← Canto 10

Canto 10, Chapter 5

Shloka 1-2

श्रीशुक उवाच नन्दस्त्वात्मज उत्पन्ने जाताह्लादो महामना: । आहूय विप्रान् वेदज्ञान्‍स्‍नात: शुचिरलङ्कृत: ॥ १ ॥ वाचयित्वा स्वस्त्ययनं जातकर्मात्मजस्य वै । कारयामास विधिवत् पितृदेवार्चनं तथा ॥ २ ॥

śrī-śuka uvācanandas tv ātmaja utpannejātāhlādo mahā-manāḥāhūya viprān veda-jñānsnātaḥ śucir alaṅkṛtaḥ

Shloka 3

धेनूनां नियुते प्रादाद् विप्रेभ्य: समलङ्कृते । तिलाद्रीन्सप्त रत्नौघशातकौम्भाम्बरावृतान् ॥ ३ ॥

dhenūnāṁ niyute prādādviprebhyaḥ samalaṅkṛtetilādrīn sapta ratnaugha-śātakaumbhāmbarāvṛtān

Shloka 4

कालेन स्‍नानशौचाभ्यां संस्कारैस्तपसेज्यया । शुध्यन्ति दानै: सन्तुष्टय‍ा द्रव्याण्यात्मात्मविद्यया ॥ ४ ॥

kālena snāna-śaucābhyāṁsaṁskārais tapasejyayāśudhyanti dānaiḥ santuṣṭyādravyāṇy ātmātma-vidyayā

Shloka 5

सौमङ्गल्यगिरो विप्रा: सूतमागधवन्दिन: । गायकाश्च जगुर्नेदुर्भेर्यो दुन्दुभयो मुहु: ॥ ५ ॥

saumaṅgalya-giro viprāḥsūta-māgadha-vandinaḥgāyakāś ca jagur nedurbheryo dundubhayo muhuḥ

Shloka 6

व्रज: सम्मृष्टसंसिक्तद्वाराजिरगृहान्तर: । चित्रध्वजपताकास्रक्‍चैलपल्लवतोरणै: ॥ ६ ॥

vrajaḥ sammṛṣṭa-saṁsikta-dvārājira-gṛhāntaraḥcitra-dhvaja-patākā-srak-caila-pallava-toraṇaiḥ

Shloka 7

गावो वृषा वत्सतरा हरिद्रातैलरूषिता: । विचित्रधातुबर्हस्रग्वस्‍त्रकाञ्चनमालिन: ॥ ७ ॥

gāvo vṛṣā vatsatarāharidrā-taila-rūṣitāḥvicitra-dhātu-barhasrag-vastra-kāñcana-mālinaḥ

Shloka 8

महार्हवस्त्राभरणकञ्चुकोष्णीषभूषिता: । गोपा: समाययू राजन् नानोपायनपाणय: ॥ ८ ॥

mahārha-vastrābharaṇa-kañcukoṣṇīṣa-bhūṣitāḥgopāḥ samāyayū rājannānopāyana-pāṇayaḥ

Shloka 9

गोप्यश्चाकर्ण्य मुदिता यशोदाया: सुतोद्भ‍वम् । आत्मानं भूषयांचक्रुर्वस्त्राकल्पाञ्जनादिभि: ॥ ९ ॥

gopyaś cākarṇya muditāyaśodāyāḥ sutodbhavamātmānaṁ bhūṣayāṁ cakrurvastrākalpāñjanādibhiḥ

Shloka 10

नवकुङ्कुमकिञ्जल्कमुखपङ्कजभूतय: । बलिभिस्त्वरितं जग्मु: पृथुश्रोण्यश्चलत्कुचा: ॥ १० ॥

nava-kuṅkuma-kiñjalka-mukha-paṅkaja-bhūtayaḥbalibhis tvaritaṁ jagmuḥpṛthu-śroṇyaś calat-kucāḥ

Shloka 11

गोप्य: सुमृष्टमणिकुण्डलनिष्ककण्ठ्य-श्चित्राम्बरा: पथि शिखाच्युतमाल्यवर्षा: । नन्दालयं सवलया व्रजतीर्विरेजु-र्व्यालोलकुण्डलपयोधरहारशोभा: ॥ ११ ॥

gopyaḥ sumṛṣṭa-maṇi-kuṇḍala-niṣka-kaṇṭhyaścitrāmbarāḥ pathi śikhā-cyuta-mālya-varṣāḥnandālayaṁ sa-valayā vrajatīr virejurvyālola-kuṇḍala-payodhara-hāra-śobhāḥ

