कृष्णकर्णामृतम् — शतक 2
Krishna Karnamrita
101 verses
वर्
अभिनवनवनीतस्निग्धमापीतदुग्धं
दधिकणपरिदिग्धं मुग्धमङ्कं मुरारेः ।
दिशतु भुवनकृच्छ्रच्छेदि तापिञ्छगुच्छ\-
च्छवि नवशिखिपिञ्छा लाञ्छितं वाञ्छितं नः
var
abhinavanavanītasnigdhamāpītadugdhaṃ
dadhikaṇaparidigdhaṃ mugdhamaṅkaṃ murāreḥ |
diśatu bhuvanakṛcchracchedi tāpiñchaguccha\-
cchavi navaśikhipiñchā lāñchitaṃ vāñchitaṃ naḥ
॥ 2.1 ॥
यां दृष्ट्वा यमुनां पिपासुरनिशं व्यूहो गवां गाहते
विद्युत्वानिति नीलकण्ठनिवहो यां द्रष्टुमुत्कण्ठते ।
उत्तंसाय तमालपल्लवमिति छिन्दन्ति यां गोपिकाः
कन्तिः कालियशासनस्य वपुषः सा पावनी पातु नः
yāṃ dṛṣṭvā yamunāṃ pipāsuraniśaṃ vyūho gavāṃ gāhate
vidyutvāniti nīlakaṇṭhanivaho yāṃ draṣṭumutkaṇṭhate |
uttaṃsāya tamālapallavamiti chindanti yāṃ gopikāḥ
kantiḥ kāliyaśāsanasya vapuṣaḥ sā pāvanī pātu naḥ
॥ 2.2 ॥
देवः पायात्पयसि विमले यामुने मज्जतीनां
याचन्तीनामनुनयपदैर्वञ्चितान्यंशुकानि ।
लज्जालोलैरलसविलसैरुन्मिषत्पञ्चबाणै\-
र्गोपस्त्रीणां नयनकुसुमैरर्चितः केशवो नः
devaḥ pāyātpayasi vimale yāmune majjatīnāṃ
yācantīnāmanunayapadairvañcitānyaṃśukāni |
lajjālolairalasavilasairunmiṣatpañcabāṇai\-
rgopastrīṇāṃ nayanakusumairarcitaḥ keśavo naḥ
॥ 2.3 ॥
मातर्नातःपरमनुचितं यत्खलानां पुरस्ता\-
दस्ताशङ्कं जठरपिठरीपूर्तये नर्तितासि ।
तत्क्षन्तव्यं सहजसरले वत्सले वाणि कुर्यां
प्रायश्चित्तं गुणगणनया गोपवेषस्य विष्णोः
mātarnātaḥparamanucitaṃ yatkhalānāṃ purastā\-
dastāśaṅkaṃ jaṭharapiṭharīpūrtaye nartitāsi |
tatkṣantavyaṃ sahajasarale vatsale vāṇi kuryāṃ
prāyaścittaṃ guṇagaṇanayā gopaveṣasya viṣṇoḥ
॥ 2.4 ॥
अङ्गुल्यग्रैररुणकिरणैर्मुक्तसंरुद्धरन्ध्रं
वारं वारं वदनमरुता वेणुमापूरयन्तम् ।
व्यत्यस्ताङ्घ्रिं विकचकमलच्छायविस्तारनेत्रं
वन्दे वृन्दावनसुचरितं नन्दगोपालसूनुम्
aṅgulyagrairaruṇakiraṇairmuktasaṃruddharandhraṃ
vāraṃ vāraṃ vadanamarutā veṇumāpūrayantam |
vyatyastāṅghriṃ vikacakamalacchāyavistāranetraṃ
vande vṛndāvanasucaritaṃ nandagopālasūnum
॥ 2.5 ॥
मन्दं मन्दं मधुरनिनदैर्वेणुमापूरयन्तं
वृन्दं वृन्दावनभुवि गवां चारयन्तं चरन्तम् ।
छन्दोभागे शतमखमुखध्वंसिनां दानवानां
हन्तारं तं कथय रसने गोपकन्याभुजङ्गम्
mandaṃ mandaṃ madhuraninadairveṇumāpūrayantaṃ
vṛndaṃ vṛndāvanabhuvi gavāṃ cārayantaṃ carantam |
