← Canto 10

Canto 10, Chapter 18

Shloka 1

श्रीशुक उवाच अथ कृष्ण: परिवृतो ज्ञातिभिर्मुदितात्मभि: । अनुगीयमानो न्यविशद्‌‌व्रजं गोकुलमण्डितम् ॥ १ ॥

śrī-śuka uvācaatha kṛṣṇaḥ parivṛtojñātibhir muditātmabhiḥanugīyamāno nyaviśadvrajaṁ gokula-maṇḍitam

Shloka 2

व्रजे विक्रीडतोरेवं गोपालच्छद्ममायया । ग्रीष्मो नामर्तुरभवन्नातिप्रेयाञ्छरीरिणाम् ॥ २ ॥

vraje vikrīḍator evaṁgopāla-cchadma-māyayāgrīṣmo nāmartur abhavannāti-preyāñ charīriṇām

Shloka 3

स च वृन्दावनगुणैर्वसन्त इव लक्षित: । यत्रास्ते भगवान् साक्षाद् रामेण सह केशव: ॥ ३ ॥

sa ca vṛndāvana-guṇairvasanta iva lakṣitaḥyatrāste bhagavān sākṣādrāmeṇa saha keśavaḥ

Shloka 4

यत्र निर्झरनिर्ह्रादनिवृत्तस्वनझिल्लिकम् । शश्वत्तच्छीकरर्जीषद्रुममण्डलमण्डितम् ॥ ४ ॥

yatra nirjhara-nirhrāda-nivṛtta-svana-jhillikamśaśvat tac-chīkararjīṣa-druma-maṇḍala-maṇḍitam

Shloka 5

सरित्सर:प्रस्रवणोर्मिवायुनाकह्लारकुञ्जोत्पलरेणुहारिणा । न विद्यते यत्र वनौकसां दवोनिदाघवह्न्यर्कभवोऽतिशाद्वले ॥ ५ ॥

sarit-saraḥ-prasravaṇormi-vāyunākahlāra-kañjotpala-reṇu-hāriṇāna vidyate yatra vanaukasāṁ davonidāgha-vahny-arka-bhavo ’ti-śādvale

Shloka 6

अगाधतोयह्रदिनीतटोर्मिभि-र्द्रवत्पुरीष्या: पुलिनै: समन्तत: । न यत्र चण्डांशुकरा विषोल्बणाभुवो रसं शाद्वलितं च गृह्णते ॥ ६ ॥

agādha-toya-hradinī-taṭormibhirdravat-purīṣyāḥ pulinaiḥ samantataḥna yatra caṇḍāṁśu-karā viṣolbaṇābhuvo rasaṁ śādvalitaṁ ca gṛhṇate

Shloka 7

वनं कुसुमितं श्रीमन्नदच्चित्रमृगद्विजम् । गायन्मयूरभ्रमरं कूजत्कोकिलसारसम् ॥ ७ ॥

vanaṁ kusumitaṁ śrīmannadac-citra-mṛga-dvijamgāyan mayūra-bhramaraṁkūjat-kokila-sārasam

Shloka 8

क्रीडिष्यमाणस्तन् कृष्णो भगवान् बलसंयुत: । वेणुं विरणयन् गोपैर्गोधनै: संवृतोऽविशत् ॥ ८ ॥

krīḍiṣyamāṇas tat krṣṇobhagavān bala-saṁyutaḥveṇuṁ viraṇayan gopairgo-dhanaiḥ saṁvṛto ’viśat

Shloka 9

प्रवालबर्हस्तबकस्रग्धातुकृतभूषणा: । रामकृष्णादयो गोपा ननृतुर्युयुधुर्जगु: ॥ ९ ॥

pravāla-barha-stabaka-srag-dhātu-kṛta-bhūṣaṇāḥrāma-kṛṣṇādayo gopānanṛtur yuyudhur jaguḥ

Shloka 10

कृष्णस्य नृत्यत: केचिज्जगु: केचिदवादयन् । वेणुपाणितलै: श‍ृङ्गै: प्रशशंसुरथापरे ॥ १० ॥

kṛṣṇasya nṛtyataḥ kecijjaguḥ kecid avādayanveṇu-pāṇitalaiḥ śṛṅgaiḥpraśaśaṁsur athāpare

