Canto 8, Chapter 15
श्रीराजोवाचबले: पदत्रयं भूमे: कस्माद्धरिरयाचत । भूतेश्वर: कृपणवल्लब्धार्थोऽपि बबन्ध तम् ॥ १ ॥ एतद् वेदितुमिच्छामो महत्कौतूहलं हि न: । याच्ञेश्वरस्य पूर्णस्य बन्धनं चाप्यनागस: ॥ २ ॥
śrī-rājovācabaleḥ pada-trayaṁ bhūmeḥkasmād dharir ayācatabhūteśvaraḥ kṛpaṇa-vallabdhārtho ’pi babandha tam
श्रीशुक उवाच पराजितश्रीरसुभिश्च हापितोहीन्द्रेण राजन्भृगुभि: स जीवित: । सर्वात्मना तानभजद् भृगून्बलि:शिष्यो महात्मार्थनिवेदनेन ॥ ३ ॥
śrī-śuka uvācaparājita-śrīr asubhiś ca hāpitohīndreṇa rājan bhṛgubhiḥ sa jīvitaḥsarvātmanā tān abhajad bhṛgūn baliḥśiṣyo mahātmārtha-nivedanena
तं ब्राह्मणा भृगव: प्रीयमाणाअयाजयन्विश्वजिता त्रिणाकम् । जिगीषमाणं विधिनाभिषिच्यमहाभिषेकेण महानुभावा: ॥ ४ ॥
taṁ brāhmaṇā bhṛgavaḥ prīyamāṇāayājayan viśvajitā tri-ṇākamjigīṣamāṇaṁ vidhinābhiṣicyamahābhiṣekeṇa mahānubhāvāḥ
ततो रथ: काञ्चनपट्टनद्धोहयाश्च हर्यश्वतुरङ्गवर्णा: । ध्वजश्च सिंहेन विराजमानोहुताशनादास हविर्भिरिष्टात् ॥ ५ ॥
tato rathaḥ kāñcana-paṭṭa-naddhohayāś ca haryaśva-turaṅga-varṇāḥdhvajaś ca siṁhena virājamānohutāśanād āsa havirbhir iṣṭāt
धनुश्च दिव्यं पुरटोपनद्धंतूणावरिक्तौ कवचं च दिव्यम् । पितामहस्तस्य ददौ च माला-मम्लानपुष्पां जलजं च शुक्र: ॥ ६ ॥
dhanuś ca divyaṁ puraṭopanaddhaṁtūṇāv ariktau kavacaṁ ca divyampitāmahas tasya dadau ca mālāmamlāna-puṣpāṁ jalajaṁ ca śukraḥ
एवं स विप्रार्जितयोधनार्थ-स्तै: कल्पितस्वस्त्ययनोऽथ विप्रान् । प्रदक्षिणीकृत्य कृतप्रणाम:प्रह्लादमामन्त्र्य नमश्चकार ॥ ७ ॥
evaṁ sa viprārjita-yodhanārthastaiḥ kalpita-svastyayano ’tha viprānpradakṣiṇī-kṛtya kṛta-praṇāmaḥprahrādam āmantrya namaś-cakāra
अथारुह्य रथं दिव्यं भृगुदत्तं महारथ: । सुस्रग्धरोऽथ सन्नह्य धन्वी खड्गी धृतेषुधि: ॥ ८ ॥ हेमाङ्गदलसब्दाहु: स्फुरन्मकरकुण्डल: । रराज रथमारूढो धिष्ण्यस्थ इव हव्यवाट् ॥ ९ ॥
athāruhya rathaṁ divyaṁbhṛgu-dattaṁ mahārathaḥsusrag-dharo ’tha sannahyadhanvī khaḍgī dhṛteṣudhiḥ
तुल्यैश्वर्यबलश्रीभि: स्वयूथैर्दैत्ययूथपै: । पिबद्भिरिव खं दृग्भिर्दहद्भि: परिधीनिव ॥ १० ॥ वृतो विकर्षन् महतीमासुरीं ध्वजिनीं विभु: । ययाविन्द्रपुरीं स्वृद्धां कम्पयन्निव रोदसी ॥ ११ ॥
tulyaiśvarya-bala-śrībhiḥsva-yūthair daitya-yūthapaiḥpibadbhir iva khaṁ dṛgbhirdahadbhiḥ paridhīn iva
रम्यामुपवनोद्यानै: श्रीमद्भिर्नन्दनादिभि: । कूजद्विहङ्गमिथुनैर्गायन्मत्तमधुव्रतै: । प्रवालफलपुष्पोरुभारशाखामरद्रुमै: ॥ १२ ॥
ramyām upavanodyānaiḥśrīmadbhir nandanādibhiḥkūjad-vihaṅga-mithunairgāyan-matta-madhuvrataiḥpravāla-phala-puṣporu-bhāra-śākhāmara-drumaiḥ
