Vishnu Purana · Amsha 4 · Adhyaya 1
मैत्रेय उवाच —
भगवन् यन् नरैः कार्यं साधुकर्मण्य् अवस्थितैः । तन् मह्यं गुरुणाख्यातं नित्यनैमित्तिकात्मकम्
bhagavan yan naraiḥ kāryaṃ sādhukarmaṇy avasthitaiḥ / tan mahyaṃ guruṇākhyātaṃ nityanaimittikātmakam
4.1.1
वर्णधर्मास् तथाख्याता धर्मा ये चाश्रमेषु वै । श्रोतुम् इच्छाम्य् अहं वंशांस् तांस् त्वं प्रब्रूहि मे गुरो
varṇadharmās tathākhyātā dharmā ye cāśrameṣu vai / śrotum icchāmy ahaṃ vaṃśāṃs tāṃs tvaṃ prabrūhi me guro
4.1.2
पराशर उवाच —
मैत्रेय श्रूयताम् अयम् अनेकयज्विवीरशूरभूपालालंकृतो ब्रह्मादिर् मानवो वंशः
maitreya śrūyatām ayam anekayajvivīraśūrabhūpālālaṃkṛto brahmādir mānavo vaṃśaḥ
4.1.3
तथा चोक्तम् । ब्रह्माद्यं यो मनोर् वंशम् अहन्य् अहनि संस्मरेत् । तस्य वंशसमुच्छेदो न कदाचिद् भविष्यति
tathā coktam | brahmādyaṃ yo manor vaṃśam ahany ahani saṃsmaret / tasya vaṃśasamucchedo na kadācid bhaviṣyati
4.1.4
तद् अस्य वंशस्यानुपूर्वीम् अशेषपापप्रक्षालनाय मैत्रेय तां शृणु
tad asya vaṃśasyānupūrvīm aśeṣapāpaprakṣālanāya maitreya tāṃ śṛṇu
4.1.5
तद् यथा सकलजगताम् अनादिर् आदिभूत-ऋग्यजुःसामादिमयो भगवद्विष्णुमयस्य ब्रह्मणो मूर्तं रूपं हिरण्यगर्भो ब्रह्माण्डतो भगवान् ब्रह्मा प्राग् बभूव
tad yathā sakalajagatām anādir ādibhūta-ṛgyajuḥsāmādimayo bhagavadviṣṇumayasya brahmaṇo mūrtaṃ rūpaṃ hiraṇyagarbho brahmāṇḍato bhagavān brahmā prāg babhūva
4.1.6
ब्रह्मणश् च दक्षिणाङ्गुष्ठजन्मा दक्षः प्रजापतिर् दक्षस्यादितिर् अदितेर् विवस्वान् विवस्वतो मनुः
brahmaṇaś ca dakṣiṇāṅguṣṭhajanmā dakṣaḥ prajāpatir dakṣasyāditir aditer vivasvān vivasvato manuḥ
4.1.7
मनोर् इक्ष्वाकुनृगधृष्टशर्यातिनरिष्यन्तप्रांशुनाभागनेदिष्टकरूषपृषध्राख्या दश पुत्रा बभूवुः
manor ikṣvākunṛgadhṛṣṭaśaryātinariṣyantaprāṃśunābhāganediṣṭakarūṣapṛṣadhrākhyā daśa putrā babhūvuḥ
4.1.8
इष्टिं च मित्रावरुणयोर् मनुः पुत्रकामश् चकार
iṣṭiṃ ca mitrāvaruṇayor manuḥ putrakāmaś cakāra
4.1.9
तत्रापहुते होतुर् अपचाराद् इला नाम कन्या बभूव
tatrāpahute hotur apacārād ilā nāma kanyā babhūva
4.1.10
सैव च मित्रावरुणयोः प्रसादात् सुद्युम्नो नाम मनोः पुत्रो मैत्रेयासीत्
saiva ca mitrāvaruṇayoḥ prasādāt sudyumno nāma manoḥ putro maitreyāsīt
4.1.11
पुनश् चेश्वरकोपात् स्त्री सती सोमसूनोर् बुधस्याश्रमसमीपे बभ्राम
