Canto 8, Chapter 24
श्रीराजोवाचभगवञ्छ्रोतुमिच्छामि हरेरद्भुतकर्मण: । अवतारकथामाद्यां मायामत्स्यविडम्बनम् ॥ १ ॥
śrī-rājovācabhagavañ chrotum icchāmiharer adbhuta-karmaṇaḥavatāra-kathām ādyāṁmāyā-matsya-viḍambanam
यदर्थमदधाद् रूपं मात्स्यं लोकजुगुप्सितम् । तम:प्रकृति दुर्मर्षं कर्मग्रस्त इवेश्वर: ॥ २ ॥ एतन्नो भगवन् सर्वं यथावद् वक्तुमर्हसि । उत्तमश्लोकचरितं सर्वलोकसुखावहम् ॥ ३ ॥
yad-artham adadhād rūpaṁmātsyaṁ loka-jugupsitamtamaḥ-prakṛti-durmarṣaṁkarma-grasta iveśvaraḥ
यदर्थमदधाद् रूपं मात्स्यं लोकजुगुप्सितम् । तम:प्रकृति दुर्मर्षं कर्मग्रस्त इवेश्वर: ॥ २ ॥ एतन्नो भगवन् सर्वं यथावद् वक्तुमर्हसि । उत्तमश्लोकचरितं सर्वलोकसुखावहम् ॥ ३ ॥
yad-artham adadhād rūpaṁmātsyaṁ loka-jugupsitamtamaḥ-prakṛti-durmarṣaṁkarma-grasta iveśvaraḥ
श्रीशुक उवाच गोविप्रसुरसाधूनां छन्दसामपि चेश्वर: । रक्षामिच्छंस्तनूर्धत्ते धर्मस्यार्थस्य चैव हि ॥ ५ ॥
śrī-śuka uvācago-vipra-sura-sādhūnāṁchandasām api ceśvaraḥrakṣām icchaṁs tanūr dhattedharmasyārthasya caiva hi
उच्चावचेषु भूतेषु चरन् वायुरिवेश्वर: । नोच्चावचत्वं भजते निर्गुणत्वाद्धियो गुणै: ॥ ६ ॥
uccāvaceṣu bhūteṣucaran vāyur iveśvaraḥnoccāvacatvaṁ bhajatenirguṇatvād dhiyo guṇaiḥ
ज्ञात्वा तद् दानवेन्द्रस्य हयग्रीवस्य चेष्टितम् । दधार शफरीरूपं भगवान् हरिरीश्वर: ॥ ९ ॥
jñātvā tad dānavendrasyahayagrīvasya ceṣṭitamdadhāra śapharī-rūpaṁbhagavān harir īśvaraḥ
तत्र राजऋषि: कश्चिन्नाम्ना सत्यव्रतो महान् । नारायणपरोऽतपत् तप: स सलिलाशन: ॥ १० ॥
tatra rāja-ṛṣiḥ kaścinnāmnā satyavrato mahānnārāyaṇa-paro ’tapattapaḥ sa salilāśanaḥ
तमाह सातिकरुणं महाकारुणिकं नृपम् । यादोभ्यो ज्ञातिघातिभ्यो दीनां मां दीनवत्सल । कथं विसृजसे राजन् भीतामस्मिन् सरिज्जले ॥ १४ ॥
tam āha sātikaruṇaṁmahā-kāruṇikaṁ nṛpamyādobhyo jñāti-ghātibhyodīnāṁ māṁ dīna-vatsalakathaṁ visṛjase rājanbhītām asmin sarij-jale
तमाह सातिकरुणं महाकारुणिकं नृपम् । यादोभ्यो ज्ञातिघातिभ्यो दीनां मां दीनवत्सल । कथं विसृजसे राजन् भीतामस्मिन् सरिज्जले ॥ १४ ॥
tam āha sātikaruṇaṁmahā-kāruṇikaṁ nṛpamyādobhyo jñāti-ghātibhyodīnāṁ māṁ dīna-vatsalakathaṁ visṛjase rājanbhītām asmin sarij-jale
तमात्मनोऽनुग्रहार्थं प्रीत्या मत्स्यवपुर्धरम् । अजानन् रक्षणार्थाय शफर्या: स मनो दधे ॥ १५ ॥
tam ātmano ’nugrahārthaṁprītyā matsya-vapur-dharamajānan rakṣaṇārthāyaśapharyāḥ sa mano dadhe
न तेऽरविन्दाक्ष पदोपसर्पणंमृषा भवेत् सर्वसुहृत्प्रियात्मन: । यथेतरेषां पृथगात्मनां सता-मदीदृशो यद् वपुरद्भुतं हि न: ॥ ३० ॥
na te ’ravindākṣa padopasarpaṇaṁmṛṣā bhavet sarva-suhṛt-priyātmanaḥyathetareṣāṁ pṛthag-ātmanāṁ satāmadīdṛśo yad vapur adbhutaṁ hi naḥ
अहं त्वामृषिभि: सार्धं सहनावमुदन्वति । विकर्षन् विचरिष्यामि यावद् ब्राह्मी निशा प्रभो ॥ ३७ ॥
