विद्येश्वरसंहिता — Adhyaya 17
ऋषय ऊचुः प्रणवस्यचमाहात्म्यंषड्लिंगस्यमहामुने शिवभक्तस्यपूजांचक्रमशोब्रूहिनःप्रभो
ṛṣaya ūcuḥ praṇavasyacamāhātmyaṃṣaḍliṃgasyamahāmune śivabhaktasyapūjāṃcakramaśobrūhinaḥprabho
Vidyeshvara Samhita 17.1
सूत उवाच तपोधनैर्भवद्भिश्च सम्यक्प्रश्नस्त्वयं कृतः अस्योत्तरंमहादेवोजानातिस्मनचापरः
sūta uvāca tapodhanairbhavadbhiśca samyakpraśnastvayaṃ kṛtaḥ asyottaraṃmahādevojānātismanacāparaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.2
अथापिवक्ष्येतमहंशिवस्यकृपयैवहि शिवो ऽस्माकंचयुष्माकंरक्षांगृह्णातुभूरिशः
athāpivakṣyetamahaṃśivasyakṛpayaivahi śivo 'smākaṃcayuṣmākaṃrakṣāṃgṛhṇātubhūriśaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.3
प्रोहिप्रकृतिजातस्यसंसारस्यमहोदधेः नवं नावांतरमिति प्रणवं वै विदुर्बुधाः
prohiprakṛtijātasyasaṃsārasyamahodadheḥ navaṃ nāvāṃtaramiti praṇavaṃ vai vidurbudhāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.4
प्रःप्रपञ्चोननास्तिवो युष्माकंप्रणवंविदुः प्रकर्षेणनयेद्यस्मान्मोक्षंवः प्रणवं विदुः
praḥprapañconanāstivo yuṣmākaṃpraṇavaṃviduḥ prakarṣeṇanayedyasmānmokṣaṃvaḥ praṇavaṃ viduḥ
Vidyeshvara Samhita 17.5
स्वजापकानांयोगिनांस्वमंत्रपूजकस्यच सर्वकर्मक्षयंकृत्वादिव्यज्ञानंतुनूतनम्
svajāpakānāṃyogināṃsvamaṃtrapūjakasyaca sarvakarmakṣayaṃkṛtvādivyajñānaṃtunūtanam
Vidyeshvara Samhita 17.6
तमेव मायारहितं नूतनं परिचक्षते प्रकर्षेण महात्मानं नवं शुद्धस्वरूपकम्
tameva māyārahitaṃ nūtanaṃ paricakṣate prakarṣeṇa mahātmānaṃ navaṃ śuddhasvarūpakam
Vidyeshvara Samhita 17.7
नूतनं वै करोतीति प्रणवं तं विदुर्बुधाः प्रणवंद्विविधंप्रोक्तंसूक्ष्मस्थूलविभेदतः
nūtanaṃ vai karotīti praṇavaṃ taṃ vidurbudhāḥ praṇavaṃdvividhaṃproktaṃsūkṣmasthūlavibhedataḥ
Vidyeshvara Samhita 17.8
सूक्ष्ममेकाक्षरं विद्यात्स्थूलं पञ्चाक्षरं विदुः सूक्ष्ममव्यक्तपञ्चार्णं सुव्यक्तार्णं तथेतरत्
sūkṣmamekākṣaraṃ vidyātsthūlaṃ pañcākṣaraṃ viduḥ sūkṣmamavyaktapañcārṇaṃ suvyaktārṇaṃ tathetarat
Vidyeshvara Samhita 17.9
जीवन्मुक्तस्य सूक्ष्मं हि सर्वसारं हि तस्यहि मंत्रेणार्थानुसंधानं स्वदेहविलयावधि
jīvanmuktasya sūkṣmaṃ hi sarvasāraṃ hi tasyahi maṃtreṇārthānusaṃdhānaṃ svadehavilayāvadhi
Vidyeshvara Samhita 17.10
स्वदेहेगलितेपूर्णंशिवंप्राप्नोतिनिश्चयः केवलंमंत्रजापीतुयोगंप्राप्नोतिनिश्चयः
svadehegalitepūrṇaṃśivaṃprāpnotiniścayaḥ kevalaṃmaṃtrajāpītuyogaṃprāpnotiniścayaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.11
षट्त्रिंशत्कोटिजापीतुनिश्चयंयोगमाप्नुयात् सूक्ष्मंचद्विविधंज्ञेयंह्रस्वदीर्घविभेदतः
ṣaṭtriṃśatkoṭijāpītuniścayaṃyogamāpnuyāt sūkṣmaṃcadvividhaṃjñeyaṃhrasvadīrghavibhedataḥ
Vidyeshvara Samhita 17.12
अकारश्च उकारश्चमकारश्चततःपरम् बिंदुनादयुतं तद्धि शब्दकालकलान्वितम्
akāraśca ukāraścamakāraścatataḥparam biṃdunādayutaṃ taddhi śabdakālakalānvitam
Vidyeshvara Samhita 17.13
दीर्घप्रणवमेवंहियोगिनामेवहृद्गतम् मकारंतंत्रितत्त्वं हि ह्रस्वप्रणव उच्यते
dīrghapraṇavamevaṃhiyogināmevahṛdgatam makāraṃtaṃtritattvaṃ hi hrasvapraṇava ucyate
Vidyeshvara Samhita 17.14
शिवःशक्तिस्तयोरैक्यंमकारंतुत्रिकात्मकम् ह्रस्वमेवंहिजाप्यंस्यात्सर्वपापक्षयैषिणाम्
śivaḥśaktistayoraikyaṃmakāraṃtutrikātmakam hrasvamevaṃhijāpyaṃsyātsarvapāpakṣayaiṣiṇām
Vidyeshvara Samhita 17.15
भूवायुकनकार्णोद्योःशब्दाद्याश्चतथादश आशान्वयेदशपुनः प्रवृत्ता इतिकथ्यते
bhūvāyukanakārṇodyoḥśabdādyāścatathādaśa āśānvayedaśapunaḥ pravṛttā itikathyate
Vidyeshvara Samhita 17.16
ह्रस्वमेवप्रवृत्तानांनिवृत्तानांतुदीर्घकम् व्याहृत्यादौचमंत्रादौकामंशब्दकलायुतम्
hrasvamevapravṛttānāṃnivṛttānāṃtudīrghakam vyāhṛtyādaucamaṃtrādaukāmaṃśabdakalāyutam
Vidyeshvara Samhita 17.17
वेदादौचप्रयोज्यंस्याद्वंदनेसंध्ययोरपि नवकौटिजपाञ्जप्त्वासंशुद्धःपुरुषोभवेत्
vedādaucaprayojyaṃsyādvaṃdanesaṃdhyayorapi navakauṭijapāñjaptvāsaṃśuddhaḥpuruṣobhavet
Vidyeshvara Samhita 17.18
पुनश्चनवकोट्यातुपृथिवीजयमाप्नुयात् पुनश्चनवकोट्यातुह्यपांजयमवाप्नुयात्
punaścanavakoṭyātupṛthivījayamāpnuyāt punaścanavakoṭyātuhyapāṃjayamavāpnuyāt