punaś ceśvarakopāt strī satī somasūnor budhasyāśramasamīpe babhrāma
4.1.12
सानुरागश् च तस्यां बुधः पुरूरवसम् आत्मजम् उत्पादयाम् आस
sānurāgaś ca tasyāṃ budhaḥ purūravasam ātmajam utpādayām āsa
4.1.13
जाते च तस्मिन्न् अमिततेजोभिः परमर्षिभिर् ऋङ्मयो यजुर्मयः साममयो ऽथर्वमयः सर्वमयो मनोमयो ज्ञानमयो न किंचिन्मयो भगवान् यज्ञपुरुषस्वरूपी सुद्युम्नस्य पुंस्त्वम् अभिलषद्भिर् यथावद् इष्टस् तत्प्रसादाच् चासाव् इला पुनर् अपि सुद्युम्नो ऽभवत्
jāte ca tasminn amitatejobhiḥ paramarṣibhir ṛṅmayo yajurmayaḥ sāmamayo 'tharvamayaḥ sarvamayo manomayo jñānamayo na kiṃcinmayo bhagavān yajñapuruṣasvarūpī sudyumnasya puṃstvam abhilaṣadbhir yathāvad iṣṭas tatprasādāc cāsāv ilā punar api sudyumno 'bhavat
4.1.14
तस्याप्य् उत्कलगयविनतसंज्ञास् त्रयः पुत्रा बभूवुः
tasyāpy utkalagayavinatasaṃjñās trayaḥ putrā babhūvuḥ
4.1.15
सुद्युम्नस् तु स्त्रीपूर्वकत्वाद् राज्यभागं न लेभे
sudyumnas tu strīpūrvakatvād rājyabhāgaṃ na lebhe
4.1.16
तत्पित्रा तु वसिष्ठवचनात् प्रतिष्ठानं नाम नगरं सुद्युम्नाय दत्तं तच् चासौ पुरूरवसे प्रादात्
tatpitrā tu vasiṣṭhavacanāt pratiṣṭhānaṃ nāma nagaraṃ sudyumnāya dattaṃ tac cāsau purūravase prādāt
4.1.17
पृषध्रस् तु मनोः पुत्रो गुरुगोवधाच् छूद्रत्वम् अगमत्
pṛṣadhras tu manoḥ putro gurugovadhāc chūdratvam agamat
4.1.18
करूषात् कारूषाः क्षत्रिया महाबलपराक्रमा बभूवुः
karūṣāt kārūṣāḥ kṣatriyā mahābalaparākramā babhūvuḥ
4.1.19
नाभागो नेदिष्टपुत्रस् तु वैश्यताम् अगमत् । तस्माद् भलन्दनः पुत्रो ऽभवत्
nābhāgo nediṣṭaputras tu vaiśyatām agamat | tasmād bhalandanaḥ putro 'bhavat
4.1.20
भलन्दनाद् वत्सप्रिर् उदारकीर्तिः
bhalandanād vatsaprir udārakīrtiḥ
4.1.21
वत्सप्रेः प्रांशुर् अभवत्
vatsapreḥ prāṃśur abhavat
4.1.22
प्रजानिश् च प्रांशोर् एको ऽभवत्
prajāniś ca prāṃśor eko 'bhavat
4.1.23
ततश् च खनित्रस् तस्माच् चक्षुपः चक्षुपाच् चातिबलपराक्रमो विंशो ऽभवत्
tataś ca khanitras tasmāc cakṣupaḥ cakṣupāc cātibalaparākramo viṃśo 'bhavat
4.1.24
ततो विविंशस् तस्माच् च खनिनेत्रस् ततश् चातिविभूतिः
tato viviṃśas tasmāc ca khaninetras tataś cātivibhūtiḥ
4.1.25
अतिविभूतेर् भूरिबलपराक्रमः करंधमः पुत्रो ऽभवत् तस्माद् अप्य् अविक्षिर् अविक्षेर् अप्य् अतिबलः पुत्रो मरुत्तो ऽभवद् यस्येमाव् अद्यापि श्लोकौ गीयेते
