← Canto 4

Canto 4, Chapter 30

Shloka 1

विदुर उवाच ये त्वयाभिहिता ब्रह्मन् सुता: प्राचीनबर्हिष: । ते रुद्रगीतेन हरिं सिद्धिमापु: प्रतोष्य काम् ॥ १ ॥

vidura uvācaye tvayābhihitā brahmansutāḥ prācīnabarhiṣaḥte rudra-gītena hariṁsiddhim āpuḥ pratoṣya kām

Shloka 1

विदुर उवाच ये त्वयाभिहिता ब्रह्मन् सुता: प्राचीनबर्हिष: । ते रुद्रगीतेन हरिं सिद्धिमापु: प्रतोष्य काम् ॥ १ ॥

vidura uvācaye tvayābhihitā brahmansutāḥ prācīnabarhiṣaḥte rudra-gītena hariṁsiddhim āpuḥ pratoṣya kām

Shloka 2

किं बार्हस्पत्येह परत्र वाथकैवल्यनाथप्रियपार्श्ववर्तिन: । आसाद्य देवं गिरिशं यद‍ृच्छयाप्रापु: परं नूनमथ प्रचेतस: ॥ २ ॥

kiṁ bārhaspatyeha paratra vāthakaivalya-nātha-priya-pārśva-vartinaḥāsādya devaṁ giriśaṁ yadṛcchayāprāpuḥ paraṁ nūnam atha pracetasaḥ

Shloka 2

किं बार्हस्पत्येह परत्र वाथकैवल्यनाथप्रियपार्श्ववर्तिन: । आसाद्य देवं गिरिशं यद‍ृच्छयाप्रापु: परं नूनमथ प्रचेतस: ॥ २ ॥

kiṁ bārhaspatyeha paratra vāthakaivalya-nātha-priya-pārśva-vartinaḥāsādya devaṁ giriśaṁ yadṛcchayāprāpuḥ paraṁ nūnam atha pracetasaḥ

Shloka 3

मैत्रेय उवाच प्रचेतसोऽन्तरुदधौ पितुरादेशकारिण: । जपयज्ञेन तपसा पुरञ्जनमतोषयन् ॥ ३ ॥

maitreya uvācapracetaso ’ntar udadhaupitur ādeśa-kāriṇaḥjapa-yajñena tapasāpurañjanam atoṣayan

Shloka 3

मैत्रेय उवाच प्रचेतसोऽन्तरुदधौ पितुरादेशकारिण: । जपयज्ञेन तपसा पुरञ्जनमतोषयन् ॥ ३ ॥

maitreya uvācapracetaso ’ntar udadhaupitur ādeśa-kāriṇaḥjapa-yajñena tapasāpurañjanam atoṣayan

Shloka 3

मैत्रेय उवाच प्रचेतसोऽन्तरुदधौ पितुरादेशकारिण: । जपयज्ञेन तपसा पुरञ्जनमतोषयन् ॥ ३ ॥

maitreya uvācapracetaso ’ntar udadhaupitur ādeśa-kāriṇaḥjapa-yajñena tapasāpurañjanam atoṣayan

Shloka 4

दशवर्षसहस्रान्ते पुरुषस्तु सनातन: । तेषामाविरभूत्कृच्छ्रं शान्तेन शमयन् रुचा ॥ ४ ॥

daśa-varṣa-sahasrāntepuruṣas tu sanātanaḥteṣām āvirabhūt kṛcchraṁśāntena śamayan rucā

Shloka 4

दशवर्षसहस्रान्ते पुरुषस्तु सनातन: । तेषामाविरभूत्कृच्छ्रं शान्तेन शमयन् रुचा ॥ ४ ॥

daśa-varṣa-sahasrāntepuruṣas tu sanātanaḥteṣām āvirabhūt kṛcchraṁśāntena śamayan rucā

Shloka 5

सुपर्णस्कन्धमारूढो मेरुश‍ृङ्गमिवाम्बुद: । पीतवासा मणिग्रीव: कुर्वन्वितिमिरा दिश: ॥ ५ ॥

suparṇa-skandham ārūḍhomeru-śṛṅgam ivāmbudaḥpīta-vāsā maṇi-grīvaḥkurvan vitimirā diśaḥ

Shloka 5

सुपर्णस्कन्धमारूढो मेरुश‍ृङ्गमिवाम्बुद: । पीतवासा मणिग्रीव: कुर्वन्वितिमिरा दिश: ॥ ५ ॥

suparṇa-skandham ārūḍhomeru-śṛṅgam ivāmbudaḥpīta-vāsā maṇi-grīvaḥkurvan vitimirā diśaḥ

Shloka 6

काशिष्णुना कनकवर्णविभूषणेनभ्राजत्कपोलवदनो विलसत्किरीट: । अष्टायुधैरनुचरैर्मुनिभि: सुरेन्द्रै-रासेवितो गरुडकिन्नरगीतकीर्ति: ॥ ६ ॥

kāśiṣṇunā kanaka-varṇa-vibhūṣaṇenabhrājat-kapola-vadano vilasat-kirīṭaḥaṣṭāyudhair anucarair munibhiḥ surendrairāsevito garuḍa-kinnara-gīta-kīrtiḥ

Shloka 6

काशिष्णुना कनकवर्णविभूषणेनभ्राजत्कपोलवदनो विलसत्किरीट: । अष्टायुधैरनुचरैर्मुनिभि: सुरेन्द्रै-रासेवितो गरुडकिन्नरगीतकीर्ति: ॥ ६ ॥

kāśiṣṇunā kanaka-varṇa-vibhūṣaṇenabhrājat-kapola-vadano vilasat-kirīṭaḥaṣṭāyudhair anucarair munibhiḥ surendrairāsevito garuḍa-kinnara-gīta-kīrtiḥ

Shloka 7

पीनायताष्टभुजमण्डलमध्यलक्ष्म्यास्पर्धच्छ्रिया परिवृतो वनमालयाद्य: । बर्हिष्मत: पुरुष आह सुतान् प्रपन्नान्पर्जन्यनादरुतया सघृणावलोक: ॥ ७ ॥

pīnāyatāṣṭa-bhuja-maṇḍala-madhya-lakṣmyāspardhac-chriyā parivṛto vana-mālayādyaḥbarhiṣmataḥ puruṣa āha sutān prapannānparjanya-nāda-rutayā saghṛṇāvalokaḥ

