← Canto 10

Canto 10, Chapter 26

Shloka 1

श्रीशुक उवाच एवंविधानि कर्माणि गोपा: कृष्णस्य वीक्ष्य ते । अतद्वीर्यविद: प्रोचु: समभ्येत्य सुविस्मिता: ॥ १ ॥

śrī-śuka uvācaevaṁ-vidhāni karmāṇigopāḥ kṛṣṇasya vīkṣya teatad-vīrya-vidaḥ procuḥsamabhyetya su-vismitāḥ

Shloka 2

बालकस्य यदेतानि कर्माण्यत्यद्भ‍ुतानि वै । कथमर्हत्यसौ जन्म ग्राम्येष्वात्मजुगुप्सितम् ॥ २ ॥

bālakasya yad etānikarmāṇy aty-adbhutāni vaikatham arhaty asau janmagrāmyeṣv ātma-jugupsitam

Shloka 3

य: सप्तहायनो बाल: करेणैकेन लीलया । कथंबिभ्रद् गिरिवरं पुष्करं गजराडिव ॥ ३ ॥

yaḥ sapta-hāyano bālaḥkareṇaikena līlayākathaṁ bibhrad giri-varaṁpuṣkaraṁ gaja-rāḍ iva

Shloka 4

तोकेनामीलिताक्षेण पूतनाया महौजस:। पीत: स्तन: सह प्राणै: कालेनेव वयस्तनो: ॥ ४ ॥

tokenāmīlitākṣeṇapūtanāyā mahaujasaḥpītaḥ stanaḥ saha prāṇaiḥkāleneva vayas tanoḥ

Shloka 5

हिन्वतोऽध: शयानस्य मास्यस्य चरणावुदक् । अनोऽपतद् विपर्यस्तं रुदत: प्रपदाहतम् ॥ ५ ॥

hinvato ’dhaḥ śayānasyamāsyasya caraṇāv udakano ’patad viparyastaṁrudataḥ prapadāhatam

Shloka 6

एकहायन आसीनो ह्रियमाणो विहायसा । दैत्येन यस्तृणावर्तमहन् कण्ठग्रहातुरम् ॥ ६ ॥

eka-hāyana āsīnohriyamāṇo vihāyasādaityena yas tṛṇāvartamahan kaṇṭha-grahāturam

Shloka 7

क्‍वचिद्धैयङ्गवस्तैन्ये मात्रा बद्ध उदूखले । गच्छन्नर्जुनयोर्मध्ये बाहुभ्यां तावपातयत् ॥ ७ ॥

kvacid dhaiyaṅgava-stainyemātrā baddha udūkhalegacchann arjunayor madhyebāhubhyāṁ tāv apātayat

Shloka 8

वने सञ्चारयन् वत्सान् सरामो बालकैर्वृत: । हन्तुकामं बकं दोर्भ्यां मुखतोऽरिमपाटयत् ॥ ८ ॥

vane sañcārayan vatsānsa-rāmo bālakair vṛtaḥhantu-kāmaṁ bakaṁ dorbhyāṁmukhato ’rim apāṭayat

Shloka 9

वत्सेषु वत्सरूपेण प्रविशन्तं जिघांसया । हत्वा न्यपातयत्तेन कपित्थानि च लीलया ॥ ९ ॥

vatseṣu vatsa-rūpeṇapraviśantaṁ jighāṁsayāhatvā nyapātayat tenakapitthāni ca līlayā

Shloka 10

हत्वा रासभदैतेयं तद्ब‍न्धूंश्च बलान्वित: । चक्रे तालवनं क्षेमं परिपक्‍वफलान्वितम् ॥ १० ॥

hatvā rāsabha-daiteyaṁtad-bandhūṁś ca balānvitaḥcakre tāla-vanaṁ kṣemaṁparipakva-phalānvitam

Shloka 11

प्रलम्बं घातयित्वोग्रं बलेन बलशालिना । अमोचयद् व्रजपशून्गोपांश्चारण्यवह्नित: ॥ ११ ॥

pralambaṁ ghātayitvograṁbalena bala-śālināamocayad vraja-paśūngopāṁś cāraṇya-vahnitaḥ

Shloka 12

आशीविषतमाहीन्द्रं दमित्वा विमदं ह्रदात् । प्रसह्योद्वास्य यमुनां चक्रेऽसौ निर्विषोदकाम् ॥ १२ ॥

āśī-viṣatamāhīndraṁdamitvā vimadaṁ hradātprasahyodvāsya yamunāṁcakre ’sau nirviṣodakām

Shloka 13

दुस्त्यजश्चानुरागोऽस्मिन् सर्वेषां नो व्रजौकसाम् । नन्दते तनयेऽस्मासु तस्याप्यौत्पत्तिक: कथम् ॥ १३ ॥

dustyajaś cānurāgo ’sminsarveṣāṁ no vrajaukasāmnanda te tanaye ’smāsutasyāpy autpattikaḥ katham