ahaṁ tvām ṛṣibhiḥ sārdhaṁsaha-nāvam udanvativikarṣan vicariṣyāmiyāvad brāhmī niśā prabho
मदीयं महिमानं च परं ब्रह्मेति शब्दितम् । वेत्स्यस्यनुगृहीतं मे सम्प्रश्नैर्विवृतं हृदि ॥ ३८ ॥
madīyaṁ mahimānaṁ caparaṁ brahmeti śabditamvetsyasy anugṛhītaṁ mesampraśnair vivṛtaṁ hṛdi
मदीयं महिमानं च परं ब्रह्मेति शब्दितम् । वेत्स्यस्यनुगृहीतं मे सम्प्रश्नैर्विवृतं हृदि ॥ ३८ ॥
madīyaṁ mahimānaṁ caparaṁ brahmeti śabditamvetsyasy anugṛhītaṁ mesampraśnair vivṛtaṁ hṛdi
श्रीराजोवाचअनाद्यविद्योपहतात्मसंविद-स्तन्मूलसंसारपरिश्रमातुरा: । यदृच्छयोपसृता यमाप्नुयु-र्विमुक्तिदो न: परमो गुरुर्भवान् ॥ ४६ ॥
śrī-rājovācaanādy-avidyopahatātma-saṁvidastan-mūla-saṁsāra-pariśramāturāḥyadṛcchayopasṛtā yam āpnuyurvimuktido naḥ paramo gurur bhavān
श्रीराजोवाचअनाद्यविद्योपहतात्मसंविद-स्तन्मूलसंसारपरिश्रमातुरा: । यदृच्छयोपसृता यमाप्नुयु-र्विमुक्तिदो न: परमो गुरुर्भवान् ॥ ४६ ॥
śrī-rājovācaanādy-avidyopahatātma-saṁvidastan-mūla-saṁsāra-pariśramāturāḥyadṛcchayopasṛtā yam āpnuyurvimuktido naḥ paramo gurur bhavān
जनोऽबुधोऽयं निजकर्मबन्धन:सुखेच्छया कर्म समीहतेऽसुखम् । यत्सेवया तां विधुनोत्यसन्मतिंग्रन्थिं स भिन्द्याद् धृदयं स नो गुरु: ॥ ४७ ॥
jano ’budho ’yaṁ nija-karma-bandhanaḥsukhecchayā karma samīhate ’sukhamyat-sevayā tāṁ vidhunoty asan-matiṁgranthiṁ sa bhindyād dhṛdayaṁ sa no guruḥ
यत्सेवयाग्नेरिव रुद्ररोदनंपुमान् विजह्यान्मलमात्मनस्तम: । भजेत वर्णं निजमेष सोऽव्ययोभूयात् स ईश: परमो गुरोर्गुरु: ॥ ४८ ॥
yat-sevayāgner iva rudra-rodanaṁpumān vijahyān malam ātmanas tamaḥbhajeta varṇaṁ nijam eṣa so ’vyayobhūyāt sa īśaḥ paramo guror guruḥ
यत्सेवयाग्नेरिव रुद्ररोदनंपुमान् विजह्यान्मलमात्मनस्तम: । भजेत वर्णं निजमेष सोऽव्ययोभूयात् स ईश: परमो गुरोर्गुरु: ॥ ४८ ॥
yat-sevayāgner iva rudra-rodanaṁpumān vijahyān malam ātmanas tamaḥbhajeta varṇaṁ nijam eṣa so ’vyayobhūyāt sa īśaḥ paramo guror guruḥ
यत्सेवयाग्नेरिव रुद्ररोदनंपुमान् विजह्यान्मलमात्मनस्तम: । भजेत वर्णं निजमेष सोऽव्ययोभूयात् स ईश: परमो गुरोर्गुरु: ॥ ४८ ॥
yat-sevayāgner iva rudra-rodanaṁpumān vijahyān malam ātmanas tamaḥbhajeta varṇaṁ nijam eṣa so ’vyayobhūyāt sa īśaḥ paramo guror guruḥ
न यत्प्रसादायुतभागलेश-मन्ये च देवा गुरवो जना: स्वयम् । कर्तुं समेता: प्रभवन्ति पुंस-स्तमीश्वरं त्वां शरणं प्रपद्ये ॥ ४९ ॥
na yat-prasādāyuta-bhāga-leśamanye ca devā guravo janāḥ svayamkartuṁ sametāḥ prabhavanti puṁsastam īśvaraṁ tvāṁ śaraṇaṁ prapadye
न यत्प्रसादायुतभागलेश-मन्ये च देवा गुरवो जना: स्वयम् । कर्तुं समेता: प्रभवन्ति पुंस-स्तमीश्वरं त्वां शरणं प्रपद्ये ॥ ४९ ॥