Shloka 7

पीनायताष्टभुजमण्डलमध्यलक्ष्म्यास्पर्धच्छ्रिया परिवृतो वनमालयाद्य: । बर्हिष्मत: पुरुष आह सुतान् प्रपन्नान्पर्जन्यनादरुतया सघृणावलोक: ॥ ७ ॥

pīnāyatāṣṭa-bhuja-maṇḍala-madhya-lakṣmyāspardhac-chriyā parivṛto vana-mālayādyaḥbarhiṣmataḥ puruṣa āha sutān prapannānparjanya-nāda-rutayā saghṛṇāvalokaḥ

Shloka 7

पीनायताष्टभुजमण्डलमध्यलक्ष्म्यास्पर्धच्छ्रिया परिवृतो वनमालयाद्य: । बर्हिष्मत: पुरुष आह सुतान् प्रपन्नान्पर्जन्यनादरुतया सघृणावलोक: ॥ ७ ॥

pīnāyatāṣṭa-bhuja-maṇḍala-madhya-lakṣmyāspardhac-chriyā parivṛto vana-mālayādyaḥbarhiṣmataḥ puruṣa āha sutān prapannānparjanya-nāda-rutayā saghṛṇāvalokaḥ

Shloka 8

श्रीभगवानुवाचवरं वृणीध्वं भद्रं वो यूयं मे नृपनन्दना: । सौहार्देनापृथग्धर्मास्तुष्टोऽहं सौहृदेन व: ॥ ८ ॥

śrī-bhagavān uvācavaraṁ vṛṇīdhvaṁ bhadraṁ voyūyaṁ me nṛpa-nandanāḥsauhārdenāpṛthag-dharmāstuṣṭo ’haṁ sauhṛdena vaḥ

Shloka 10

ये तु मां रुद्रगीतेन सायं प्रात: समाहिता: । स्तुवन्त्यहं कामवरान्दास्ये प्रज्ञां च शोभनाम् ॥ १० ॥

ye tu māṁ rudra-gītenasāyaṁ prātaḥ samāhitāḥstuvanty ahaṁ kāma-varāndāsye prajñāṁ ca śobhanām

Shloka 10

ये तु मां रुद्रगीतेन सायं प्रात: समाहिता: । स्तुवन्त्यहं कामवरान्दास्ये प्रज्ञां च शोभनाम् ॥ १० ॥

ye tu māṁ rudra-gītenasāyaṁ prātaḥ samāhitāḥstuvanty ahaṁ kāma-varāndāsye prajñāṁ ca śobhanām

Shloka 10

ये तु मां रुद्रगीतेन सायं प्रात: समाहिता: । स्तुवन्त्यहं कामवरान्दास्ये प्रज्ञां च शोभनाम् ॥ १० ॥

ye tu māṁ rudra-gītenasāyaṁ prātaḥ samāhitāḥstuvanty ahaṁ kāma-varāndāsye prajñāṁ ca śobhanām

Shloka 11

यद्यूयं पितुरादेशमग्रहीष्ट मुदान्विता: । अथो व उशती कीर्तिर्लोकाननु भविष्यति ॥ ११ ॥

yad yūyaṁ pitur ādeśamagrahīṣṭa mudānvitāḥatho va uśatī kīrtirlokān anu bhaviṣyati

Shloka 12

भविता विश्रुत: पुत्रोऽनवमो ब्रह्मणो गुणै: । य एतामात्मवीर्येण त्रिलोकीं पूरयिष्यति ॥ १२ ॥

bhavitā viśrutaḥ putro’navamo brahmaṇo guṇaiḥya etām ātma-vīryeṇatri-lokīṁ pūrayiṣyati

Shloka 13

कण्डो: प्रम्‍लोचया लब्धा कन्या कमललोचना । तां चापविद्धां जगृहुर्भूरुहा नृपनन्दना: ॥ १३ ॥

kaṇḍoḥ pramlocayā labdhākanyā kamala-locanātāṁ cāpaviddhāṁ jagṛhurbhūruhā nṛpa-nandanāḥ

Shloka 14

क्षुत्क्षामाया मुखे राजा सोम: पीयूषवर्षिणीम् । देशिनीं रोदमानाया निदधे स दयान्वित: ॥ १४ ॥

kṣut-kṣāmāyā mukhe rājāsomaḥ pīyūṣa-varṣiṇīmdeśinīṁ rodamānāyānidadhe sa dayānvitaḥ

Shloka 15

प्रजाविसर्ग आदिष्टा: पित्रा मामनुवर्तता । तत्र कन्यां वरारोहां तामुद्वहत मा चिरम् ॥ १५ ॥

prajā-visarga ādiṣṭāḥpitrā mām anuvartatātatra kanyāṁ varārohāṁtām udvahata mā ciram

Shloka 16

अपृथग्धर्मशीलानां सर्वेषां व: सुमध्यमा । अपृथग्धर्मशीलेयं भूयात्पत्‍न्यर्पिताशया ॥ १६ ॥

apṛthag-dharma-śīlānāṁsarveṣāṁ vaḥ sumadhyamāapṛthag-dharma-śīleyaṁbhūyāt patny arpitāśayā

Shloka 16

अपृथग्धर्मशीलानां सर्वेषां व: सुमध्यमा । अपृथग्धर्मशीलेयं भूयात्पत्‍न्यर्पिताशया ॥ १६ ॥

apṛthag-dharma-śīlānāṁsarveṣāṁ vaḥ sumadhyamāapṛthag-dharma-śīleyaṁbhūyāt patny arpitāśayā

Shloka 16

अपृथग्धर्मशीलानां सर्वेषां व: सुमध्यमा । अपृथग्धर्मशीलेयं भूयात्पत्‍न्यर्पिताशया ॥ १६ ॥

apṛthag-dharma-śīlānāṁsarveṣāṁ vaḥ sumadhyamāapṛthag-dharma-śīleyaṁbhūyāt patny arpitāśayā