Shloka 11

गोपजातिप्रतिच्छन्ना देवा गोपालरूपिणौ । ईडिरे कृष्णरामौ च नटा इव नटं नृप ॥ ११ ॥

gopa-jāti-praticchannādevā gopāla-rūpiṇauīḍire kṛṣṇa-rāmau canaṭā iva naṭaṁ nṛpa

Shloka 12

भ्रमणैर्लङ्घनै: क्षेपैरास्फोटनविकर्षणै: । चिक्रीडतुर्नियुद्धेन काकपक्षधरौ क्‍वचित् ॥ १२ ॥

bhramaṇair laṅghanaiḥ kṣepairāsphoṭana-vikarṣaṇaiḥcikrīḍatur niyuddhenakāka-pakṣa-dharau kvacit

Shloka 13

क्‍वचिन्नृत्यत्सु चान्येषु गायकौ वादकौ स्वयम् । शशंसतुर्महाराज साधु साध्विति वादिनौ ॥ १३ ॥

kvacin nṛtyatsu cānyeṣugāyakau vādakau svayamśaśaṁsatur mahā-rājasādhu sādhv iti vādinau

Shloka 14

क्‍वचिद्ब‍िल्वै: क्‍वचित्कुम्भै: क्‍वचामलकमुष्टिभि: । अस्पृश्यनेत्रबन्धाद्यै: क्‍वचिन्मृगखगेहया ॥ १४ ॥

kvacid bilvaiḥ kvacit kumbhaiḥkvacāmalaka-muṣṭibhiḥaspṛśya-netra-bandhādyaiḥkvacin mṛga-khagehayā

Shloka 15

क्‍वचिच्च दर्दुरप्लावैर्विविधैरुपहासकै: । कदाचित् स्यन्दोलिकया कर्हिचिन्नृपचेष्टया ॥ १५ ॥

kvacic ca dardura-plāvairvividhair upahāsakaiḥkadācit syandolikayākarhicin nṛpa-ceṣṭayā

Shloka 16

एवं तौ लोकसिद्धाभि: क्रीडाभिश्चेरतुर्वने । नद्यद्रिद्रोणिकुञ्जेषु काननेषु सर:सु च ॥ १६ ॥

evaṁ tau loka-siddhābhiḥkrīḍābhiś ceratur vanenady-adri-droṇi-kuñjeṣukānaneṣu saraḥsu ca

Shloka 17

पशूंश्चारयतोर्गोपैस्तद्वने रामकृष्णयो: । गोपरूपी प्रलम्बोऽगादसुरस्तज्जिहीर्षया ॥ १७ ॥

paśūṁś cārayator gopaistad-vane rāma-kṛṣṇayoḥgopa-rūpī pralambo ’gādasuras taj-jihīrṣayā

Shloka 18

तं विद्वानपि दाशार्हो भगवान् सर्वदर्शन: । अन्वमोदत तत्सख्यं वधं तस्य विचिन्तयन् ॥ १८ ॥

taṁ vidvān api dāśārhobhagavān sarva-darśanaḥanvamodata tat-sakhyaṁvadhaṁ tasya vicintayan

Shloka 19

तत्रोपाहूय गोपालान् कृष्ण: प्राह विहारवित् । हे गोपा विहरिष्यामो द्वन्द्वीभूय यथायथम् ॥ १९ ॥

tatropāhūya gopālānkṛṣṇaḥ prāha vihāra-vithe gopā vihariṣyāmodvandvī-bhūya yathā-yatham

Shloka 20

तत्र चक्रु: परिवृढौ गोपा रामजनार्दनौ । कृष्णसङ्घट्टिन: केचिदासन् रामस्य चापरे ॥ २० ॥

tatra cakruḥ parivṛḍhaugopā rāma-janārdanaukṛṣṇa-saṅghaṭṭinaḥ kecidāsan rāmasya cāpare

Shloka 21

आचेरुर्विविधा: क्रीडा वाह्यवाहकलक्षणा: । यत्रारोहन्ति जेतारो वहन्ति च पराजिता: ॥ २१ ॥

ācerur vividhāḥ krīḍāvāhya-vāhaka-lakṣaṇāḥyatrārohanti jetārovahanti ca parājitāḥ

Shloka 22

वहन्तो वाह्यमानाश्च चारयन्तश्च गोधनम् । भाण्डीरकं नाम वटं जग्मु: कृष्णपुरोगमा: ॥ २२ ॥

vahanto vāhyamānāś cacārayantaś ca go-dhanambhāṇḍīrakaṁ nāma vaṭaṁjagmuḥ kṛṣṇa-purogamāḥ