Shloka 12

ता आशिष: प्रयुञ्जानाश्चिरं पाहीति बालके । हरिद्राचूर्णतैलाद्भ‍ि: सिञ्चन्त्योऽजनमुज्जगु: ॥ १२ ॥

tā āśiṣaḥ prayuñjānāściraṁ pāhīti bālakeharidrā-cūrṇa-tailādbhiḥsiñcantyo ’janam ujjaguḥ

Shloka 13

अवाद्यन्त विचित्राणि वादित्राणि महोत्सवे । कृष्णे विश्वेश्वरेऽनन्ते नन्दस्य व्रजमागते ॥ १३ ॥

avādyanta vicitrāṇivāditrāṇi mahotsavekṛṣṇe viśveśvare ’nantenandasya vrajam āgate

Shloka 14

गोपा: परस्परं हृष्टा दधिक्षीरघृताम्बुभि: । आसिञ्चन्तो विलिम्पन्तो नवनीतैश्च चिक्षिपु: ॥ १४ ॥

gopāḥ parasparaṁ hṛṣṭādadhi-kṣīra-ghṛtāmbubhiḥāsiñcanto vilimpantonavanītaiś ca cikṣipuḥ

Shloka 15-16

नन्दो महामनास्तेभ्यो वासोऽलङ्कारगोधनम् । सूतमागधवन्दिभ्यो येऽन्ये विद्योपजीविन: ॥ १५ ॥ तैस्तै: कामैरदीनात्मा यथोचितमपूजयत् । विष्णोराराधनार्थाय स्वपुत्रस्योदयाय च ॥ १६ ॥

nando mahā-manās tebhyovāso ’laṅkāra-go-dhanamsūta-māgadha-vandibhyoye ’nye vidyopajīvinaḥ

Shloka 17

रोहिणी च महाभागा नन्दगोपाभिनन्दिता । व्यचरद् दिव्यवासस्रक्कण्ठाभरणभूषिता ॥ १७ ॥

rohiṇī ca mahā-bhāgānanda-gopābhinanditāvyacarad divya-vāsa-srak-kaṇṭhābharaṇa-bhūṣitā

Shloka 18

तत आरभ्य नन्दस्य व्रज: सर्वसमृद्धिमान् । हरेर्निवासात्मगुणै रमाक्रीडमभून्नृप ॥ १८ ॥

tata ārabhya nandasyavrajaḥ sarva-samṛddhimānharer nivāsātma-guṇairamākrīḍam abhūn nṛpa

Shloka 19

गोपान् गोकुलरक्षायां निरूप्य मथुरां गत: । नन्द: कंसस्य वार्षिक्यं करं दातुं कुरूद्वह ॥ १९ ॥

gopān gokula-rakṣāyāṁnirūpya mathurāṁ gataḥnandaḥ kaṁsasya vārṣikyaṁkaraṁ dātuṁ kurūdvaha

Shloka 20

वसुदेव उपश्रुत्य भ्रातरं नन्दमागतम् । ज्ञात्वा दत्तकरं राज्ञे ययौ तदवमोचनम् ॥ २० ॥

vasudeva upaśrutyabhrātaraṁ nandam āgatamjñātvā datta-karaṁ rājñeyayau tad-avamocanam

Shloka 21

तं द‍ृष्ट्वा सहसोत्थाय देह: प्राणमिवागतम् । प्रीत: प्रियतमं दोर्भ्यां सस्वजे प्रेमविह्वल: ॥ २१ ॥

taṁ dṛṣṭvā sahasotthāyadehaḥ prāṇam ivāgatamprītaḥ priyatamaṁ dorbhyāṁsasvaje prema-vihvalaḥ

Shloka 22

पूजित: सुखमासीन: पृष्ट्वानामयमाद‍ृत: । प्रसक्तधी: स्वात्मजयोरिदमाह विशाम्पते ॥ २२ ॥

pūjitaḥ sukham āsīnaḥpṛṣṭvānāmayam ādṛtaḥprasakta-dhīḥ svātmajayoridam āha viśāmpate