Shloka 17

दिव्यवर्षसहस्राणां सहस्रमहतौजस: । भौमान् भोक्ष्यथ भोगान् वै दिव्यांश्चानुग्रहान्मम ॥ १७ ॥

divya-varṣa-sahasrāṇāṁsahasram ahataujasaḥbhaumān bhokṣyatha bhogān vaidivyāṁś cānugrahān mama

Shloka 18

अथ मय्यनपायिन्या भक्त्या पक्‍वगुणाशया: । उपयास्यथ मद्धाम निर्विद्य निरयादत: ॥ १८ ॥

atha mayy anapāyinyābhaktyā pakva-guṇāśayāḥupayāsyatha mad-dhāmanirvidya nirayād ataḥ

Shloka 18

अथ मय्यनपायिन्या भक्त्या पक्‍वगुणाशया: । उपयास्यथ मद्धाम निर्विद्य निरयादत: ॥ १८ ॥

atha mayy anapāyinyābhaktyā pakva-guṇāśayāḥupayāsyatha mad-dhāmanirvidya nirayād ataḥ

Shloka 18

अथ मय्यनपायिन्या भक्त्या पक्‍वगुणाशया: । उपयास्यथ मद्धाम निर्विद्य निरयादत: ॥ १८ ॥

atha mayy anapāyinyābhaktyā pakva-guṇāśayāḥupayāsyatha mad-dhāmanirvidya nirayād ataḥ

Shloka 18

अथ मय्यनपायिन्या भक्त्या पक्‍वगुणाशया: । उपयास्यथ मद्धाम निर्विद्य निरयादत: ॥ १८ ॥

atha mayy anapāyinyābhaktyā pakva-guṇāśayāḥupayāsyatha mad-dhāmanirvidya nirayād ataḥ

Shloka 18

अथ मय्यनपायिन्या भक्त्या पक्‍वगुणाशया: । उपयास्यथ मद्धाम निर्विद्य निरयादत: ॥ १८ ॥

atha mayy anapāyinyābhaktyā pakva-guṇāśayāḥupayāsyatha mad-dhāmanirvidya nirayād ataḥ

Shloka 18

अथ मय्यनपायिन्या भक्त्या पक्‍वगुणाशया: । उपयास्यथ मद्धाम निर्विद्य निरयादत: ॥ १८ ॥

atha mayy anapāyinyābhaktyā pakva-guṇāśayāḥupayāsyatha mad-dhāmanirvidya nirayād ataḥ

Shloka 19

गृहेष्वाविशतां चापि पुंसां कुशलकर्मणाम् । मद्वार्तायातयामानां न बन्धाय गृहा मता: ॥ १९ ॥

gṛheṣv āviśatāṁ cāpipuṁsāṁ kuśala-karmaṇāmmad-vārtā-yāta-yāmānāṁna bandhāya gṛhā matāḥ

Shloka 19

गृहेष्वाविशतां चापि पुंसां कुशलकर्मणाम् । मद्वार्तायातयामानां न बन्धाय गृहा मता: ॥ १९ ॥

gṛheṣv āviśatāṁ cāpipuṁsāṁ kuśala-karmaṇāmmad-vārtā-yāta-yāmānāṁna bandhāya gṛhā matāḥ

Shloka 19

गृहेष्वाविशतां चापि पुंसां कुशलकर्मणाम् । मद्वार्तायातयामानां न बन्धाय गृहा मता: ॥ १९ ॥

gṛheṣv āviśatāṁ cāpipuṁsāṁ kuśala-karmaṇāmmad-vārtā-yāta-yāmānāṁna bandhāya gṛhā matāḥ

Shloka 19

गृहेष्वाविशतां चापि पुंसां कुशलकर्मणाम् । मद्वार्तायातयामानां न बन्धाय गृहा मता: ॥ १९ ॥

gṛheṣv āviśatāṁ cāpipuṁsāṁ kuśala-karmaṇāmmad-vārtā-yāta-yāmānāṁna bandhāya gṛhā matāḥ

Shloka 19

गृहेष्वाविशतां चापि पुंसां कुशलकर्मणाम् । मद्वार्तायातयामानां न बन्धाय गृहा मता: ॥ १९ ॥

gṛheṣv āviśatāṁ cāpipuṁsāṁ kuśala-karmaṇāmmad-vārtā-yāta-yāmānāṁna bandhāya gṛhā matāḥ

Shloka 19

गृहेष्वाविशतां चापि पुंसां कुशलकर्मणाम् । मद्वार्तायातयामानां न बन्धाय गृहा मता: ॥ १९ ॥

gṛheṣv āviśatāṁ cāpipuṁsāṁ kuśala-karmaṇāmmad-vārtā-yāta-yāmānāṁna bandhāya gṛhā matāḥ

Shloka 19

गृहेष्वाविशतां चापि पुंसां कुशलकर्मणाम् । मद्वार्तायातयामानां न बन्धाय गृहा मता: ॥ १९ ॥

gṛheṣv āviśatāṁ cāpipuṁsāṁ kuśala-karmaṇāmmad-vārtā-yāta-yāmānāṁna bandhāya gṛhā matāḥ

Shloka 20

नव्यवद्धृदये यज्ज्ञो ब्रह्मैतद्ब्रह्मवादिभि: । न मुह्यन्ति न शोचन्ति न हृष्यन्ति यतो गता: ॥ २० ॥

navyavad dhṛdaye yaj jñobrahmaitad brahma-vādibhiḥna muhyanti na śocantina hṛṣyanti yato gatāḥ

Shloka 20

नव्यवद्धृदये यज्ज्ञो ब्रह्मैतद्ब्रह्मवादिभि: । न मुह्यन्ति न शोचन्ति न हृष्यन्ति यतो गता: ॥ २० ॥

navyavad dhṛdaye yaj jñobrahmaitad brahma-vādibhiḥna muhyanti na śocantina hṛṣyanti yato gatāḥ

Shloka 20

नव्यवद्धृदये यज्ज्ञो ब्रह्मैतद्ब्रह्मवादिभि: । न मुह्यन्ति न शोचन्ति न हृष्यन्ति यतो गता: ॥ २० ॥

navyavad dhṛdaye yaj jñobrahmaitad brahma-vādibhiḥna muhyanti na śocantina hṛṣyanti yato gatāḥ