Vidyeshvara Samhita 17.19
पुनश्चनवकोट्यातुतेजसांजयमाप्नुयात् पुनश्चनवकोट्या तु वायोर्जयमवाप्नुयात् आकाशजयमाप्नोति नवकोटिजपेन वै
punaścanavakoṭyātutejasāṃjayamāpnuyāt punaścanavakoṭyā tu vāyorjayamavāpnuyāt ākāśajayamāpnoti navakoṭijapena vai
Vidyeshvara Samhita 17.20
गंधादीनांक्रमेणैवनवकोटिजपेणवै अहंकारस्य च पुनर्नव कोटिजपेन वै
gaṃdhādīnāṃkrameṇaivanavakoṭijapeṇavai ahaṃkārasya ca punarnava koṭijapena vai
Vidyeshvara Samhita 17.21
सहस्रमंत्रजप्तेन नित्यशुद्धो भवेत्पुमान् ततः परंस्वसिद्ध्यर्थंजपोभवतिहिद्विजाः
sahasramaṃtrajaptena nityaśuddho bhavetpumān tataḥ paraṃsvasiddhyarthaṃjapobhavatihidvijāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.22
एवमष्टोत्तरशतकोटिजप्तेनवैपुनः प्रणवेनप्रबुद्धस्तुशुद्धयोगमवाप्नुयात्
evamaṣṭottaraśatakoṭijaptenavaipunaḥ praṇavenaprabuddhastuśuddhayogamavāpnuyāt
Vidyeshvara Samhita 17.23
शुद्धयोगेनसंयुक्तोजीवन्मुक्तोनसंशयः सदाजपन्सदाध्यायञ्छिवं प्रणवरूपिणम्
śuddhayogenasaṃyuktojīvanmuktonasaṃśayaḥ sadājapansadādhyāyañchivaṃ praṇavarūpiṇam
Vidyeshvara Samhita 17.24
समाधिस्थोमहायोगीशिव एव नसंशयः ऋषिच्छंदोदेवतादिन्यस्यदेहेपुनर्जपेत्
samādhisthomahāyogīśiva eva nasaṃśayaḥ ṛṣicchaṃdodevatādinyasyadehepunarjapet
Vidyeshvara Samhita 17.25
प्रणवं मातृकायुक्तंदेहेत्यस्य ऋषिर्भवेत् दशमातृषडध्वादि सर्वंन्यासफलं लभेत्
praṇavaṃ mātṛkāyuktaṃdehetyasya ṛṣirbhavet daśamātṛṣaḍadhvādi sarvaṃnyāsaphalaṃ labhet
Vidyeshvara Samhita 17.26
प्रवृत्तानां चमिश्राणांस्थूलप्रणवमिष्यते क्रियातपोजपैर्युक्तास्त्रिविधाः शिवयोगिनः
pravṛttānāṃ camiśrāṇāṃsthūlapraṇavamiṣyate kriyātapojapairyuktāstrividhāḥ śivayoginaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.27
धनादिविभवैश्चैवकराद्यंगैर्नमादिभिः क्रियया पूजयायुक्तःक्रियायोगीति कथ्यते
dhanādivibhavaiścaivakarādyaṃgairnamādibhiḥ kriyayā pūjayāyuktaḥkriyāyogīti kathyate
Vidyeshvara Samhita 17.28
पूजायुक्तश्चमितभुग्बाह्यंद्रियजयान्वितः परद्रोहादिरहितस्तपोयोगीति कथ्यते
pūjāyuktaścamitabhugbāhyaṃdriyajayānvitaḥ paradrohādirahitastapoyogīti kathyate
Vidyeshvara Samhita 17.29
एतैर्युक्तःसदाक्रुद्धःसर्वकामादिवर्जितः सदाजपपरःशांतोजपयोगीति तंविदुः
etairyuktaḥsadākruddhaḥsarvakāmādivarjitaḥ sadājapaparaḥśāṃtojapayogīti taṃviduḥ
Vidyeshvara Samhita 17.30
उपचारैः षोडशभिः पूजया शिवयोगिनाम् सालोक्यादिक्रमेणैवशुद्धोमुक्तिंलभेन्नरः
upacāraiḥ ṣoḍaśabhiḥ pūjayā śivayoginām sālokyādikrameṇaivaśuddhomuktiṃlabhennaraḥ
Vidyeshvara Samhita 17.31
जपयोगमथोवक्ष्येगदतः शृणुतद्विजाः तपःकर्तुर्जपः प्रोक्तोयज्जमन्परिमार्जते
japayogamathovakṣyegadataḥ śṛṇutadvijāḥ tapaḥkarturjapaḥ proktoyajjamanparimārjate
Vidyeshvara Samhita 17.32
शिवनामनमःपूर्वंचतुर्थ्यांपञ्चतत्त्वकम् स्थूलप्रणवरूपं हि शिवपञ्चाक्षरं द्विजाः
śivanāmanamaḥpūrvaṃcaturthyāṃpañcatattvakam sthūlapraṇavarūpaṃ hi śivapañcākṣaraṃ dvijāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.33
पञ्चाक्षरजपेनैव सर्वसिद्धिं लभेन्नरः प्रणवेनादिसंयुक्तंसदापञ्चाक्षरंजपेत्
pañcākṣarajapenaiva sarvasiddhiṃ labhennaraḥ praṇavenādisaṃyuktaṃsadāpañcākṣaraṃjapet
Vidyeshvara Samhita 17.34
गुरूपदेशंसंगम्यसुखवासेसुभूतले पूर्वपक्षेसमारभ्यकृष्णभूतावधिद्विजाः
gurūpadeśaṃsaṃgamyasukhavāsesubhūtale pūrvapakṣesamārabhyakṛṣṇabhūtāvadhidvijāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.35
माघंभाद्रंविशिष्टंतुसर्वकालोत्तमोत्तमम् एकवारंमिताशीतुवाग्यतोनियतेंद्रियः
māghaṃbhādraṃviśiṣṭaṃtusarvakālottamottamam ekavāraṃmitāśītuvāgyatoniyateṃdriyaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.36
स्वस्यराजपित्ःणांचशुश्रूषणंचनित्यशः सहस्रजपमात्रेणभवेच्छुद्धो ऽन्यथा ऋणी
svasyarājapitḥṇāṃcaśuśrūṣaṇaṃcanityaśaḥ sahasrajapamātreṇabhavecchuddho 'nyathā ṛṇī
Vidyeshvara Samhita 17.37
पञ्चाक्षरंपञ्चलक्षंजपेच्छिवमनुस्मरन् पद्मासनस्थंशिवदंगंगाचंद्रकलान्वितम्
pañcākṣaraṃpañcalakṣaṃjapecchivamanusmaran padmāsanasthaṃśivadaṃgaṃgācaṃdrakalānvitam
Vidyeshvara Samhita 17.38