ativibhūter bhūribalaparākramaḥ karaṃdhamaḥ putro 'bhavat tasmād apy avikṣir avikṣer apy atibalaḥ putro marutto 'bhavad yasyemāv adyāpi ślokau gīyete
4.1.26
मरुत्तस्य यथा यज्ञस् तथा कस्याभवद् भुवि । सर्वं हिरण्मयं यस्य यज्ञवस्त्व् अतिशोभनम्
maruttasya yathā yajñas tathā kasyābhavad bhuvi / sarvaṃ hiraṇmayaṃ yasya yajñavastv atiśobhanam
4.1.27
अमाद्यद् इन्द्रः सोमेन दक्षिणाभिर् द्विजातयः । मरुतः परिवेष्टारः सदस्याश् च दिवौकसः
amādyad indraḥ somena dakṣiṇābhir dvijātayaḥ / marutaḥ pariveṣṭāraḥ sadasyāś ca divaukasaḥ
4.1.28
मरुत्तश् चक्रवर्ती नरिष्यन्तनामानं पुत्रम् अवाप
maruttaś cakravartī nariṣyantanāmānaṃ putram avāpa
4.1.29
तस्माच् च दमो दमस्य पुत्रो राज्यवर्धनो जज्ञे
tasmāc ca damo damasya putro rājyavardhano jajñe
4.1.30
राज्यवर्धनात् सुधृतिर् अभूत् ततश् च नरस् तस्माच् च केवलः केवलाद् बन्धुमान् बन्धुमतो वेगवान् वेगवतो बुधश् ततश् च तृणबिन्दुः
rājyavardhanāt sudhṛtir abhūt tataś ca naras tasmāc ca kevalaḥ kevalād bandhumān bandhumato vegavān vegavato budhaś tataś ca tṛṇabinduḥ
4.1.31
तस्याप्य् एका कन्या इलविला नाम
tasyāpy ekā kanyā ilavilā nāma
4.1.32
तं चालम्बुषा नाम वराप्सरास् तृणबिन्दुं भेजे
taṃ cālambuṣā nāma varāpsarās tṛṇabinduṃ bheje
4.1.33
तस्याम् अस्य विशालो जज्ञे यः पुरीं वैशालीं नाम निर्ममे
tasyām asya viśālo jajñe yaḥ purīṃ vaiśālīṃ nāma nirmame
4.1.34
हेमचन्द्रो विशालस्य पुत्रो ऽभवत्
hemacandro viśālasya putro 'bhavat
4.1.35
तस्माच् च सुचन्द्रस् तत्तनयो धूम्राश्वस् तस्यापि सृञ्जयो ऽभूत्
tasmāc ca sucandras tattanayo dhūmrāśvas tasyāpi sṛñjayo 'bhūt
4.1.36
सृञ्जयात् सहदेवः । ततः कृशाश्वो नाम पुत्रो ऽभवत्
sṛñjayāt sahadevaḥ | tataḥ kṛśāśvo nāma putro 'bhavat
4.1.37
सोमदत्तः कृशाश्वाज् जज्ञे यो दशाश्वमेधान् आजहार
somadattaḥ kṛśāśvāj jajñe yo daśāśvamedhān ājahāra
4.1.38
तत्पुत्रश् च जनमेजयः । जनमेजयात् सुमतिः । एते वैशालिका भूभृतः
tatputraś ca janamejayaḥ | janamejayāt sumatiḥ | ete vaiśālikā bhūbhṛtaḥ
4.1.39
श्लोको ऽप्य् अत्र गीयते । तृणबिन्दोः प्रसादेन सर्वे वैशालिका नृपाः । दीर्घायुषो महात्मानो वीर्यवन्तो ऽतिधार्मिकाः
śloko 'py atra gīyate | tṛṇabindoḥ prasādena sarve vaiśālikā nṛpāḥ / dīrghāyuṣo mahātmāno vīryavanto 'tidhārmikāḥ
4.1.40
शर्यातेः कन्या सुकन्या नामाभवद् याम् उपयेमे च्यवनः