Shloka 21

मैत्रेय उवाच एवं ब्रुवाणं पुरुषार्थभाजनंजनार्दनं प्राञ्जलय: प्रचेतस: । तद्दर्शनध्वस्ततमोरजोमलागिरागृणन् गद्गदया सुहृत्तमम् ॥ २१ ॥

maitreya uvācaevaṁ bruvāṇaṁ puruṣārtha-bhājanaṁjanārdanaṁ prāñjalayaḥ pracetasaḥtad-darśana-dhvasta-tamo-rajo-malāgirāgṛṇan gadgadayā suhṛttamam

Shloka 21

मैत्रेय उवाच एवं ब्रुवाणं पुरुषार्थभाजनंजनार्दनं प्राञ्जलय: प्रचेतस: । तद्दर्शनध्वस्ततमोरजोमलागिरागृणन् गद्गदया सुहृत्तमम् ॥ २१ ॥

maitreya uvācaevaṁ bruvāṇaṁ puruṣārtha-bhājanaṁjanārdanaṁ prāñjalayaḥ pracetasaḥtad-darśana-dhvasta-tamo-rajo-malāgirāgṛṇan gadgadayā suhṛttamam

Shloka 21

मैत्रेय उवाच एवं ब्रुवाणं पुरुषार्थभाजनंजनार्दनं प्राञ्जलय: प्रचेतस: । तद्दर्शनध्वस्ततमोरजोमलागिरागृणन् गद्गदया सुहृत्तमम् ॥ २१ ॥

maitreya uvācaevaṁ bruvāṇaṁ puruṣārtha-bhājanaṁjanārdanaṁ prāñjalayaḥ pracetasaḥtad-darśana-dhvasta-tamo-rajo-malāgirāgṛṇan gadgadayā suhṛttamam

Shloka 22

pracetasa ūcuḥnamo namaḥ kleśa-vināśanāyanirūpitodāra-guṇāhvayāyamano-vaco-vega-puro-javāyasarvākṣa-mārgair agatādhvane namaḥ

Shloka 23

शुद्धाय शान्ताय नम: स्वनिष्ठयामनस्यपार्थं विलसद्‌द्वयाय । नमो जगत्स्थानलयोदयेषुगृहीतमायागुणविग्रहाय ॥ २३ ॥

śuddhāya śāntāya namaḥ sva-niṣṭhayāmanasy apārthaṁ vilasad-dvayāyanamo jagat-sthāna-layodayeṣugṛhīta-māyā-guṇa-vigrahāya

Shloka 23

शुद्धाय शान्ताय नम: स्वनिष्ठयामनस्यपार्थं विलसद्‌द्वयाय । नमो जगत्स्थानलयोदयेषुगृहीतमायागुणविग्रहाय ॥ २३ ॥

śuddhāya śāntāya namaḥ sva-niṣṭhayāmanasy apārthaṁ vilasad-dvayāyanamo jagat-sthāna-layodayeṣugṛhīta-māyā-guṇa-vigrahāya

Shloka 24

नमो विशुद्धसत्त्वाय हरये हरिमेधसे । वासुदेवाय कृष्णाय प्रभवे सर्वसात्वताम् ॥ २४ ॥

namo viśuddha-sattvāyaharaye hari-medhasevāsudevāya kṛṣṇāyaprabhave sarva-sātvatām

Shloka 24

नमो विशुद्धसत्त्वाय हरये हरिमेधसे । वासुदेवाय कृष्णाय प्रभवे सर्वसात्वताम् ॥ २४ ॥

namo viśuddha-sattvāyaharaye hari-medhasevāsudevāya kṛṣṇāyaprabhave sarva-sātvatām

Shloka 24

नमो विशुद्धसत्त्वाय हरये हरिमेधसे । वासुदेवाय कृष्णाय प्रभवे सर्वसात्वताम् ॥ २४ ॥

namo viśuddha-sattvāyaharaye hari-medhasevāsudevāya kṛṣṇāyaprabhave sarva-sātvatām

Shloka 24

नमो विशुद्धसत्त्वाय हरये हरिमेधसे । वासुदेवाय कृष्णाय प्रभवे सर्वसात्वताम् ॥ २४ ॥

namo viśuddha-sattvāyaharaye hari-medhasevāsudevāya kṛṣṇāyaprabhave sarva-sātvatām

Shloka 24

नमो विशुद्धसत्त्वाय हरये हरिमेधसे । वासुदेवाय कृष्णाय प्रभवे सर्वसात्वताम् ॥ २४ ॥

namo viśuddha-sattvāyaharaye hari-medhasevāsudevāya kṛṣṇāyaprabhave sarva-sātvatām

Shloka 24

नमो विशुद्धसत्त्वाय हरये हरिमेधसे । वासुदेवाय कृष्णाय प्रभवे सर्वसात्वताम् ॥ २४ ॥

namo viśuddha-sattvāyaharaye hari-medhasevāsudevāya kṛṣṇāyaprabhave sarva-sātvatām

Shloka 24

नमो विशुद्धसत्त्वाय हरये हरिमेधसे । वासुदेवाय कृष्णाय प्रभवे सर्वसात्वताम् ॥ २४ ॥

namo viśuddha-sattvāyaharaye hari-medhasevāsudevāya kṛṣṇāyaprabhave sarva-sātvatām

Shloka 24

नमो विशुद्धसत्त्वाय हरये हरिमेधसे । वासुदेवाय कृष्णाय प्रभवे सर्वसात्वताम् ॥ २४ ॥

namo viśuddha-sattvāyaharaye hari-medhasevāsudevāya kṛṣṇāyaprabhave sarva-sātvatām

Shloka 24

नमो विशुद्धसत्त्वाय हरये हरिमेधसे । वासुदेवाय कृष्णाय प्रभवे सर्वसात्वताम् ॥ २४ ॥

namo viśuddha-sattvāyaharaye hari-medhasevāsudevāya kṛṣṇāyaprabhave sarva-sātvatām