वामोरुस्थितशक्त्याचविराजंतंमहागणैः मृगटंकधरंदेवंवरदाभयपाणिकम्
vāmorusthitaśaktyācavirājaṃtaṃmahāgaṇaiḥ mṛgaṭaṃkadharaṃdevaṃvaradābhayapāṇikam
Vidyeshvara Samhita 17.39
सदानुग्रहकर्तारं सदाशिवमनुस्मरन् संपूज्यमनसा पूर्वंहृदिवासूर्यमंडले
sadānugrahakartāraṃ sadāśivamanusmaran saṃpūjyamanasā pūrvaṃhṛdivāsūryamaṃḍale
Vidyeshvara Samhita 17.40
जपेत्पञ्चाक्षरींविद्यांप्राङ्मुखः शुद्धकर्मकृत् प्रातःकृष्णचतुर्दश्यां नित्यकर्मसमाप्यच
japetpañcākṣarīṃvidyāṃprāṅmukhaḥ śuddhakarmakṛt prātaḥkṛṣṇacaturdaśyāṃ nityakarmasamāpyaca
Vidyeshvara Samhita 17.41
मनोरमेशुचौदेशेनियतः शुद्धमानसः पञ्चाक्षरस्यमंत्रस्य सहस्रंद्वादशंजपेत्
manorameśucaudeśeniyataḥ śuddhamānasaḥ pañcākṣarasyamaṃtrasya sahasraṃdvādaśaṃjapet
Vidyeshvara Samhita 17.42
वरयेच्चसपत्नीकाञ्छैवान्वैब्राह्मणोत्तमान् एकंगुरुवरंशिष्टंवरयेत्सांबमूर्तिकम्
varayeccasapatnīkāñchaivānvaibrāhmaṇottamān ekaṃguruvaraṃśiṣṭaṃvarayetsāṃbamūrtikam
Vidyeshvara Samhita 17.43
ईशानंचाथपुरुषमघोरंवाममेव च सद्योजातं चपञ्चैवशिवभक्तान्द्विजोत्तमान्
īśānaṃcāthapuruṣamaghoraṃvāmameva ca sadyojātaṃ capañcaivaśivabhaktāndvijottamān
Vidyeshvara Samhita 17.44
पूजाद्रव्याणिसंपाद्यशिवपूजांसमारभेत् शिवपूजांचविधिवत्कृत्वाहोमंसमारभेत्
pūjādravyāṇisaṃpādyaśivapūjāṃsamārabhet śivapūjāṃcavidhivatkṛtvāhomaṃsamārabhet
Vidyeshvara Samhita 17.45
मुखांतं च स्वसूत्रेणकृत्याहोमंसमारभेत् दशैकंवाशतैकंवासहस्रैकमथापिवा
mukhāṃtaṃ ca svasūtreṇakṛtyāhomaṃsamārabhet daśaikaṃvāśataikaṃvāsahasraikamathāpivā
Vidyeshvara Samhita 17.46
कापिलेनघृतेनैवजुहुयात्स्वयमेवहि कारयेच्छिवभक्तैर्वाप्यष्टोत्तरशतंबुधः
kāpilenaghṛtenaivajuhuyātsvayamevahi kārayecchivabhaktairvāpyaṣṭottaraśataṃbudhaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.47
होमान्ते दक्षिणादेयागुरोर्गोमिथुनं तथा ईशानादिस्वरूपांस्तान्गुरुंसांबंविभाव्य च
homānte dakṣiṇādeyāgurorgomithunaṃ tathā īśānādisvarūpāṃstānguruṃsāṃbaṃvibhāvya ca
Vidyeshvara Samhita 17.48
तेषां पत्सिक्ततोयेनस्वशिरः स्नानमाचरेत् षट्त्रिंशत्कोटितीर्थेषुसद्यःस्नानफलंलभेत्
teṣāṃ patsiktatoyenasvaśiraḥ snānamācaret ṣaṭtriṃśatkoṭitīrtheṣusadyaḥsnānaphalaṃlabhet
Vidyeshvara Samhita 17.49
दशांगमन्नंतेषां वैदद्याद्वैभक्तिपूर्वकम् पराबुद्ध्यागुरोः पत्नीमीशानादिक्रमेण तु
daśāṃgamannaṃteṣāṃ vaidadyādvaibhaktipūrvakam parābuddhyāguroḥ patnīmīśānādikrameṇa tu
Vidyeshvara Samhita 17.50
परमान्नेनसंपूज्ययथाविभवविस्तरम् रुद्राक्षवस्त्रपूर्वंचवटकापूपकैर्युतम्
paramānnenasaṃpūjyayathāvibhavavistaram rudrākṣavastrapūrvaṃcavaṭakāpūpakairyutam
Vidyeshvara Samhita 17.51
बलिदानंततः कृत्वाभूरिभोजनमाचरेत् ततः संप्रार्थ्यदेवेशंजपंतावत्समापयेत्
balidānaṃtataḥ kṛtvābhūribhojanamācaret tataḥ saṃprārthyadeveśaṃjapaṃtāvatsamāpayet
Vidyeshvara Samhita 17.52
पुरश्चरणमेवंतुकृत्वामन्त्रीभवेन्नरः पुनश्चपञ्च लक्षेणसर्वपापक्षयोभवेत्
puraścaraṇamevaṃtukṛtvāmantrībhavennaraḥ punaścapañca lakṣeṇasarvapāpakṣayobhavet
Vidyeshvara Samhita 17.53
अतलादिसमारभ्यसत्यलोकावधिक्रमात् पञ्चलक्षजपात्तत्तल्लोकैश्वर्यमवाप्नुयात्
atalādisamārabhyasatyalokāvadhikramāt pañcalakṣajapāttattallokaiśvaryamavāpnuyāt
Vidyeshvara Samhita 17.54
मध्येमृतश्चेद्भोगांतेभूमौतज्जापकोभवेत् पुनश्चपञ्चलक्षेणब्रह्मसामीप्यमाप्नुयात्
madhyemṛtaścedbhogāṃtebhūmautajjāpakobhavet punaścapañcalakṣeṇabrahmasāmīpyamāpnuyāt
Vidyeshvara Samhita 17.55
पुनश्चपञ्चलक्षेण सारूप्यैश्वर्यमाप्नुयात् आहत्यशतलक्षेणसाक्षाद्ब्रह्मसमोभवेत्
punaścapañcalakṣeṇa sārūpyaiśvaryamāpnuyāt āhatyaśatalakṣeṇasākṣādbrahmasamobhavet
Vidyeshvara Samhita 17.56
कार्यब्रह्मण एवं हि सायुज्यंप्रतिपद्य वै यथेष्टंभोगमाप्नोतितद्ब्रह्मप्रलयावधि
kāryabrahmaṇa evaṃ hi sāyujyaṃpratipadya vai yatheṣṭaṃbhogamāpnotitadbrahmapralayāvadhi
Vidyeshvara Samhita 17.57
पुनः कल्पांतरेवृत्ते ब्रह्मपुत्रः सजायते पुनश्चतपसादीप्तःक्रमान्मुक्तोभविष्यति
punaḥ kalpāṃtarevṛtte brahmaputraḥ sajāyate punaścatapasādīptaḥkramānmuktobhaviṣyati
Vidyeshvara Samhita 17.58