Shloka 23

रामसङ्घट्टिनो यर्हि श्रीदामवृषभादय: । क्रीडायां जयिनस्तांस्तानूहु: कृष्णादयो नृप ॥ २३ ॥

rāma-saṅghaṭṭino yarhiśrīdāma-vṛṣabhādayaḥkrīḍāyāṁ jayinas tāṁs tānūhuḥ kṛṣṇādayo nṛpa

Shloka 24

उवाह कृष्णो भगवान् श्रीदामानं पराजित: । वृषभं भद्रसेनस्तु प्रलम्बो रोहिणीसुतम् ॥ २४ ॥

uvāha kṛṣṇo bhagavānśrīdāmānaṁ parājitaḥvṛṣabhaṁ bhadrasenas tupralambo rohiṇī-sutam

Shloka 25

अविषह्यं मन्यमान: कृष्णं दानवपुङ्गव: । वहन् द्रुततरं प्रागादवरोहणत: परम् ॥ २५ ॥

aviṣahyaṁ manyamānaḥkṛṣṇaṁ dānava-puṅgavaḥvahan drutataraṁ prāgādavarohaṇataḥ param

Shloka 26

तमुद्वहन् धरणिधरेन्द्रगौरवंमहासुरो विगतरयो निजं वपु: । स आस्थित: पुरटपरिच्छदो बभौतडिद्‌‌द्युमानुडुपतिवाडिवाम्बुद: ॥ २६ ॥

tam udvahan dharaṇi-dharendra-gauravaṁmahāsuro vigata-rayo nijaṁ vapuḥsa āsthitaḥ puraṭa-paricchado babhautaḍid-dyumān uḍupati-vāḍ ivāmbudaḥ

Shloka 27

निरीक्ष्य तद्वपुरलमम्बरे चरत्प्रदीप्तद‍ृग् भ्रुकुटितटोग्रदंष्ट्रकम् । ज्वलच्छिखं कटककिरीटकुण्डल-त्विषाद्भ‍ुतं हलधर ईषदत्रसत् ॥ २७ ॥

nirīkṣya tad-vapur alam ambare caratpradīpta-dṛg bhru-kuṭi-taṭogra-daṁṣṭrakamjvalac-chikhaṁ kaṭaka-kirīṭa-kuṇḍala-tviṣādbhutaṁ haladhara īṣad atrasat

Shloka 28

अथागतस्मृतिरभयो रिपुं बलोविहायसार्थमिव हरन्तमात्मन: । रुषाहनच्छिरसि द‍ृढेन मुष्टिनासुराधिपो गिरिमिव वज्ररंहसा ॥ २८ ॥

athāgata-smṛtir abhayo ripuṁ balovihāya sārtham iva harantam ātmanaḥruṣāhanac chirasi dṛḍhena muṣṭināsurādhipo girim iva vajra-raṁhasā

Shloka 29

स आहत: सपदि विशीर्णमस्तकोमुखाद् वमन् रुधिरमपस्मृतोऽसुर: । महारवं व्यसुरपतत् समीरयन्गिरिर्यथा मघवत आयुधाहत: ॥ २९ ॥

sa āhataḥ sapadi viśīrṇa-mastakomukhād vaman rudhiram apasmṛto ’suraḥmahā-ravaṁ vyasur apatat samīrayangirir yathā maghavata āyudhāhataḥ

Shloka 30

द‍ृष्ट्वा प्रलम्बं निहतं बलेन बलशालिना । गोपा: सुविस्मिता आसन्साधु साध्विति वादिन: ॥ ३० ॥

dṛṣṭvā pralambaṁ nihataṁbalena bala-śālināgopāḥ su-vismitā āsansādhu sādhv iti vādinaḥ

Shloka 31

आशिषोऽभिगृणन्तस्तं प्रशशंसुस्तदर्हणम् । प्रेत्यागतमिवालिङ्‌‌ग्य प्रेमविह्वलचेतस: ॥ ३१ ॥

āśiṣo ’bhigṛṇantas taṁpraśaśaṁsus tad-arhaṇampretyāgatam ivāliṅgyaprema-vihvala-cetasaḥ

Shloka 32

पापे प्रलम्बे निहते देवा: परमनिर्वृता: । अभ्यवर्षन् बलं माल्यै: शशंसु: साधु साध्विति ॥ ३२ ॥

pāpe pralambe nihatedevāḥ parama-nirvṛtāḥabhyavarṣan balaṁ mālyaiḥśaśaṁsuḥ sādhu sādhv iti

← PrevNext →