na yat-prasādāyuta-bhāga-leśamanye ca devā guravo janāḥ svayamkartuṁ sametāḥ prabhavanti puṁsastam īśvaraṁ tvāṁ śaraṇaṁ prapadye
अचक्षुरन्धस्य यथाग्रणी: कृत-स्तथा जनस्याविदुषोऽबुधो गुरु: । त्वमर्कदृक् सर्वदृशां समीक्षणोवृतो गुरुर्न: स्वगतिं बुभुत्सताम् ॥ ५० ॥
acakṣur andhasya yathāgraṇīḥ kṛtastathā janasyāviduṣo ’budho guruḥtvam arka-dṛk sarva-dṛśāṁ samīkṣaṇovṛto gurur naḥ sva-gatiṁ bubhutsatām
जनो जनस्यादिशतेऽसतीं गतिंयया प्रपद्येत दुरत्ययं तम: । त्वं त्वव्ययं ज्ञानममोघमञ्जसाप्रपद्यते येन जनो निजं पदम् ॥ ५१ ॥
jano janasyādiśate ’satīṁ gatiṁyayā prapadyeta duratyayaṁ tamaḥtvaṁ tv avyayaṁ jñānam amogham añjasāprapadyate yena jano nijaṁ padam
त्वं सर्वलोकस्य सुहृत् प्रियेश्वरोह्यात्मा गुरुर्ज्ञानमभीष्टसिद्धि: । तथापि लोको न भवन्तमन्धधी-र्जानाति सन्तं हृदि बद्धकाम: ॥ ५२ ॥
tvaṁ sarva-lokasya suhṛt priyeśvarohy ātmā gurur jñānam abhīṣṭa-siddhiḥtathāpi loko na bhavantam andha-dhīrjānāti santaṁ hṛdi baddha-kāmaḥ
त्वं त्वामहं देववरं वरेण्यंप्रपद्य ईशं प्रतिबोधनाय । छिन्ध्यर्थदीपैर्भगवन् वचोभि-र्ग्रन्थीन् हृदय्यान् विवृणु स्वमोक: ॥ ५३ ॥
tvaṁ tvām ahaṁ deva-varaṁ vareṇyaṁprapadya īśaṁ pratibodhanāyachindhy artha-dīpair bhagavan vacobhirgranthīn hṛdayyān vivṛṇu svam okaḥ
त्वं त्वामहं देववरं वरेण्यंप्रपद्य ईशं प्रतिबोधनाय । छिन्ध्यर्थदीपैर्भगवन् वचोभि-र्ग्रन्थीन् हृदय्यान् विवृणु स्वमोक: ॥ ५३ ॥
tvaṁ tvām ahaṁ deva-varaṁ vareṇyaṁprapadya īśaṁ pratibodhanāyachindhy artha-dīpair bhagavan vacobhirgranthīn hṛdayyān vivṛṇu svam okaḥ
स तु सत्यव्रतो राजा ज्ञानविज्ञानसंयुत: । विष्णो: प्रसादात् कल्पेऽस्मिन्नासीद् वैवस्वतो मनु: ॥ ५८ ॥
sa tu satyavrato rājājñāna-vijñāna-saṁyutaḥviṣṇoḥ prasādāt kalpe ’sminnāsīd vaivasvato manuḥ
प्रलयपयसि धातु: सुप्तशक्तेर्मुखेभ्य:श्रुतिगणमपनीतं प्रत्युपादत्त हत्वा । दितिजमकथयद् यो ब्रह्म सत्यव्रतानांतमहमखिलहेतुं जिह्ममीनं नतोऽस्मि ॥ ६१ ॥ स वै मन: कृष्णपदारविन्दयो-र्वचांसि वैकुण्ठगुणानुवर्णने । करौ हरेर्मन्दिरमार्जनादिषुश्रुतिं चकाराच्युतसत्कथोदये ॥
pralaya-payasi dhātuḥ supta-śakter mukhebhyaḥśruti-gaṇam apanītaṁ pratyupādatta hatvāditijam akathayad yo brahma satyavratānāṁtam aham akhila-hetuṁ jihma-mīnaṁ nato ’smi
प्रलयपयसि धातु: सुप्तशक्तेर्मुखेभ्य:श्रुतिगणमपनीतं प्रत्युपादत्त हत्वा । दितिजमकथयद् यो ब्रह्म सत्यव्रतानांतमहमखिलहेतुं जिह्ममीनं नतोऽस्मि ॥ ६१ ॥ स वै मन: कृष्णपदारविन्दयो-र्वचांसि वैकुण्ठगुणानुवर्णने । करौ हरेर्मन्दिरमार्जनादिषुश्रुतिं चकाराच्युतसत्कथोदये ॥
pralaya-payasi dhātuḥ supta-śakter mukhebhyaḥśruti-gaṇam apanītaṁ pratyupādatta hatvāditijam akathayad yo brahma satyavratānāṁtam aham akhila-hetuṁ jihma-mīnaṁ nato ’smi