पृथ्व्यादिकार्यभूतेभ्योलोकावैनिर्मिताःक्रमात् पातालादि च सत्यांतंब्रह्मलोकाश्चतुर्दश
pṛthvyādikāryabhūtebhyolokāvainirmitāḥkramāt pātālādi ca satyāṃtaṃbrahmalokāścaturdaśa
Vidyeshvara Samhita 17.59
सत्यादूर्ध्वंक्षमांतंवैविष्णुलोकाश्चतुर्दश क्षमलोकेकार्यविष्णुर्वैकुंठेवरपत्तने
satyādūrdhvaṃkṣamāṃtaṃvaiviṣṇulokāścaturdaśa kṣamalokekāryaviṣṇurvaikuṃṭhevarapattane
Vidyeshvara Samhita 17.60
कार्यलक्ष्म्यामहाभोगिरक्षांकृत्वा ऽधितिष्ठति तदूर्ध्वगाश्चाशुच्यंतालोकाष्टाविंशतिः स्थिताः
kāryalakṣmyāmahābhogirakṣāṃkṛtvā 'dhitiṣṭhati tadūrdhvagāścāśucyaṃtālokāṣṭāviṃśatiḥ sthitāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.61
शुचौलोकेतुकैलासेरुद्रोवैभूतहृत्स्थितः षडुत्तराश्चपञ्चाशदहिंसांतास्तदूर्ध्वगाः
śucauloketukailāserudrovaibhūtahṛtsthitaḥ ṣaḍuttarāścapañcāśadahiṃsāṃtāstadūrdhvagāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.62
अहिंसालोकमास्थायज्ञानकैलासकेपुरे कार्येश्वरस्तिरोभावंसर्वान्कृत्वाधितिष्ठति
ahiṃsālokamāsthāyajñānakailāsakepure kāryeśvarastirobhāvaṃsarvānkṛtvādhitiṣṭhati
Vidyeshvara Samhita 17.63
तदंतेकालचक्रंहिकालातीतस्ततःपरम् शिवेनाधिष्ठितस्तत्रकालश्चक्रेश्वराह्वयः
tadaṃtekālacakraṃhikālātītastataḥparam śivenādhiṣṭhitastatrakālaścakreśvarāhvayaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.64
माहिषं धर्ममास्थायसर्वान्कालेन युंजति असत्यश्चाशुचिश्चैव हिंसाचैवाथनिर्घृणा
māhiṣaṃ dharmamāsthāyasarvānkālena yuṃjati asatyaścāśuciścaiva hiṃsācaivāthanirghṛṇā
Vidyeshvara Samhita 17.65
असत्यादिचतुष्पादःसर्वांशः कामरूपधृक् नास्तिक्यलक्ष्मीर्दुःसंगोवेदबाह्यध्वनिःसदा
asatyādicatuṣpādaḥsarvāṃśaḥ kāmarūpadhṛk nāstikyalakṣmīrduḥsaṃgovedabāhyadhvaniḥsadā
Vidyeshvara Samhita 17.66
क्रोधसंगःकृष्णवर्णोमहामहिषवेषवान् तावन्महेश्वरःप्रोक्तस्तिरोधास्तावदेव हि
krodhasaṃgaḥkṛṣṇavarṇomahāmahiṣaveṣavān tāvanmaheśvaraḥproktastirodhāstāvadeva hi
Vidyeshvara Samhita 17.67
तदर्वाक्कर्मभोगो हि तदूर्ध्वंज्ञानभोगकम् तदर्वाक्कर्म मायाहिज्ञानमाया तदूर्ध्वकम्
tadarvākkarmabhogo hi tadūrdhvaṃjñānabhogakam tadarvākkarma māyāhijñānamāyā tadūrdhvakam
Vidyeshvara Samhita 17.68
मा लक्ष्मीः कर्मभोगोवैयातिमायेतिकथ्यते मा लक्ष्मीर्ज्ञानभोगोवैयातिमायेतिकथ्यते
mā lakṣmīḥ karmabhogovaiyātimāyetikathyate mā lakṣmīrjñānabhogovaiyātimāyetikathyate
Vidyeshvara Samhita 17.69
तदूर्ध्वंनित्यभोगोहितदर्वाङ्नश्वरंविदुः तदर्वाक्चतिरोधानंतदूर्ध्वंनतिरोधनम्
tadūrdhvaṃnityabhogohitadarvāṅnaśvaraṃviduḥ tadarvākcatirodhānaṃtadūrdhvaṃnatirodhanam
Vidyeshvara Samhita 17.70
तदर्वाक्पाशबंधोहितदूर्ध्वंनहिबंधनम् तदर्वाक्परिवर्तंतेकाम्यकर्मानुसारिणः
tadarvākpāśabaṃdhohitadūrdhvaṃnahibaṃdhanam tadarvākparivartaṃtekāmyakarmānusāriṇaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.71
निष्कामकर्मभोगस्तुतदूर्ध्वंपरिकीर्तितः तदर्वाक्परिवर्तंतेबिंदुपूजापरायणाः
niṣkāmakarmabhogastutadūrdhvaṃparikīrtitaḥ tadarvākparivartaṃtebiṃdupūjāparāyaṇāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.72
तदूर्ध्वंहिव्रजंत्येवनिष्कामालिंगपूजकाः तदर्वाक्परिवर्तंतंशिवान्यसुरपूजकाः
tadūrdhvaṃhivrajaṃtyevaniṣkāmāliṃgapūjakāḥ tadarvākparivartaṃtaṃśivānyasurapūjakāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.73
शिवैकनिरताये च तदूर्ध्वंसंप्रयांतिते तदर्वाग्जीवकोटिःस्यात्तदूर्ध्वंपरकोटिकाः
śivaikaniratāye ca tadūrdhvaṃsaṃprayāṃtite tadarvāgjīvakoṭiḥsyāttadūrdhvaṃparakoṭikāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.74
सांसारिकास्तदर्वाक्च मुक्ताः खलु तदूर्ध्वगाः तदर्वाक्परिवर्तंते प्राकृतद्रव्यपूजकाः
sāṃsārikāstadarvākca muktāḥ khalu tadūrdhvagāḥ tadarvākparivartaṃte prākṛtadravyapūjakāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.75
तदूर्ध्वंहिव्रजंत्येतेपौरुषद्रव्यपूजकाः तदर्वाक्छक्तिलिंगं तु शिवलिंगं तदूर्ध्वकम्
tadūrdhvaṃhivrajaṃtyetepauruṣadravyapūjakāḥ tadarvākchaktiliṃgaṃ tu śivaliṃgaṃ tadūrdhvakam
Vidyeshvara Samhita 17.76
तदर्वागावृतं लिंगं तदूर्ध्वं हि निरावृति तदर्वाक्कल्पितं लिंगं तदूर्ध्वं वै न कल्पितम्