Shloka 23

दिष्टय‍ा भ्रात: प्रवयस इदानीमप्रजस्य ते । प्रजाशाया निवृत्तस्य प्रजा यत् समपद्यत ॥ २३ ॥

diṣṭyā bhrātaḥ pravayasaidānīm aprajasya teprajāśāyā nivṛttasyaprajā yat samapadyata

Shloka 24

दिष्टय‍ा संसारचक्रेऽस्मिन् वर्तमान: पुनर्भव: । उपलब्धो भवानद्य दुर्लभं प्रियदर्शनम् ॥ २४ ॥

diṣṭyā saṁsāra-cakre ’sminvartamānaḥ punar-bhavaḥupalabdho bhavān adyadurlabhaṁ priya-darśanam

Shloka 25

नैकत्र प्रियसंवास: सुहृदां चित्रकर्मणाम् । ओघेन व्यूह्यमानानां प्लवानां स्रोतसो यथा ॥ २५ ॥

naikatra priya-saṁvāsaḥsuhṛdāṁ citra-karmaṇāmoghena vyūhyamānānāṁplavānāṁ srotaso yathā

Shloka 26

कच्चित् पशव्यं निरुजं भूर्यम्बुतृणवीरुधम् । बृहद्वनं तदधुना यत्रास्से त्वं सुहृद्‌वृत: ॥ २६ ॥

kaccit paśavyaṁ nirujaṁbhūry-ambu-tṛṇa-vīrudhambṛhad vanaṁ tad adhunāyatrāsse tvaṁ suhṛd-vṛtaḥ

Shloka 27

भ्रातर्मम सुत: कच्चिन्मात्रा सह भवद्‌व्रजे । तातं भवन्तं मन्वानो भवद्‌भ्यामुपलालित: ॥ २७ ॥

bhrātar mama sutaḥ kaccinmātrā saha bhavad-vrajetātaṁ bhavantaṁ manvānobhavadbhyām upalālitaḥ

Shloka 28

पुंसस्त्रिवर्गो विहित: सुहृदो ह्यनुभावित: । न तेषु क्लिश्यमानेषु त्रिवर्गोऽर्थाय कल्पते ॥ २८ ॥

puṁsas tri-vargo vihitaḥsuhṛdo hy anubhāvitaḥna teṣu kliśyamāneṣutri-vargo ’rthāya kalpate

Shloka 29

श्रीनन्द उवाच अहो ते देवकीपुत्रा: कंसेन बहवो हता: । एकावशिष्टावरजा कन्या सापि दिवं गता ॥ २९ ॥

śrī-nanda uvācaaho te devakī-putrāḥkaṁsena bahavo hatāḥekāvaśiṣṭāvarajākanyā sāpi divaṁ gatā

Shloka 30

नूनं ह्यद‍ृष्टनिष्ठोऽयमद‍ृष्टपरमो जन: । अद‍ृष्टमात्मनस्तत्त्वं यो वेद न स मुह्यति ॥ ३० ॥

nūnaṁ hy adṛṣṭa-niṣṭho ’yamadṛṣṭa-paramo janaḥadṛṣṭam ātmanas tattvaṁyo veda na sa muhyati

Shloka 31

श्रीवसुदेव उवाच करो वै वार्षिको दत्तो राज्ञे द‍ृष्टा वयं च व: । नेह स्थेयं बहुतिथं सन्त्युत्पाताश्च गोकुले ॥ ३१ ॥

śrī-vasudeva uvācakaro vai vārṣiko dattorājñe dṛṣṭā vayaṁ ca vaḥneha stheyaṁ bahu-tithaṁsanty utpātāś ca gokule

Shloka 32

श्रीशुक उवाच इति नन्दादयो गोपा: प्रोक्तास्ते शौरिणा ययु: । अनोभिरनडुद्युक्तैस्तमनुज्ञाप्य गोकुलम् ॥ ३२ ॥

śrī-śuka uvācaiti nandādayo gopāḥproktās te śauriṇā yayuḥanobhir anaḍud-yuktaistam anujñāpya gokulam

← PrevNext →