Shloka 25

नम: कमलनाभाय नम: कमलमालिने । नम: कमलपादाय नमस्ते कमलेक्षण ॥ २५ ॥

namaḥ kamala-nābhāyanamaḥ kamala-mālinenamaḥ kamala-pādāyanamas te kamalekṣaṇa

Shloka 25

नम: कमलनाभाय नम: कमलमालिने । नम: कमलपादाय नमस्ते कमलेक्षण ॥ २५ ॥

namaḥ kamala-nābhāyanamaḥ kamala-mālinenamaḥ kamala-pādāyanamas te kamalekṣaṇa

Shloka 26

नम: कमलकिञ्जल्कपिशङ्गामलवाससे । सर्वभूतनिवासाय नमोऽयुङ्‌क्ष्महि साक्षिणे ॥ २६ ॥

namaḥ kamala-kiñjalka-piśaṅgāmala-vāsasesarva-bhūta-nivāsāyanamo ’yuṅkṣmahi sākṣiṇe

Shloka 26

नम: कमलकिञ्जल्कपिशङ्गामलवाससे । सर्वभूतनिवासाय नमोऽयुङ्‌क्ष्महि साक्षिणे ॥ २६ ॥

namaḥ kamala-kiñjalka-piśaṅgāmala-vāsasesarva-bhūta-nivāsāyanamo ’yuṅkṣmahi sākṣiṇe

Shloka 26

नम: कमलकिञ्जल्कपिशङ्गामलवाससे । सर्वभूतनिवासाय नमोऽयुङ्‌क्ष्महि साक्षिणे ॥ २६ ॥

namaḥ kamala-kiñjalka-piśaṅgāmala-vāsasesarva-bhūta-nivāsāyanamo ’yuṅkṣmahi sākṣiṇe

Shloka 27

रूपं भगवता त्वेतदशेषक्लेशसङ्‌क्षयम् । आविष्कृतं न: क्लिष्टानां किमन्यदनुकम्पितम् ॥ २७ ॥

rūpaṁ bhagavatā tv etadaśeṣa-kleśa-saṅkṣayamāviṣkṛtaṁ naḥ kliṣṭānāṁkim anyad anukampitam

Shloka 27

रूपं भगवता त्वेतदशेषक्लेशसङ्‌क्षयम् । आविष्कृतं न: क्लिष्टानां किमन्यदनुकम्पितम् ॥ २७ ॥

rūpaṁ bhagavatā tv etadaśeṣa-kleśa-saṅkṣayamāviṣkṛtaṁ naḥ kliṣṭānāṁkim anyad anukampitam

Shloka 27

रूपं भगवता त्वेतदशेषक्लेशसङ्‌क्षयम् । आविष्कृतं न: क्लिष्टानां किमन्यदनुकम्पितम् ॥ २७ ॥

rūpaṁ bhagavatā tv etadaśeṣa-kleśa-saṅkṣayamāviṣkṛtaṁ naḥ kliṣṭānāṁkim anyad anukampitam

Shloka 28

एतावत्त्वं हि विभुभिर्भाव्यं दीनेषु वत्सलै: । यदनुस्मर्यते काले स्वबुद्ध्याभद्ररन्धन ॥ २८ ॥

etāvat tvaṁ hi vibhubhirbhāvyaṁ dīneṣu vatsalaiḥyad anusmaryate kālesva-buddhyābhadra-randhana

Shloka 28

एतावत्त्वं हि विभुभिर्भाव्यं दीनेषु वत्सलै: । यदनुस्मर्यते काले स्वबुद्ध्याभद्ररन्धन ॥ २८ ॥

etāvat tvaṁ hi vibhubhirbhāvyaṁ dīneṣu vatsalaiḥyad anusmaryate kālesva-buddhyābhadra-randhana

Shloka 28

एतावत्त्वं हि विभुभिर्भाव्यं दीनेषु वत्सलै: । यदनुस्मर्यते काले स्वबुद्ध्याभद्ररन्धन ॥ २८ ॥

etāvat tvaṁ hi vibhubhirbhāvyaṁ dīneṣu vatsalaiḥyad anusmaryate kālesva-buddhyābhadra-randhana

Shloka 29

येनोपशान्तिर्भूतानां क्षुल्लकानामपीहताम् । अन्तर्हितोऽन्तर्हृदये कस्मान्नो वेद नाशिष: ॥ २९ ॥

yenopaśāntir bhūtānāṁkṣullakānām apīhatāmantarhito ’ntar-hṛdayekasmān no veda nāśiṣaḥ

Shloka 29

येनोपशान्तिर्भूतानां क्षुल्लकानामपीहताम् । अन्तर्हितोऽन्तर्हृदये कस्मान्नो वेद नाशिष: ॥ २९ ॥

yenopaśāntir bhūtānāṁkṣullakānām apīhatāmantarhito ’ntar-hṛdayekasmān no veda nāśiṣaḥ

Shloka 30

असावेव वरोऽस्माकमीप्सितो जगत: पते । प्रसन्नो भगवान् येषामपवर्गगुरुर्गति: ॥ ३० ॥

asāv eva varo ’smākamīpsito jagataḥ pateprasanno bhagavān yeṣāmapavarga-gurur gatiḥ

Shloka 31

वरं वृणीमहेऽथापि नाथ त्वत्परत: परात् । न ह्यन्तस्त्वद्विभूतीनां सोऽनन्त इति गीयसे ॥ ३१ ॥

varaṁ vṛṇīmahe ’thāpinātha tvat parataḥ parātna hy antas tvad-vibhūtīnāṁso ’nanta iti gīyase

Shloka 31

वरं वृणीमहेऽथापि नाथ त्वत्परत: परात् । न ह्यन्तस्त्वद्विभूतीनां सोऽनन्त इति गीयसे ॥ ३१ ॥

varaṁ vṛṇīmahe ’thāpinātha tvat parataḥ parātna hy antas tvad-vibhūtīnāṁso ’nanta iti gīyase

Shloka 31

वरं वृणीमहेऽथापि नाथ त्वत्परत: परात् । न ह्यन्तस्त्वद्विभूतीनां सोऽनन्त इति गीयसे ॥ ३१ ॥

varaṁ vṛṇīmahe ’thāpinātha tvat parataḥ parātna hy antas tvad-vibhūtīnāṁso ’nanta iti gīyase