śaryāteḥ kanyā sukanyā nāmābhavad yām upayeme cyavanaḥ
4.1.41
आनर्तश् च नाम धार्मिकः शर्यातिपुत्रो ऽभूत्
ānartaś ca nāma dhārmikaḥ śaryātiputro 'bhūt
4.1.42
आनर्तस्यापि रेवतो नाम पुत्रो जज्ञे यो ऽसाव् आनर्तविषयं बुभुजे पुरीं च कुशस्थलीम् अध्युवास
ānartasyāpi revato nāma putro jajñe yo 'sāv ānartaviṣayaṃ bubhuje purīṃ ca kuśasthalīm adhyuvāsa
4.1.43
रेवतस्यापि रैवतः पुत्रः ककुद्मी नाम धर्मात्मा भ्रातृशतस्य ज्येष्ठो ऽभवत्
revatasyāpi raivataḥ putraḥ kakudmī nāma dharmātmā bhrātṛśatasya jyeṣṭho 'bhavat
4.1.44
तस्य च रेवती नाम कन्या । ताम् आदाय कस्येयम् अर्हतीति भगवन्तम् अब्जयोनिं प्रष्टुं ब्रह्मलोकं जगाम
tasya ca revatī nāma kanyā | tām ādāya kasyeyam arhatīti bhagavantam abjayoniṃ praṣṭuṃ brahmalokaṃ jagāma
4.1.45
तावच् च ब्रह्मणो ऽन्तिके हाहाहूहूसंज्ञाभ्यां गन्धर्वाभ्याम् अतितानं नाम दिव्यं गान्धर्वम् अगीयत
tāvac ca brahmaṇo 'ntike hāhāhūhūsaṃjñābhyāṃ gandharvābhyām atitānaṃ nāma divyaṃ gāndharvam agīyata
4.1.46
तावच् च त्रिमार्गपरिवर्तैर् अनेकयुगपरिवृत्तितिष्ठन्न् अपि रैवतः शृण्वन् मुहूर्तम् इव मेने
tāvac ca trimārgaparivartair anekayugaparivṛttitiṣṭhann api raivataḥ śṛṇvan muhūrtam iva mene
4.1.47
गीतावसाने च भगवन्तम् अब्जयोनिं प्रणम्य रैवतः कन्यायोग्यं वरम् अपृच्छत्
gītāvasāne ca bhagavantam abjayoniṃ praṇamya raivataḥ kanyāyogyaṃ varam apṛcchat
4.1.48
तं चाह भगवान् कथय यो ऽभिमतस् ते वर इति
taṃ cāha bhagavān kathaya yo 'bhimatas te vara iti
4.1.49
पुनश् च प्रणम्य भगवते तस्मै यथाभिमतान् आत्मनः स वरान् कथयाम् आस । क एषां भगवतो ऽभिमतो यस्मै कन्याम् इमां प्रयच्छामीति
punaś ca praṇamya bhagavate tasmai yathābhimatān ātmanaḥ sa varān kathayām āsa | ka eṣāṃ bhagavato 'bhimato yasmai kanyām imāṃ prayacchāmīti
4.1.50
ततः किंचिदवनतशिराः सस्मितं भगवान् अब्जयोनिर् आह
tataḥ kiṃcidavanataśirāḥ sasmitaṃ bhagavān abjayonir āha
4.1.51
य एते भवतो ऽभिमता नैतेषां साम्प्रतम् अपत्यापत्यसंततिर् अप्य् अवनीतले ऽस्ति
ya ete bhavato 'bhimatā naiteṣāṃ sāmpratam apatyāpatyasaṃtatir apy avanītale 'sti
4.1.52
बहूनि हि तवात्रैव गान्धर्वं शृण्वतश् चतुर्युगान्य् अतीतानि
bahūni hi tavātraiva gāndharvaṃ śṛṇvataś caturyugāny atītāni
4.1.53
साम्प्रतं हि भूतले ऽष्टाविंशतितमस्य मनोश् चतुर्युगम् अतीतप्रायम् आसन्नो हि तत्र कलिः