tadarvāgāvṛtaṃ liṃgaṃ tadūrdhvaṃ hi nirāvṛti tadarvākkalpitaṃ liṃgaṃ tadūrdhvaṃ vai na kalpitam
Vidyeshvara Samhita 17.77
तदर्वाग्बाह्यलिंगं स्यादंतरंगं तदूर्ध्वकम् ॥ शिव्प्_१,१७। ७८अब्। तदर्वाक्छक्तिलोका हि शतं वै द्वादशाधिकम्
tadarvāgbāhyaliṃgaṃ syādaṃtaraṃgaṃ tadūrdhvakam // śivp_1,17. 78ab/ tadarvākchaktilokā hi śataṃ vai dvādaśādhikam
Vidyeshvara Samhita 17.78
तदर्वाग्बिंदुरूपं हि नादरूपं तदुत्तरम् तदर्वाक्कर्मलोकस्तु तदूर्ध्वं ज्ञानलोककः
tadarvāgbiṃdurūpaṃ hi nādarūpaṃ taduttaram tadarvākkarmalokastu tadūrdhvaṃ jñānalokakaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.79
नमस्कारस्तदूर्ध्वंहिमदाहंकारनाशनः जनिजंतिरोधानंनानिषिद्ध्यातते इति
namaskārastadūrdhvaṃhimadāhaṃkāranāśanaḥ janijaṃtirodhānaṃnāniṣiddhyātate iti
Vidyeshvara Samhita 17.80
ज्ञानशब्दार्थ एवं हि तिरोधाननिवारणात् तदर्वाक्परिवर्तंतेह्याधिभौतिकपूजकाः
jñānaśabdārtha evaṃ hi tirodhānanivāraṇāt tadarvākparivartaṃtehyādhibhautikapūjakāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.81
आध्यात्मिकार्चका एव तदूर्ध्वंसंप्रयांतिवै तावद्वैवेदिभागंतन्महालोकात्मलिंगके
ādhyātmikārcakā eva tadūrdhvaṃsaṃprayāṃtivai tāvadvaivedibhāgaṃtanmahālokātmaliṃgake
Vidyeshvara Samhita 17.82
प्रकृत्याद्यष्टबंधोपिवेद्यंतेसंप्रतिष्ठतः एवमेतादृशंज्ञेयंसर्वंलौकिकवैदिकम्
prakṛtyādyaṣṭabaṃdhopivedyaṃtesaṃpratiṣṭhataḥ evametādṛśaṃjñeyaṃsarvaṃlaukikavaidikam
Vidyeshvara Samhita 17.83
अधर्ममहिषारूढंकालचक्रंतरंतिते सत्यादिधर्मयुक्तायेशिवपूजापराश्चये
adharmamahiṣārūḍhaṃkālacakraṃtaraṃtite satyādidharmayuktāyeśivapūjāparāścaye
Vidyeshvara Samhita 17.84
तदूर्ध्वंवृषभोधर्मोब्रह्मचर्यस्वरूपधृक् सत्यादिपादयुक्तस्तुशिवलोकाग्रतःस्थितः
tadūrdhvaṃvṛṣabhodharmobrahmacaryasvarūpadhṛk satyādipādayuktastuśivalokāgrataḥsthitaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.85
क्षमाशृङ्गः शमश्रोत्रो वेदध्वनिविभूषितः आस्तिक्यचक्षुर्निश्वासगुरुबुद्धिमना वृषः
kṣamāśṛṅgaḥ śamaśrotro vedadhvanivibhūṣitaḥ āstikyacakṣurniśvāsagurubuddhimanā vṛṣaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.86
क्रियादिवृषभा ज्ञेयाः कारणादिषु सर्वदा तं क्रियावृषभं धर्मं कालातीतोधितिष्ठति
kriyādivṛṣabhā jñeyāḥ kāraṇādiṣu sarvadā taṃ kriyāvṛṣabhaṃ dharmaṃ kālātītodhitiṣṭhati
Vidyeshvara Samhita 17.87
ब्रह्मविष्णुमहेशानां स्वस्वायुर्दिनमुच्यते
brahmaviṣṇumaheśānāṃ svasvāyurdinamucyate
Vidyeshvara Samhita 17.88
तदूर्ध्वं न दिनं रात्रिर्न जन्ममरणादिकम् ॥ शिव्प्_१,१७। ८८च्द्। पुनः कारणसत्यांताः कारणब्रह्मणस्तथा गंधादिभ्यस्तु भूतेभ्यस्तदूर्ध्वं निर्मिताः सदा
tadūrdhvaṃ na dinaṃ rātrirna janmamaraṇādikam // śivp_1,17. 88cd/ punaḥ kāraṇasatyāṃtāḥ kāraṇabrahmaṇastathā gaṃdhādibhyastu bhūtebhyastadūrdhvaṃ nirmitāḥ sadā
Vidyeshvara Samhita 17.89
सूक्ष्मगंधस्वरूपाहिस्थितालोकाश्चतुर्दश पुनः कारणविष्णोर्वैस्थिता लोकाश्चतुर्दश
sūkṣmagaṃdhasvarūpāhisthitālokāścaturdaśa punaḥ kāraṇaviṣṇorvaisthitā lokāścaturdaśa
Vidyeshvara Samhita 17.90
पुनःकारणरुद्रस्यलोकाष्टाविंशका मताः पुनश्चकारणेशस्यषट्पञ्चाशत्तदूर्ध्वगाः
punaḥkāraṇarudrasyalokāṣṭāviṃśakā matāḥ punaścakāraṇeśasyaṣaṭpañcāśattadūrdhvagāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.91
ततः परंब्रह्मचर्यलोकाख्यं शिवसंमतम् तत्रैवज्ञानकैलासेपञ्चावरणसंयुते
tataḥ paraṃbrahmacaryalokākhyaṃ śivasaṃmatam tatraivajñānakailāsepañcāvaraṇasaṃyute
Vidyeshvara Samhita 17.92
पञ्चमंडलसंयुक्तंपञ्चब्रह्मकलान्वितम् आदिशक्तिसमायुक्तमादिलिंगंतुतत्रवै
pañcamaṃḍalasaṃyuktaṃpañcabrahmakalānvitam ādiśaktisamāyuktamādiliṃgaṃtutatravai
Vidyeshvara Samhita 17.93
शिवालयमिदंप्रोक्तंशिवस्यपरमात्मनः परशक्त्यासमायुक्तस्तत्रैवपरमेश्वरः
śivālayamidaṃproktaṃśivasyaparamātmanaḥ paraśaktyāsamāyuktastatraivaparameśvaraḥ
Vidyeshvara Samhita 17.94
सृष्टिः स्थितिश्चसंहारस्तिरोभावोप्यनुग्रहः पञ्चकृत्यप्रवीणो ऽसौसच्चिदानंदविग्रहः
sṛṣṭiḥ sthitiścasaṃhārastirobhāvopyanugrahaḥ pañcakṛtyapravīṇo 'sausaccidānaṃdavigrahaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.95
