचपृथक्च्चैवमधुनाचेक्षुसारकैः गव्यक्षीरान्ननैवेद्यंप्रणवेनैवकारयेत्

kṣīrādyaṃcapṛthakccaivamadhunācekṣusārakaiḥ gavyakṣīrānnanaivedyaṃpraṇavenaivakārayet

Vidyeshvara Samhita 16.112

प्रणवंध्वनिलिंगंतुनादलिंगंस्वयंभुवः बिंदुलिंगं तु यंत्रंस्यान्मकारंतुप्रतिष्ठितम्

praṇavaṃdhvaniliṃgaṃtunādaliṃgaṃsvayaṃbhuvaḥ biṃduliṃgaṃ tu yaṃtraṃsyānmakāraṃtupratiṣṭhitam

Vidyeshvara Samhita 16.113

उकारंचरलिंगंस्यादकारंगुरुविग्रहम् षड्लिंगपूजयानित्यंजीवन्मुक्तोनसंशयः

ukāraṃcaraliṃgaṃsyādakāraṃguruvigraham ṣaḍliṃgapūjayānityaṃjīvanmuktonasaṃśayaḥ

Vidyeshvara Samhita 16.114

शिवस्यभक्त्यापूजा हि जन्ममुक्तिकरीनृणाम् रुद्राक्षधारणात्पादमर्धं वैभूतिधारणात्

śivasyabhaktyāpūjā hi janmamuktikarīnṛṇām rudrākṣadhāraṇātpādamardhaṃ vaibhūtidhāraṇāt

Vidyeshvara Samhita 16.115

त्रिपादं मंत्रजाप्याच्च पूजया पूर्णभक्तिमान् शिवलिंगं च भक्तं च पूज्य मोक्षं लभेन्नरः

tripādaṃ maṃtrajāpyācca pūjayā pūrṇabhaktimān śivaliṃgaṃ ca bhaktaṃ ca pūjya mokṣaṃ labhennaraḥ

Vidyeshvara Samhita 16.116

य इमं पठते ऽध्यायं शृणुयाद्वा समाहितः तस्यैव शिवभक्तिश्च वर्धतेसुदृढा द्विजाः

ya imaṃ paṭhate 'dhyāyaṃ śṛṇuyādvā samāhitaḥ tasyaiva śivabhaktiśca vardhatesudṛḍhā dvijāḥ

Vidyeshvara Samhita 16.117

← prevnext →