sāmprataṃ hi bhūtale 'ṣṭāviṃśatitamasya manoś caturyugam atītaprāyam āsanno hi tatra kaliḥ
4.1.54
अन्यस्मै कन्यारत्नम् इदं भवतैकाकिना देयम्
anyasmai kanyāratnam idaṃ bhavataikākinā deyam
4.1.55
भवतो ऽपि मित्रमन्त्रिभृत्यकलत्रबन्धुबलकोशादयः समस्ताः कालेनैतेनात्यन्तम् अतीताः
bhavato 'pi mitramantribhṛtyakalatrabandhubalakośādayaḥ samastāḥ kālenaitenātyantam atītāḥ
4.1.56
ततः पुनर् उत्पन्नसाध्वसः स राजा भगवन्तं प्रणम्य पप्रच्छ
tataḥ punar utpannasādhvasaḥ sa rājā bhagavantaṃ praṇamya papraccha
4.1.57
भगवन्न् एवम् अवस्थिते मयेयं कस्मै देयेति
bhagavann evam avasthite mayeyaṃ kasmai deyeti
4.1.58
ततः स भगवान् किंचिदवनम्रकन्धरं कृताञ्जलिभूतं सर्वलोकगुरुर् अब्जयोनिर् आह
tataḥ sa bhagavān kiṃcidavanamrakandharaṃ kṛtāñjalibhūtaṃ sarvalokagurur abjayonir āha
4.1.59
ब्रह्मोवाच —
न ह्य् आदिमध्यान्तम् अजस्य यस्य विद्मो वयं सर्वमयस्य धातुः । न च स्वरूपं न परं स्वभावं न चैव सारं परमेश्वरस्य
na hy ādimadhyāntam ajasya yasya vidmo vayaṃ sarvamayasya dhātuḥ / na ca svarūpaṃ na paraṃ svabhāvaṃ na caiva sāraṃ parameśvarasya
4.1.60
कलामुहूर्तादिमयश् च कालो न यद्विभूतेः परिणामहेतुः । अजन्मनाशस्य समस्तमूर्तेर् अनामरूपस्य सनातनस्य
kalāmuhūrtādimayaś ca kālo na yadvibhūteḥ pariṇāmahetuḥ / ajanmanāśasya samastamūrter anāmarūpasya sanātanasya
4.1.61
यस्य प्रसादाद् अहम् अच्युतस्य भूतः प्रजासृष्टिकरो ऽन्तकारी । क्रोधाच् च रुद्रः स्थितिहेतुभूतो यस्माच् च मध्ये पुरुषः परस्मात्
yasya prasādād aham acyutasya bhūtaḥ prajāsṛṣṭikaro 'ntakārī / krodhāc ca rudraḥ sthitihetubhūto yasmāc ca madhye puruṣaḥ parasmāt
4.1.62
मद्रूपम् आस्थाय सृजत्य् अजो यः स्थितौ च यो ऽसौ पुरुषस्वरूपी । रुद्रस्वरूपेण च यो ऽत्ति विश्वं धत्ते तथानन्तवपुः समस्तम्
madrūpam āsthāya sṛjaty ajo yaḥ sthitau ca yo 'sau puruṣasvarūpī / rudrasvarūpeṇa ca yo 'tti viśvaṃ dhatte tathānantavapuḥ samastam
4.1.63
शक्रादिरूपी परिपाति विश्वम् अर्केन्दुरूपश् च तमो हिनस्ति । पाकाय यो ऽग्नित्वम् उपेत्य लोकान् बिभर्ति पृथ्वीवपुर् अव्ययात्मा
śakrādirūpī paripāti viśvam arkendurūpaś ca tamo hinasti / pākāya yo 'gnitvam upetya lokān bibharti pṛthvīvapur avyayātmā
4.1.64
चेष्टां करोति श्वसनस्वरूपी लोकस्य तृप्तिं च जलान्नरूपी । ददाति विश्वस्थितिसंस्थितस् तु सर्वावकाशं च नभःस्वरूपी