हंससारसचक्राह्वकारण्डवकुलाकुला: । नलिन्यो यत्र क्रीडन्ति प्रमदा: सुरसेविता: ॥ १३ ॥
haṁsa-sārasa-cakrāhva-kāraṇḍava-kulākulāḥnalinyo yatra krīḍantipramadāḥ sura-sevitāḥ
आकाशगङ्गया देव्या वृतां परिखभूतया । प्राकारेणाग्निवर्णेन साट्टालेनोन्नतेन च ॥ १४ ॥
ākāśa-gaṅgayā devyāvṛtāṁ parikha-bhūtayāprākāreṇāgni-varṇenasāṭṭālenonnatena ca
रुक्मपट्टकपाटैश्च द्वारै: स्फटिकगोपुरै: । जुष्टां विभक्तप्रपथां विश्वकर्मविनिर्मिताम् ॥ १५ ॥
rukma-paṭṭa-kapāṭaiś cadvāraiḥ sphaṭika-gopuraiḥjuṣṭāṁ vibhakta-prapathāṁviśvakarma-vinirmitām
सभाचत्वररथ्याढ्यां विमानैर्न्यर्बुदैर्युताम् । शृङ्गाटकैर्मणिमयैर्वज्रविद्रुमवेदिभि: ॥ १६ ॥
sabhā-catvara-rathyāḍhyāṁvimānair nyarbudair yutāmśṛṅgāṭakair maṇimayairvajra-vidruma-vedibhiḥ
यत्र नित्यवयोरूपा: श्यामा विरजवासस: । भ्राजन्ते रूपवन्नार्यो ह्यर्चिर्भिरिव वह्नय: ॥ १७ ॥
yatra nitya-vayo-rūpāḥśyāmā viraja-vāsasaḥbhrājante rūpavan-nāryohy arcirbhir iva vahnayaḥ
सुरस्त्रीकेशविभ्रष्टनवसौगन्धिकस्रजाम् । यत्रामोदमुपादाय मार्ग आवाति मारुत: ॥ १८ ॥
sura-strī-keśa-vibhraṣṭa-nava-saugandhika-srajāmyatrāmodam upādāyamārga āvāti mārutaḥ
हेमजालाक्षनिर्गच्छद्धूमेनागुरुगन्धिना । पाण्डुरेण प्रतिच्छन्नमार्गे यान्ति सुरप्रिया: ॥ १९ ॥
hema-jālākṣa-nirgacchad-dhūmenāguru-gandhināpāṇḍureṇa praticchanna-mārge yānti sura-priyāḥ
मुक्तावितानैर्मणिहेमकेतुभि-र्नानापताकावलभीभिरावृताम् । शिखण्डिपारावतभृङ्गनादितांवैमानिकस्त्रीकलगीतमङ्गलाम् ॥ २० ॥
muktā-vitānair maṇi-hema-ketubhirnānā-patākā-valabhībhir āvṛtāmśikhaṇḍi-pārāvata-bhṛṅga-nāditāṁvaimānika-strī-kala-gīta-maṅgalām
मृदङ्गशङ्खानकदुन्दुभिस्वनै:सतालवीणामुरजेष्टवेणुभि: । नृत्यै: सवाद्यैरुपदेवगीतकै-र्मनोरमां स्वप्रभया जितप्रभाम् ॥ २१ ॥
mṛdaṅga-śaṅkhānaka-dundubhi-svanaiḥsatāla-vīṇā-murajeṣṭa-veṇubhiḥnṛtyaiḥ savādyair upadeva-gītakairmanoramāṁ sva-prabhayā jita-prabhām
यां न व्रजन्त्यधर्मिष्ठा: खला भूतद्रुह: शठा: । मानिन: कामिनो लुब्धा एभिर्हीना व्रजन्ति यत् ॥ २२ ॥
yāṁ na vrajanty adharmiṣṭhāḥkhalā bhūta-druhaḥ śaṭhāḥmāninaḥ kāmino lubdhāebhir hīnā vrajanti yat
तां देवधानीं स वरूथिनीपति-र्बहि: समन्ताद् रुरुधे पृतन्यया । आचार्यदत्तं जलजं महास्वनंदध्मौ प्रयुञ्जन्भयमिन्द्रयोषिताम् ॥ २३ ॥
tāṁ deva-dhānīṁ sa varūthinī-patirbahiḥ samantād rurudhe pṛtanyayāācārya-dattaṁ jalajaṁ mahā-svanaṁdadhmau prayuñjan bhayam indra-yoṣitām
मघवांस्तमभिप्रेत्य बले: परममुद्यमम् । सर्वदेवगणोपेतो गुरुमेतदुवाच ह ॥ २४ ॥
maghavāṁs tam abhipretyabaleḥ paramam udyamamsarva-deva-gaṇopetogurum etad uvāca ha