Shloka 32

पारिजातेऽञ्जसा लब्धे सारङ्गोऽन्यन्न सेवते । त्वदङ्‌घ्रिमूलमासाद्य साक्षात्किं किं वृणीमहि ॥ ३२ ॥

pārijāte ’ñjasā labdhesāraṅgo ’nyan na sevatetvad-aṅghri-mūlam āsādyasākṣāt kiṁ kiṁ vṛṇīmahi

Shloka 33

यावत्ते मायया स्पृष्टा भ्रमाम इह कर्मभि: । तावद्भवत्प्रसङ्गानां सङ्ग: स्यान्नो भवे भवे ॥ ३३ ॥

yāvat te māyayā spṛṣṭābhramāma iha karmabhiḥtāvad bhavat-prasaṅgānāṁsaṅgaḥ syān no bhave bhave

Shloka 33

यावत्ते मायया स्पृष्टा भ्रमाम इह कर्मभि: । तावद्भवत्प्रसङ्गानां सङ्ग: स्यान्नो भवे भवे ॥ ३३ ॥

yāvat te māyayā spṛṣṭābhramāma iha karmabhiḥtāvad bhavat-prasaṅgānāṁsaṅgaḥ syān no bhave bhave

Shloka 34

तुलयाम लवेनापि न स्वर्गं नापुनर्भवम् । भगवत्सङ्गिसङ्गस्य मर्त्यानां किमुताशिष: ॥ ३४ ॥

tulayāma lavenāpina svargaṁ nāpunar-bhavambhagavat-saṅgi-saṅgasyamartyānāṁ kim utāśiṣaḥ

Shloka 35

यत्रेड्यन्ते कथा मृष्टास्तृष्णाया: प्रशमो यत: । निर्वैरं यत्र भूतेषु नोद्वेगो यत्र कश्चन ॥ ३५ ॥

yatreḍyante kathā mṛṣṭāstṛṣṇāyāḥ praśamo yataḥnirvairaṁ yatra bhūteṣunodvego yatra kaścana

Shloka 35

यत्रेड्यन्ते कथा मृष्टास्तृष्णाया: प्रशमो यत: । निर्वैरं यत्र भूतेषु नोद्वेगो यत्र कश्चन ॥ ३५ ॥

yatreḍyante kathā mṛṣṭāstṛṣṇāyāḥ praśamo yataḥnirvairaṁ yatra bhūteṣunodvego yatra kaścana

Shloka 36

यत्र नारायण: साक्षाद्भगवान्न्यासिनां गति: । संस्तूयते सत्कथासु मुक्तसङ्गै: पुन: पुन: ॥ ३६ ॥

yatra nārāyaṇaḥ sākṣādbhagavān nyāsināṁ gatiḥsaṁstūyate sat-kathāsumukta-saṅgaiḥ punaḥ punaḥ

Shloka 36

यत्र नारायण: साक्षाद्भगवान्न्यासिनां गति: । संस्तूयते सत्कथासु मुक्तसङ्गै: पुन: पुन: ॥ ३६ ॥

yatra nārāyaṇaḥ sākṣādbhagavān nyāsināṁ gatiḥsaṁstūyate sat-kathāsumukta-saṅgaiḥ punaḥ punaḥ

Shloka 36

यत्र नारायण: साक्षाद्भगवान्न्यासिनां गति: । संस्तूयते सत्कथासु मुक्तसङ्गै: पुन: पुन: ॥ ३६ ॥

yatra nārāyaṇaḥ sākṣādbhagavān nyāsināṁ gatiḥsaṁstūyate sat-kathāsumukta-saṅgaiḥ punaḥ punaḥ

Shloka 36

यत्र नारायण: साक्षाद्भगवान्न्यासिनां गति: । संस्तूयते सत्कथासु मुक्तसङ्गै: पुन: पुन: ॥ ३६ ॥

yatra nārāyaṇaḥ sākṣādbhagavān nyāsināṁ gatiḥsaṁstūyate sat-kathāsumukta-saṅgaiḥ punaḥ punaḥ

Shloka 37

तेषां विचरतां पद्‌भ्यां तीर्थानां पावनेच्छया । भीतस्य किं न रोचेत तावकानां समागम: ॥ ३७ ॥

teṣāṁ vicaratāṁ padbhyāṁtīrthānāṁ pāvanecchayābhītasya kiṁ na rocetatāvakānāṁ samāgamaḥ

Shloka 37

तेषां विचरतां पद्‌भ्यां तीर्थानां पावनेच्छया । भीतस्य किं न रोचेत तावकानां समागम: ॥ ३७ ॥

teṣāṁ vicaratāṁ padbhyāṁtīrthānāṁ pāvanecchayābhītasya kiṁ na rocetatāvakānāṁ samāgamaḥ

Shloka 37

तेषां विचरतां पद्‌भ्यां तीर्थानां पावनेच्छया । भीतस्य किं न रोचेत तावकानां समागम: ॥ ३७ ॥

teṣāṁ vicaratāṁ padbhyāṁtīrthānāṁ pāvanecchayābhītasya kiṁ na rocetatāvakānāṁ samāgamaḥ

Shloka 37

तेषां विचरतां पद्‌भ्यां तीर्थानां पावनेच्छया । भीतस्य किं न रोचेत तावकानां समागम: ॥ ३७ ॥

teṣāṁ vicaratāṁ padbhyāṁtīrthānāṁ pāvanecchayābhītasya kiṁ na rocetatāvakānāṁ samāgamaḥ

Shloka 37

तेषां विचरतां पद्‌भ्यां तीर्थानां पावनेच्छया । भीतस्य किं न रोचेत तावकानां समागम: ॥ ३७ ॥

teṣāṁ vicaratāṁ padbhyāṁtīrthānāṁ pāvanecchayābhītasya kiṁ na rocetatāvakānāṁ samāgamaḥ