ceṣṭāṃ karoti śvasanasvarūpī lokasya tṛptiṃ ca jalānnarūpī / dadāti viśvasthitisaṃsthitas tu sarvāvakāśaṃ ca nabhaḥsvarūpī
4.1.65
यः सृज्यते सर्गकृद् आत्मनैव यः पाल्यते पालयिता च देवः । विश्वात्मना संह्रियते ऽन्तकारी पृथक् त्रयस्यास्य च यो ऽव्ययात्मा
yaḥ sṛjyate sargakṛd ātmanaiva yaḥ pālyate pālayitā ca devaḥ / viśvātmanā saṃhriyate 'ntakārī pṛthak trayasyāsya ca yo 'vyayātmā
4.1.66
यस्मिञ् जगद् यो जगद् एतद् आद्यो यश् चाश्रितो ऽस्मिञ् जगति स्वयंभूः । स सर्वभूतप्रभवो धरित्र्यां स्वांशेन विष्णुर् नृपते ऽवतीर्णः
yasmiñ jagad yo jagad etad ādyo yaś cāśrito 'smiñ jagati svayaṃbhūḥ / sa sarvabhūtaprabhavo dharitryāṃ svāṃśena viṣṇur nṛpate 'vatīrṇaḥ
4.1.67
कुशस्थली या तव भूप रम्या पुरी पुराभूद् अमरावतीव । सा द्वारका संप्रति तत्र चास्ते स केशवांशो बलदेवनामा
kuśasthalī yā tava bhūpa ramyā purī purābhūd amarāvatīva / sā dvārakā saṃprati tatra cāste sa keśavāṃśo baladevanāmā
4.1.68
तस्मै त्वम् एनां तनयां नरेन्द्र प्रयच्छ मायामनुजाय जायाम् । श्लाघ्यो वरो ऽसौ तनया तवेयं स्त्रीरत्नभूता सदृशो हि योगः
tasmai tvam enāṃ tanayāṃ narendra prayaccha māyāmanujāya jāyām / ślāghyo varo 'sau tanayā taveyaṃ strīratnabhūtā sadṛśo hi yogaḥ
4.1.69
पराशर उवाच —
इतीरितो ऽसौ कमलोद्भवेन भुवं समासाद्य पतिः प्रजानाम् । ददर्श ह्रस्वान् पुरुषान् अशेषान् अल्पौजसः स्वल्पविवेकवीर्यान्
itīrito 'sau kamalodbhavena bhuvaṃ samāsādya patiḥ prajānām / dadarśa hrasvān puruṣān aśeṣān alpaujasaḥ svalpavivekavīryān
4.1.70
कुशस्थलीं तां च पुरीम् उपेत्य दृष्ट्वान्यरूपां प्रददौ स्वकन्याम् । सीरध्वजाय स्फटिकाचलाभ वक्षःस्थलायातुलधीर् नरेन्द्रः
kuśasthalīṃ tāṃ ca purīm upetya dṛṣṭvānyarūpāṃ pradadau svakanyām / sīradhvajāya sphaṭikācalābha vakṣaḥsthalāyātuladhīr narendraḥ
4.1.71
उच्चप्रमाणाम् इति ताम् अवेक्ष्य स्वलाङ्गलाग्रेण स तालकेतुः । विनामयाम् आस ततश् च सापि बभूव सद्यो वनिता यथान्या
uccapramāṇām iti tām avekṣya svalāṅgalāgreṇa sa tālaketuḥ / vināmayām āsa tataś ca sāpi babhūva sadyo vanitā yathānyā
4.1.72
तां रेवतीं रैवतभूपकन्यां सीरायुधो ऽसौ विधिनोपयेमे । दत्त्वा च कन्यां स नृपो जगाम हिमालयं वै तपसे धृतात्मा
tāṃ revatīṃ raivatabhūpakanyāṃ sīrāyudho 'sau vidhinopayeme / dattvā ca kanyāṃ sa nṛpo jagāma himālayaṃ vai tapase dhṛtātmā
4.1.73