भगवन्नुद्यमो भूयान्बलेर्न: पूर्ववैरिण: । अविषह्यमिमं मन्ये केनासीत्तेजसोर्जित: ॥ २५ ॥
bhagavann udyamo bhūyānbaler naḥ pūrva-vairiṇaḥaviṣahyam imaṁ manyekenāsīt tejasorjitaḥ
नैनं कश्चित् कुतो वापि प्रतिव्योढुमधीश्वर: । पिबन्निव मुखेनेदं लिहन्निव दिशो दश । दहन्निव दिशो दृग्भि: संवर्ताग्निरिवोत्थित: ॥ २६ ॥
nainaṁ kaścit kuto vāpiprativyoḍhum adhīśvaraḥpibann iva mukhenedaṁlihann iva diśo daśadahann iva diśo dṛgbhiḥsaṁvartāgnir ivotthitaḥ
ब्रूहि कारणमेतस्य दुर्धर्षत्वस्य मद्रिपो: । ओज: सहो बलं तेजो यत एतत्समुद्यम: ॥ २७ ॥
brūhi kāraṇam etasyadurdharṣatvasya mad-ripoḥojaḥ saho balaṁ tejoyata etat samudyamaḥ
श्रीगुरुरुवाचजानामि मघवञ्छत्रोरुन्नतेरस्य कारणम् । शिष्यायोपभृतं तेजो भृगुभिर्ब्रह्मवादिभि: ॥ २८ ॥
śrī-gurur uvācajānāmi maghavañ chatrorunnater asya kāraṇamśiṣyāyopabhṛtaṁ tejobhṛgubhir brahma-vādibhiḥ
ओजस्विनं बलिं जेतुं न समर्थोऽस्ति कश्चन । भवद्विधो भवान्वापि वर्जयित्वेश्वरं हरिम् । विजेष्यति न कोऽप्येनं ब्रह्मतेज:समेधितम् । नास्य शक्त: पुर: स्थातुं कृतान्तस्य यथा जना: ॥ २९ ॥
ojasvinaṁ baliṁ jetuṁna samartho ’sti kaścanabhavad-vidho bhavān vāpivarjayitveśvaraṁ harim
तस्मान्निलयमुत्सृज्य यूयं सर्वे त्रिविष्टपम् । यात कालं प्रतीक्षन्तो यत: शत्रोर्विपर्यय: ॥ ३० ॥
tasmān nilayam utsṛjyayūyaṁ sarve tri-viṣṭapamyāta kālaṁ pratīkṣantoyataḥ śatror viparyayaḥ
एष विप्रबलोदर्क: सम्प्रत्यूर्जितविक्रम: । तेषामेवापमानेन सानुबन्धो विनङ्क्ष्यति ॥ ३१ ॥
eṣa vipra-balodarkaḥsampraty ūrjita-vikramaḥteṣām evāpamānenasānubandho vinaṅkṣyati
एवं सुमन्त्रितार्थास्ते गुरुणार्थानुदर्शिना । हित्वा त्रिविष्टपं जग्मुर्गीर्वाणा: कामरूपिण: ॥ ३२ ॥
evaṁ sumantritārthās teguruṇārthānudarśināhitvā tri-viṣṭapaṁ jagmurgīrvāṇāḥ kāma-rūpiṇaḥ
देवेष्वथ निलीनेषु बलिर्वैरोचन: पुरीम् । देवधानीमधिष्ठाय वशं निन्ये जगत्त्रयम् ॥ ३३ ॥
deveṣv atha nilīneṣubalir vairocanaḥ purīmdeva-dhānīm adhiṣṭhāyavaśaṁ ninye jagat-trayam
तं विश्वजयिनं शिष्यं भृगव: शिष्यवत्सला: । शतेन हयमेधानामनुव्रतमयाजयन् ॥ ३४ ॥
taṁ viśva-jayinaṁ śiṣyaṁbhṛgavaḥ śiṣya-vatsalāḥśatena hayamedhānāmanuvratam ayājayan
ततस्तदनुभावेन भुवनत्रयविश्रुताम् । कीर्तिं दिक्षु वितन्वान: स रेज उडुराडिव ॥ ३५ ॥
tatas tad-anubhāvenabhuvana-traya-viśrutāmkīrtiṁ dikṣu-vitanvānaḥsa reja uḍurāḍ iva
बुभुजे च श्रियं स्वृद्धां द्विजदेवोपलम्भिताम् । कृतकृत्यमिवात्मानं मन्यमानो महामना: ॥ ३६ ॥
bubhuje ca śriyaṁ svṛddhāṁdvija-devopalambhitāmkṛta-kṛtyam ivātmānaṁmanyamāno mahāmanāḥ