ध्यानधर्मः सदायस्यसदानुग्रहतत्परः समाध्यासनमासीनः स्वात्मारामोविराजते
dhyānadharmaḥ sadāyasyasadānugrahatatparaḥ samādhyāsanamāsīnaḥ svātmārāmovirājate
Vidyeshvara Samhita 17.96
तस्यसंदर्शनंसांध्यंकर्मध्यानादिभिः क्रमात् नित्यादिकर्मयजनाच्छिवकर्ममतिर्भवेत्
tasyasaṃdarśanaṃsāṃdhyaṃkarmadhyānādibhiḥ kramāt nityādikarmayajanācchivakarmamatirbhavet
Vidyeshvara Samhita 17.97
क्रियादिशिवकर्मभ्यः शिवज्ञानंप्रसाधयेत् तद्दर्शनगताःसर्वेमुक्ता एव नसंशयः
kriyādiśivakarmabhyaḥ śivajñānaṃprasādhayet taddarśanagatāḥsarvemuktā eva nasaṃśayaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.98
मुक्तिरात्मस्वरूपेणस्वात्मारामत्वमेवहि क्रियातपोजपज्ञानध्यानधर्मेषुसुस्थितः
muktirātmasvarūpeṇasvātmārāmatvamevahi kriyātapojapajñānadhyānadharmeṣususthitaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.99
शिवस्यदर्शनंलब्धास्वात्मारामत्वमेवहि यथारविःस्वकिरणादशुद्धिमपनेष्यति
śivasyadarśanaṃlabdhāsvātmārāmatvamevahi yathāraviḥsvakiraṇādaśuddhimapaneṣyati
Vidyeshvara Samhita 17.100
कृपाविचक्षणःशंभुरज्ञानमपनेष्यति अज्ञानविनिवृत्तौतुशिवज्ञानंप्रवर्तते
kṛpāvicakṣaṇaḥśaṃbhurajñānamapaneṣyati ajñānavinivṛttautuśivajñānaṃpravartate
Vidyeshvara Samhita 17.101
शिवज्ञानात्स्वस्वरूपमात्मारामत्वमेष्यति आत्मारामत्वसंसिद्धौकृतकृत्योभवेन्नरः
śivajñānātsvasvarūpamātmārāmatvameṣyati ātmārāmatvasaṃsiddhaukṛtakṛtyobhavennaraḥ
Vidyeshvara Samhita 17.102
पुनश्चशतलक्षेणब्रह्मणःपदमाप्नुयात् पुनश्चशतलक्षेणविष्णोःपदमवाप्नुयात्
punaścaśatalakṣeṇabrahmaṇaḥpadamāpnuyāt punaścaśatalakṣeṇaviṣṇoḥpadamavāpnuyāt
Vidyeshvara Samhita 17.103
पुनश्चशतलक्षेणरुद्रस्यपदमाप्नुयात् पुनश्च शतलक्षेण ऐश्वर्यं पदमाप्नुयात्
punaścaśatalakṣeṇarudrasyapadamāpnuyāt punaśca śatalakṣeṇa aiśvaryaṃ padamāpnuyāt
Vidyeshvara Samhita 17.104
पुनश्चैवंविधेनैव जपेन सुसमाहितः शिवलोकादिभूतं हि कालचक्रमवाप्नुयात्
punaścaivaṃvidhenaiva japena susamāhitaḥ śivalokādibhūtaṃ hi kālacakramavāpnuyāt
Vidyeshvara Samhita 17.105
कालचक्रंपञ्चचक्रमेकैकेनक्रमोत्तरे सृष्टिमोहौब्रह्मचक्रंभोगमोहौतुवैष्णवम्
kālacakraṃpañcacakramekaikenakramottare sṛṣṭimohaubrahmacakraṃbhogamohautuvaiṣṇavam
Vidyeshvara Samhita 17.106
कोपमोहौरौद्रचक्रंभ्रमणंचैश्वरंविदुः शिवचक्रंज्ञानमोहौपञ्चचक्रंविदुर्बुधाः
kopamohauraudracakraṃbhramaṇaṃcaiśvaraṃviduḥ śivacakraṃjñānamohaupañcacakraṃvidurbudhāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.107
पुनश्चदशकोट्या हि कारणब्रह्मणः पदम् पुनश्च दशकोट्याहितत्पदैश्वर्यमाप्नुयात्
punaścadaśakoṭyā hi kāraṇabrahmaṇaḥ padam punaśca daśakoṭyāhitatpadaiśvaryamāpnuyāt
Vidyeshvara Samhita 17.108
एवं क्रमेण विष्ण्वादेः पदंलब्ध्वामहौजसः क्रमेणतत्पदैश्वर्यं लब्ध्वाचैवमहात्मनः
evaṃ krameṇa viṣṇvādeḥ padaṃlabdhvāmahaujasaḥ krameṇatatpadaiśvaryaṃ labdhvācaivamahātmanaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.109
शतकोटिमनुं जप्त्वा पञ्चोत्तरमतंद्रितः शिवलोकमवाप्नोतिपञ्चमावरणाद्बहिः
śatakoṭimanuṃ japtvā pañcottaramataṃdritaḥ śivalokamavāpnotipañcamāvaraṇādbahiḥ
Vidyeshvara Samhita 17.110
राजसंमंडपंतत्रनंदीसंस्थानमुत्तमम् तपोरूपश्चवृषभस्तत्रैवपरिदृश्यते
rājasaṃmaṃḍapaṃtatranaṃdīsaṃsthānamuttamam taporūpaścavṛṣabhastatraivaparidṛśyate
Vidyeshvara Samhita 17.111
सद्योजातस्यतत्स्थानंपञ्चमावरणंपरम् वामदेवस्यचस्थानंचतुर्थावरणंपुनः
sadyojātasyatatsthānaṃpañcamāvaraṇaṃparam vāmadevasyacasthānaṃcaturthāvaraṇaṃpunaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.112
अघोरनिलयंपश्चात्तृतीयावरणंपरम् पुरुषस्यैवसांबस्यद्वितीयावरणंशुभम्
aghoranilayaṃpaścāttṛtīyāvaraṇaṃparam puruṣasyaivasāṃbasyadvitīyāvaraṇaṃśubham
Vidyeshvara Samhita 17.113
ईशानस्यपरस्यैवप्रथमावरणंततः ध्यानधर्मस्य च स्थानंपञ्चमंमंडपंततः
īśānasyaparasyaivaprathamāvaraṇaṃtataḥ dhyānadharmasya ca sthānaṃpañcamaṃmaṃḍapaṃtataḥ
Vidyeshvara Samhita 17.114
बलिनाथस्यसंस्थानंतत्रपूर्णामृतप्रदम् चतुर्थंमंडपंपश्चाच्चंद्रशेखरमूर्तिमत्