Shloka 38

वयं तु साक्षाद्भगवन् भवस्यप्रियस्य सख्यु: क्षणसङ्गमेन । सुदुश्चिकित्स्यस्य भवस्य मृत्यो-र्भिषक्तमं त्वाद्य गतिं गता: स्म ॥ ३८ ॥

vayaṁ tu sākṣād bhagavan bhavasyapriyasya sakhyuḥ kṣaṇa-saṅgamenasuduścikitsyasya bhavasya mṛtyorbhiṣaktamaṁ tvādya gatiṁ gatāḥ sma

Shloka 38

वयं तु साक्षाद्भगवन् भवस्यप्रियस्य सख्यु: क्षणसङ्गमेन । सुदुश्चिकित्स्यस्य भवस्य मृत्यो-र्भिषक्तमं त्वाद्य गतिं गता: स्म ॥ ३८ ॥

vayaṁ tu sākṣād bhagavan bhavasyapriyasya sakhyuḥ kṣaṇa-saṅgamenasuduścikitsyasya bhavasya mṛtyorbhiṣaktamaṁ tvādya gatiṁ gatāḥ sma

Shloka 39-40

यन्न: स्वधीतं गुरव: प्रसादिताविप्राश्च वृद्धाश्च सदानुवृत्त्या । आर्या नता: सुहृदो भ्रातरश्चसर्वाणि भूतान्यनसूययैव ॥ ३९ ॥ यन्न: सुतप्तं तप एतदीशनिरन्धसां कालमदभ्रमप्सु । सर्वं तदेतत्पुरुषस्य भूम्नोवृणीमहे ते परितोषणाय ॥ ४० ॥

yan naḥ svadhītaṁ guravaḥ prasāditāviprāś ca vṛddhāś ca sad-ānuvṛttyāāryā natāḥ suhṛdo bhrātaraś casarvāṇi bhūtāny anasūyayaiva

Shloka 39-40

यन्न: स्वधीतं गुरव: प्रसादिताविप्राश्च वृद्धाश्च सदानुवृत्त्या । आर्या नता: सुहृदो भ्रातरश्चसर्वाणि भूतान्यनसूययैव ॥ ३९ ॥ यन्न: सुतप्तं तप एतदीशनिरन्धसां कालमदभ्रमप्सु । सर्वं तदेतत्पुरुषस्य भूम्नोवृणीमहे ते परितोषणाय ॥ ४० ॥

yan naḥ svadhītaṁ guravaḥ prasāditāviprāś ca vṛddhāś ca sad-ānuvṛttyāāryā natāḥ suhṛdo bhrātaraś casarvāṇi bhūtāny anasūyayaiva

Shloka 39-40

यन्न: स्वधीतं गुरव: प्रसादिताविप्राश्च वृद्धाश्च सदानुवृत्त्या । आर्या नता: सुहृदो भ्रातरश्चसर्वाणि भूतान्यनसूययैव ॥ ३९ ॥ यन्न: सुतप्तं तप एतदीशनिरन्धसां कालमदभ्रमप्सु । सर्वं तदेतत्पुरुषस्य भूम्नोवृणीमहे ते परितोषणाय ॥ ४० ॥

yan naḥ svadhītaṁ guravaḥ prasāditāviprāś ca vṛddhāś ca sad-ānuvṛttyāāryā natāḥ suhṛdo bhrātaraś casarvāṇi bhūtāny anasūyayaiva

Shloka 39-40

यन्न: स्वधीतं गुरव: प्रसादिताविप्राश्च वृद्धाश्च सदानुवृत्त्या । आर्या नता: सुहृदो भ्रातरश्चसर्वाणि भूतान्यनसूययैव ॥ ३९ ॥ यन्न: सुतप्तं तप एतदीशनिरन्धसां कालमदभ्रमप्सु । सर्वं तदेतत्पुरुषस्य भूम्नोवृणीमहे ते परितोषणाय ॥ ४० ॥

yan naḥ svadhītaṁ guravaḥ prasāditāviprāś ca vṛddhāś ca sad-ānuvṛttyāāryā natāḥ suhṛdo bhrātaraś casarvāṇi bhūtāny anasūyayaiva

Shloka 41

मनु: स्वयम्भूर्भगवान् भवश्चयेऽन्ये तपोज्ञानविशुद्धसत्त्वा: । अद‍ृष्टपारा अपि यन्महिम्न:स्तुवन्त्यथो त्वात्मसमं गृणीम: ॥ ४१ ॥

manuḥ svayambhūr bhagavān bhavaś caye ’nye tapo-jñāna-viśuddha-sattvāḥadṛṣṭa-pārā api yan-mahimnaḥstuvanty atho tvātma-samaṁ gṛṇīmaḥ

Shloka 41

मनु: स्वयम्भूर्भगवान् भवश्चयेऽन्ये तपोज्ञानविशुद्धसत्त्वा: । अद‍ृष्टपारा अपि यन्महिम्न:स्तुवन्त्यथो त्वात्मसमं गृणीम: ॥ ४१ ॥

manuḥ svayambhūr bhagavān bhavaś caye ’nye tapo-jñāna-viśuddha-sattvāḥadṛṣṭa-pārā api yan-mahimnaḥstuvanty atho tvātma-samaṁ gṛṇīmaḥ

Shloka 41

मनु: स्वयम्भूर्भगवान् भवश्चयेऽन्ये तपोज्ञानविशुद्धसत्त्वा: । अद‍ृष्टपारा अपि यन्महिम्न:स्तुवन्त्यथो त्वात्मसमं गृणीम: ॥ ४१ ॥

manuḥ svayambhūr bhagavān bhavaś caye ’nye tapo-jñāna-viśuddha-sattvāḥadṛṣṭa-pārā api yan-mahimnaḥstuvanty atho tvātma-samaṁ gṛṇīmaḥ

Shloka 41

मनु: स्वयम्भूर्भगवान् भवश्चयेऽन्ये तपोज्ञानविशुद्धसत्त्वा: । अद‍ृष्टपारा अपि यन्महिम्न:स्तुवन्त्यथो त्वात्मसमं गृणीम: ॥ ४१ ॥

manuḥ svayambhūr bhagavān bhavaś caye ’nye tapo-jñāna-viśuddha-sattvāḥadṛṣṭa-pārā api yan-mahimnaḥstuvanty atho tvātma-samaṁ gṛṇīmaḥ