Shloka 14

क्‍व सप्तहायनो बाल: क्‍व महाद्रिविधारणम् । ततो नो जायते शङ्का व्रजनाथ तवात्मजे ॥ १४ ॥

kva sapta-hāyano bālaḥkva mahādri-vidhāraṇamtato no jāyate śaṅkāvraja-nātha tavātmaje

Shloka 15

श्रीनन्द उवाच श्रूयतां मे वचो गोपा व्येतु शङ्का च वोऽर्भके । एनं कुमारमुद्दिश्य गर्गो मे यदुवाच ह ॥ १५ ॥

śrī-nanda uvācaśrūyatāṁ me vaco gopāvyetu śaṅkā ca vo ’rbhakeenam kumāram uddiśyagargo me yad uvāca ha

Shloka 16

वर्णास्त्रय: किलास्यासन् गृह्णतोऽनुयुगं तनू: । शुक्लो रक्तस्तथा पीत इदानीं कृष्णतां गत: ॥ १६ ॥

varṇās trayaḥ kilāsyāsangṛhṇato ’nu-yugaṁ tanūḥśuklo raktas tathā pītaidānīṁ kṛṣṇatāṁ gataḥ

Shloka 17

प्रागयं वसुदेवस्य क्‍वचिज्जातस्तवात्मज: । वासुदेव इति श्रीमानभिज्ञा: सम्प्रचक्षते ॥ १७ ॥

prāgayaṁ vasudevasyakvacij jātas tavātmajaḥvāsudeva iti śrīmānabhijñāḥ sampracakṣate

Shloka 18

बहूनि सन्ति नामानि रूपाणि च सुतस्य ते । गुणकर्मानुरूपाणि तान्यहं वेद नो जना: ॥ १८ ॥

bahūni santi nāmānirūpāṇi ca sutasya teguṇa-karmānurūpāṇitāny ahaṁ veda no janāḥ

Shloka 19

एष व: श्रेय आधास्यद् गोपगोकुलनन्दन: । अनेन सर्वदुर्गाणि यूयमञ्जस्तरिष्यथ ॥ १९ ॥

eṣa vaḥ śreya ādhāsyadgopa-gokula-nandanaḥanena sarva-durgāṇiyūyam añjas tariṣyatha

Shloka 20

पुरानेन व्रजपते साधवो दस्युपीडिता: । अराजके रक्ष्यमाणा जिग्युर्दस्यून्समेधिता: ॥ २० ॥

purānena vraja-patesādhavo dasyu-pīḍitāḥarājake rakṣyamāṇājigyur dasyūn samedhitāḥ

Shloka 21

य एतस्मिन् महाभागे प्रीतिं कुर्वन्ति मानवा:। नारयोऽभिभवन्त्येतान् विष्णुपक्षानिवासुरा: ॥ २१ ॥

ya etasmin mahā-bhāgeprītiṁ kurvanti mānavāḥnārayo ’bhibhavanty etānviṣṇu-pakṣān ivāsurāḥ

Shloka 22

तस्मान्नन्द कुमारोऽयं नारायणसमो गुणै:। श्रिया कीर्त्यानुभावेन तत्कर्मसु न विस्मय: ॥ २२ ॥

tasmān nanda kumāro ’yaṁnārāyaṇa-samo guṇaiḥśriyā kīrtyānubhāvenatat-karmasu na vismayaḥ

Shloka 23

इत्यद्धा मां समादिश्य गर्गे च स्वगृहं गते । मन्ये नारायणस्यांशं कृष्णमक्लिष्टकारिणम् ॥ २३ ॥

ity addhā māṁ samādiśyagarge ca sva-gṛhaṁ gatemanye nārāyaṇasyāṁśaṁkṛṣṇam akliṣṭa-kāriṇam

Shloka 24

इति नन्दवच: श्रुत्वा गर्गगीतं व्रजौकस: । मुदिता नन्दमानर्चु: कृष्णं च गतविस्मया: ॥ २४ ॥

iti nanda-vacaḥ śrutvāgarga-gītaṁ taṁ vrajaukasaḥmuditā nandam ānarcuḥkṛṣṇaṁ ca gata-vismayāḥ

Shloka 25

देवे वर्षति यज्ञविप्लवरुषा वज्राश्मवर्षानिलै:सीदत्पालपशुस्त्रियात्मशरणं द‍ृष्ट्वानुकम्प्युत्स्मयन् । उत्पाट्यैककरेण शैलमबलो लीलोच्छिलीन्ध्रं यथाबिभ्रद् गोष्ठमपान्महेन्द्रमदभित् प्रीयान्न इन्द्रो गवाम् ॥ २५ ॥

deve varṣati yajña-viplava-ruṣā vajrāsma-varṣānilaiḥsīdat-pāla-paśu-striy ātma-śaraṇaṁ dṛṣṭvānukampy utsmayanutpāṭyaika-kareṇa śailam abalo līlocchilīndhraṁ yathābibhrad goṣṭham apān mahendra-mada-bhit prīyān na indro gavām

← PrevNext →