balināthasyasaṃsthānaṃtatrapūrṇāmṛtapradam caturthaṃmaṃḍapaṃpaścāccaṃdraśekharamūrtimat
Vidyeshvara Samhita 17.115
सोमस्कंदस्यचस्थानंतृतीयंमंडपंपरम् द्वितीयंमंडपंनृत्यमंडपंप्राहुरास्तिकाः
somaskaṃdasyacasthānaṃtṛtīyaṃmaṃḍapaṃparam dvitīyaṃmaṃḍapaṃnṛtyamaṃḍapaṃprāhurāstikāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.116
प्रथमंमूलमायायाः स्थानंतत्रैवशोभनम् ततः परं गर्भगृहंलिंगस्थानं परं शुभम्
prathamaṃmūlamāyāyāḥ sthānaṃtatraivaśobhanam tataḥ paraṃ garbhagṛhaṃliṃgasthānaṃ paraṃ śubham
Vidyeshvara Samhita 17.117
नन्दिसंस्थानतः पश्चान्नविदुः शिववैभवम् नंदीश्वरोबहिस्तिष्ठन्पञ्चाक्षरमुपासते
nandisaṃsthānataḥ paścānnaviduḥ śivavaibhavam naṃdīśvarobahistiṣṭhanpañcākṣaramupāsate
Vidyeshvara Samhita 17.118
एवं गुरुक्रमाल्लब्धं नंदीशाच्च मयापुनः ततः परंस्वसंवेद्यं शिवे नैवानुभावितम्
evaṃ gurukramāllabdhaṃ naṃdīśācca mayāpunaḥ tataḥ paraṃsvasaṃvedyaṃ śive naivānubhāvitam
Vidyeshvara Samhita 17.119
शिवस्यकृपयासाक्षाच्छिवलोकस्यवैभवम् विज्ञातुंशक्यते सर्वैर्नान्यथेत्याहुरास्तिकाः
śivasyakṛpayāsākṣācchivalokasyavaibhavam vijñātuṃśakyate sarvairnānyathetyāhurāstikāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.120
एवंक्रमेणमुक्ताःस्युर्ब्राह्मणावैजितेंद्रियः अन्येषां च क्रमंवक्ष्ये गदतः शृणुतादरात्
evaṃkrameṇamuktāḥsyurbrāhmaṇāvaijiteṃdriyaḥ anyeṣāṃ ca kramaṃvakṣye gadataḥ śṛṇutādarāt
Vidyeshvara Samhita 17.121
गुरूपदेशाज्जाप्यंवैब्राह्मणानांनमो ऽंतकम् पञ्चाक्षरं पञ्चलक्षमायुष्यंप्रजपेद्विधिः
gurūpadeśājjāpyaṃvaibrāhmaṇānāṃnamo 'ṃtakam pañcākṣaraṃ pañcalakṣamāyuṣyaṃprajapedvidhiḥ
Vidyeshvara Samhita 17.122
स्त्रीत्वापनयनार्थंतुपञ्चलक्षंजपेत्पुनः मंत्रेणपुरुषोभूत्वाक्रमान्मुक्तोभवेद्बुधः
strītvāpanayanārthaṃtupañcalakṣaṃjapetpunaḥ maṃtreṇapuruṣobhūtvākramānmuktobhavedbudhaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.123
क्षत्रियःपञ्चलक्षेणक्षत्त्रत्वमपनेष्यति पुनश्चपञ्चलक्षेणक्षत्त्रियोब्राह्मणोभवेत्
kṣatriyaḥpañcalakṣeṇakṣattratvamapaneṣyati punaścapañcalakṣeṇakṣattriyobrāhmaṇobhavet
Vidyeshvara Samhita 17.124
मंत्रसिद्धिर्जपाच्चैवक्रमान्मुक्तोभवैन्नरः वैश्यस्तुपञ्चलक्षेणवैश्यत्वमपनेष्यति
maṃtrasiddhirjapāccaivakramānmuktobhavainnaraḥ vaiśyastupañcalakṣeṇavaiśyatvamapaneṣyati
Vidyeshvara Samhita 17.125
पुनश्चपञ्चलक्षेणमंत्रक्षत्त्रिय उच्यते पुनश्चपञ्चलक्षेण क्षत्त्रत्वमपनेष्यति
punaścapañcalakṣeṇamaṃtrakṣattriya ucyate punaścapañcalakṣeṇa kṣattratvamapaneṣyati
Vidyeshvara Samhita 17.126
पुनश्चपञ्चलक्षेणमंत्रब्राह्मण उच्यते शूद्रश्चैवनम्ॐतेन पञ्चविंशतिलक्षतः
punaścapañcalakṣeṇamaṃtrabrāhmaṇa ucyate śūdraścaivanamoṃtena pañcaviṃśatilakṣataḥ
Vidyeshvara Samhita 17.127
मंत्रविप्रत्वमापद्य पश्चाच्छुद्धो भवेद्द्विजः नारीवाथ नरो वाथ ब्राह्मणो वान्य एव वा
maṃtravipratvamāpadya paścācchuddho bhaveddvijaḥ nārīvātha naro vātha brāhmaṇo vānya eva vā
Vidyeshvara Samhita 17.128
नमोन्तं वा नमः पूर्वमातुरः सर्वमातुरः सर्वदा जपेत् ततः स्त्रीणांतथैवोह्यगुरुर्निर्दर्शयेत्क्रमात्
namontaṃ vā namaḥ pūrvamāturaḥ sarvamāturaḥ sarvadā japet tataḥ strīṇāṃtathaivohyagururnirdarśayetkramāt
Vidyeshvara Samhita 17.129
साधकः पञ्चलक्षान्ते शिवप्रीत्यर्थमेव हि महाभिषेक नैवेद्यं कृत्वा भक्तांश्च पूजयेत्
sādhakaḥ pañcalakṣānte śivaprītyarthameva hi mahābhiṣeka naivedyaṃ kṛtvā bhaktāṃśca pūjayet
Vidyeshvara Samhita 17.130
पूजया शिवभक्तस्य शिवः प्रीततरो भवेत् शिवस्य शिवभक्तस्य भेदो नास्ति शिवो हि सः
pūjayā śivabhaktasya śivaḥ prītataro bhavet śivasya śivabhaktasya bhedo nāsti śivo hi saḥ
Vidyeshvara Samhita 17.131
शिवस्वरूपमंत्रस्यधारणाच्छिव एव हि शिवभक्तशरीरे हि शिवेतत्परमोभवेत्
śivasvarūpamaṃtrasyadhāraṇācchiva eva hi śivabhaktaśarīre hi śivetatparamobhavet
Vidyeshvara Samhita 17.132
शिवभक्ताः क्रियाः सर्वा वेदसर्वक्रियांविदुः यावद्यावच्छिवंमंत्रंयेनजप्तंभवेत्क्रमात्
śivabhaktāḥ kriyāḥ sarvā vedasarvakriyāṃviduḥ yāvadyāvacchivaṃmaṃtraṃyenajaptaṃbhavetkramāt