Shloka 42

नम: समाय शुद्धाय पुरुषाय पराय च । वासुदेवाय सत्त्वाय तुभ्यं भगवते नम: ॥ ४२ ॥

namaḥ samāya śuddhāyapuruṣāya parāya cavāsudevāya sattvāyatubhyaṁ bhagavate namaḥ

Shloka 42

नम: समाय शुद्धाय पुरुषाय पराय च । वासुदेवाय सत्त्वाय तुभ्यं भगवते नम: ॥ ४२ ॥

namaḥ samāya śuddhāyapuruṣāya parāya cavāsudevāya sattvāyatubhyaṁ bhagavate namaḥ

Shloka 43

मैत्रेय उवाच इति प्रचेतोभिरभिष्टुतो हरि:प्रीतस्तथेत्याह शरण्यवत्सल: । अनिच्छतां यानमतृप्तचक्षुषांययौ स्वधामानपवर्गवीर्य: ॥ ४३ ॥

maitreya uvācaiti pracetobhir abhiṣṭuto hariḥprītas tathety āha śaraṇya-vatsalaḥanicchatāṁ yānam atṛpta-cakṣuṣāṁyayau sva-dhāmānapavarga-vīryaḥ

Shloka 44

अथ निर्याय सलिलात्प्रचेतस उदन्वत: । वीक्ष्याकुप्यन्द्रुमैश्छन्नां गां गां रोद्धुमिवोच्छ्रितै: ॥ ४४ ॥

atha niryāya salilātpracetasa udanvataḥvīkṣyākupyan drumaiś channāṁgāṁ gāṁ roddhum ivocchritaiḥ

Shloka 44

अथ निर्याय सलिलात्प्रचेतस उदन्वत: । वीक्ष्याकुप्यन्द्रुमैश्छन्नां गां गां रोद्धुमिवोच्छ्रितै: ॥ ४४ ॥

atha niryāya salilātpracetasa udanvataḥvīkṣyākupyan drumaiś channāṁgāṁ gāṁ roddhum ivocchritaiḥ

Shloka 44

अथ निर्याय सलिलात्प्रचेतस उदन्वत: । वीक्ष्याकुप्यन्द्रुमैश्छन्नां गां गां रोद्धुमिवोच्छ्रितै: ॥ ४४ ॥

atha niryāya salilātpracetasa udanvataḥvīkṣyākupyan drumaiś channāṁgāṁ gāṁ roddhum ivocchritaiḥ

Shloka 45

ततोऽग्निमारुतौ राजन्नमुञ्चन्मुखतो रुषा । महीं निर्वीरुधं कर्तुं संवर्तक इवात्यये ॥ ४५ ॥

tato ’gni-mārutau rājannamuñcan mukhato ruṣāmahīṁ nirvīrudhaṁ kartuṁsaṁvartaka ivātyaye

Shloka 46

भस्मसात्क्रियमाणांस्तान् द्रुमान्वीक्ष्य पितामह: । आगत: शमयामास पुत्रान् बर्हिष्मतो नयै: ॥ ४६ ॥

bhasmasāt kriyamāṇāṁs tāndrumān vīkṣya pitāmahaḥāgataḥ śamayām āsaputrān barhiṣmato nayaiḥ

Shloka 47

तत्रावशिष्टा ये वृक्षा भीता दुहितरं तदा । उज्जह्रुस्ते प्रचेतोभ्य उपदिष्टा: स्वयम्भुवा ॥ ४७ ॥

tatrāvaśiṣṭā ye vṛkṣābhītā duhitaraṁ tadāujjahrus te pracetobhyaupadiṣṭāḥ svayambhuvā

Shloka 48

ते च ब्रह्मण आदेशान्मारिषामुपयेमिरे । यस्यां महदवज्ञानादजन्यजनयोनिज: ॥ ४८ ॥

te ca brahmaṇa ādeśānmāriṣām upayemireyasyāṁ mahad-avajñānādajany ajana-yonijaḥ

Shloka 49

चाक्षुषे त्वन्तरे प्राप्ते प्राक्सर्गे कालविद्रुते । य: ससर्ज प्रजा इष्टा: स दक्षो दैवचोदित: ॥ ४९ ॥

cākṣuṣe tv antare prāpteprāk-sarge kāla-vidruteyaḥ sasarja prajā iṣṭāḥsa dakṣo daiva-coditaḥ

Shloka 49

चाक्षुषे त्वन्तरे प्राप्ते प्राक्सर्गे कालविद्रुते । य: ससर्ज प्रजा इष्टा: स दक्षो दैवचोदित: ॥ ४९ ॥

cākṣuṣe tv antare prāpteprāk-sarge kāla-vidruteyaḥ sasarja prajā iṣṭāḥsa dakṣo daiva-coditaḥ

Shloka 49

चाक्षुषे त्वन्तरे प्राप्ते प्राक्सर्गे कालविद्रुते । य: ससर्ज प्रजा इष्टा: स दक्षो दैवचोदित: ॥ ४९ ॥

cākṣuṣe tv antare prāpteprāk-sarge kāla-vidruteyaḥ sasarja prajā iṣṭāḥsa dakṣo daiva-coditaḥ

Shloka 49

चाक्षुषे त्वन्तरे प्राप्ते प्राक्सर्गे कालविद्रुते । य: ससर्ज प्रजा इष्टा: स दक्षो दैवचोदित: ॥ ४९ ॥

cākṣuṣe tv antare prāpteprāk-sarge kāla-vidruteyaḥ sasarja prajā iṣṭāḥsa dakṣo daiva-coditaḥ

Shloka 50-51

यो जायमान: सर्वेषां तेजस्तेजस्विनां रुचा । स्वयोपादत्त दाक्ष्याच्च कर्मणां दक्षमब्रुवन् ॥ ५० ॥ तं प्रजासर्गरक्षायामनादिरभिषिच्य च । युयोज युयुजेऽन्यांश्च स वै सर्वप्रजापतीन् ॥ ५१ ॥

yo jāyamānaḥ sarveṣāṁtejas tejasvināṁ rucāsvayopādatta dākṣyāc cakarmaṇāṁ dakṣam abruvan

← PrevNext →