Vidyeshvara Samhita 17.133
तावद्वैशिवसान्निध्यं तस्मिन्देहे न संशयः देवीलिंगंभवेद्रूपं शिवभक्तस्त्रियास्तथा
tāvadvaiśivasānnidhyaṃ tasmindehe na saṃśayaḥ devīliṃgaṃbhavedrūpaṃ śivabhaktastriyāstathā
Vidyeshvara Samhita 17.134
यावन्मंत्रंजपेद्देव्यास्तावत्सान्निध्यमस्ति हि शिवंसंपूजयेद्धीमान्स्वयंवैशब्दरूपभाक्
yāvanmaṃtraṃjapeddevyāstāvatsānnidhyamasti hi śivaṃsaṃpūjayeddhīmānsvayaṃvaiśabdarūpabhāk
Vidyeshvara Samhita 17.135
स्वयंचैवशिवोभूत्वापरांशक्तिंप्रपूजयेत् शक्तिंबेरंचलिंगं च ह्यालेख्यामाययायजेत्
svayaṃcaivaśivobhūtvāparāṃśaktiṃprapūjayet śaktiṃberaṃcaliṃgaṃ ca hyālekhyāmāyayāyajet
Vidyeshvara Samhita 17.136
शिवलिंगं शिवंमत्वास्वात्मानंशक्तिरूपकम् शक्तिलिंगंचदेवींचमत्वास्वंशिवरूपकम्
śivaliṃgaṃ śivaṃmatvāsvātmānaṃśaktirūpakam śaktiliṃgaṃcadevīṃcamatvāsvaṃśivarūpakam
Vidyeshvara Samhita 17.137
शिवलिंगंनादरूपबिंदुरूपंतुशक्तिकम् उपप्रधानभावेन अन्योन्यासक्तलिंगकम्
śivaliṃgaṃnādarūpabiṃdurūpaṃtuśaktikam upapradhānabhāvena anyonyāsaktaliṃgakam
Vidyeshvara Samhita 17.138
पूजयेच्च शिवंशक्तिसशिवोमूलभावनात् शिवभक्ताञ्छिवमत्ररूपकाञ्छिवरूपकान्
pūjayecca śivaṃśaktisaśivomūlabhāvanāt śivabhaktāñchivamatrarūpakāñchivarūpakān
Vidyeshvara Samhita 17.139
षोडशैरुपचारैश्चपूजयेदिष्टमाप्नुयात् येनशुश्रूषणाद्यैश्च शिवभक्तस्य लिंगिनः
ṣoḍaśairupacāraiścapūjayediṣṭamāpnuyāt yenaśuśrūṣaṇādyaiśca śivabhaktasya liṃginaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.140
आनंदंजनयेद्विद्वाञ्छिवःप्रीततरो भवेत् शिवभक्तान्सपत्नीकान्पत्न्यासहसदैवतत्
ānaṃdaṃjanayedvidvāñchivaḥprītataro bhavet śivabhaktānsapatnīkānpatnyāsahasadaivatat
Vidyeshvara Samhita 17.141
पूजयेद्भोजनाद्यैश्चपञ्चवादशवाशतम् धनेदेहेचमंत्रेचभावनायामवंचकः
pūjayedbhojanādyaiścapañcavādaśavāśatam dhanedehecamaṃtrecabhāvanāyāmavaṃcakaḥ
Vidyeshvara Samhita 17.142
शिवशक्तिस्वरूपेणनपुनर्जायते भुवि नाभेरधो ब्रह्मभागमाकंठंविष्णुभागकम्
śivaśaktisvarūpeṇanapunarjāyate bhuvi nābheradho brahmabhāgamākaṃṭhaṃviṣṇubhāgakam
Vidyeshvara Samhita 17.143
मुखंलिंगमितिप्रोक्तंशिवभक्तशरीरकम् मृतान्दाहादियुक्तान्वादाहादिरहितान्मृतान्
mukhaṃliṃgamitiproktaṃśivabhaktaśarīrakam mṛtāndāhādiyuktānvādāhādirahitānmṛtān
Vidyeshvara Samhita 17.144
उद्दिश्यपूजयेदादिपितरंशिवमेवहि पूजांकृत्वादिमातुश्चशिवभक्तांश्च पूजयेत्
uddiśyapūjayedādipitaraṃśivamevahi pūjāṃkṛtvādimātuścaśivabhaktāṃśca pūjayet
Vidyeshvara Samhita 17.145
पितृलोकंसमासाद्यक्रमान्मुक्तोभवेन्मृतः क्रियायुक्तदशभ्यश्चतपोयुक्तोविशिष्यते
pitṛlokaṃsamāsādyakramānmuktobhavenmṛtaḥ kriyāyuktadaśabhyaścatapoyuktoviśiṣyate
Vidyeshvara Samhita 17.146
तपोयुक्तशतेभ्यश्चजपयुक्तोविशिष्यते जपयुक्तसहस्रेभ्यः शिवज्ञानी विशिष्यते
tapoyuktaśatebhyaścajapayuktoviśiṣyate japayuktasahasrebhyaḥ śivajñānī viśiṣyate
Vidyeshvara Samhita 17.147
शिवज्ञानिषुलक्षेषु ध्यानयुक्तो विशिष्यते ध्यानयुक्तेषु कोटिभ्यः समाधिस्थो विशिष्यते
śivajñāniṣulakṣeṣu dhyānayukto viśiṣyate dhyānayukteṣu koṭibhyaḥ samādhistho viśiṣyate
Vidyeshvara Samhita 17.148
उत्तरोत्तर वै शिष्ट्यात्पूजायामुत्तरोत्तरम् फलंवैशिष्ट्यरूपञ्चदुर्विज्ञेयंमनीषिभिः
uttarottara vai śiṣṭyātpūjāyāmuttarottaram phalaṃvaiśiṣṭyarūpañcadurvijñeyaṃmanīṣibhiḥ
Vidyeshvara Samhita 17.149
तस्माद्वैशिवभक्तस्यमहिमानंवेत्तिकोनरः शिवशक्त्योः पूजनं च शिवभक्तस्य पूजनम्
tasmādvaiśivabhaktasyamahimānaṃvettikonaraḥ śivaśaktyoḥ pūjanaṃ ca śivabhaktasya pūjanam
Vidyeshvara Samhita 17.150
कुरुतेयोनरोभक्त्यासशिवः शिवमेधते य इमं पठते ऽध्यायमर्थवद्वेदसंमतम्
kuruteyonarobhaktyāsaśivaḥ śivamedhate ya imaṃ paṭhate 'dhyāyamarthavadvedasaṃmatam
Vidyeshvara Samhita 17.151
शिवज्ञानीभवेद्विप्रःशिवेन सहमोदते श्रावयेच्छिवभक्तांश्चविशेषज्ञो मनीश्वराः
śivajñānībhavedvipraḥśivena sahamodate śrāvayecchivabhaktāṃścaviśeṣajño manīśvarāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.152
शिवप्रसादशिद्धिः स्याच्छिवस्यकृपया बुधाः
śivaprasādaśiddhiḥ syācchivasyakṛpayā budhāḥ
Vidyeshvara Samhita 17.153