chandobhāge śatamakhamukhadhvaṃsināṃ dānavānāṃ
hantāraṃ taṃ kathaya rasane gopakanyābhujaṅgam
॥ 2.6 ॥
वेणीमूले विरचितघनश्यामपिञ्छावचूडो
विद्युल्लेखावलयित इव स्निग्धपीताम्बरेण ।
मामालिङ्गन्मरकतमणिस्तम्भगंभीरबाहुः
स्वप्ने दृष्टस्तरुणतुलसीभूषणो नीलमेघः
veṇīmūle viracitaghanaśyāmapiñchāvacūḍo
vidyullekhāvalayita iva snigdhapītāmbareṇa |
māmāliṅganmarakatamaṇistambhagaṃbhīrabāhuḥ
svapne dṛṣṭastaruṇatulasībhūṣaṇo nīlameghaḥ
॥ 2.7 ॥
कृष्णे हृत्वा वसननिचयं कूलकुञ्जाधिरूढे
मुग्धा काचिन्मुहुरनुनयैः किं न्विति व्याहरन्ती ।
सभ्रूभङ्गं सदरहसितं सत्रपं सानुरागं
छायाशौरेः करतलगतान्यम्बराण्याचकर्ष
kṛṣṇe hṛtvā vasananicayaṃ kūlakuñjādhirūḍhe
mugdhā kācinmuhuranunayaiḥ kiṃ nviti vyāharantī |
sabhrūbhaṅgaṃ sadarahasitaṃ satrapaṃ sānurāgaṃ
chāyāśaureḥ karatalagatānyambarāṇyācakarṣa
॥ 2.8 ॥
अपि जनुषि परस्मिन्नात्तपुण्यो भवेयं
तटभुवि यमुनायास्तादृशो वंशनालः ।
अनुभवति य एषः श्रीमदाभीरसूनो\-
रधरमणिसमीपन्यासधन्यामवस्थाम्
api januṣi parasminnāttapuṇyo bhaveyaṃ
taṭabhuvi yamunāyāstādṛśo vaṃśanālaḥ |
anubhavati ya eṣaḥ śrīmadābhīrasūno\-
radharamaṇisamīpanyāsadhanyāmavasthām
॥ 2.9 ॥
अयि परिचिनु चेतः प्रातरम्भोजनेत्रं
कबरकलितचञ्चत्पिञ्छदामाभिरामम् ।
वलभिदुपलनीलं वल्लवीभागधेयं
निखिलनिगमवल्लीमूलकन्दं मुकुन्दम् ॥ २।१०।
अयि मुरलि मुकुन्दस्मेरवक्त्रारविन्द\-
श्वसनमधुरसज्ञे त्वां प्रणम्याद्य याचे ।
अधरमणिसमीपं प्राप्तवत्यां भवत्यां
कथय रहसि कर्णे मद्दशां नन्दसूनोः ॥ २।११।
सजलजलदनीलं वल्लवीकेलिलोलं
श्रितसुरतरुमूलं विद्युदुल्लासिचेलम् ।
सुररिपुकुलकालं सन्मनोबिम्बलीलं
नतसुरमुनिजालं नौमि गोपालबालम्
ayi paricinu cetaḥ prātarambhojanetraṃ
kabarakalitacañcatpiñchadāmābhirāmam |
valabhidupalanīlaṃ vallavībhāgadheyaṃ
nikhilanigamavallīmūlakandaṃ mukundam || 2|10|
ayi murali mukundasmeravaktrāravinda\-
śvasanamadhurasajñe tvāṃ praṇamyādya yāce |
adharamaṇisamīpaṃ prāptavatyāṃ bhavatyāṃ
kathaya rahasi karṇe maddaśāṃ nandasūnoḥ || 2|11|
sajalajaladanīlaṃ vallavīkelilolaṃ
śritasuratarumūlaṃ vidyudullāsicelam |
suraripukulakālaṃ sanmanobimbalīlaṃ
natasuramunijālaṃ naumi gopālabālam
॥ 2.12 ॥
अधरबिम्बविडम्बितविद्रुमं मधुरवेणुनिनादविनोदिनम् ।
कमलकोमलकम्रमुखाम्बुजं कमपि गोपकुमारमुपास्महे
adharabimbaviḍambitavidrumaṃ madhuraveṇuninādavinodinam |
kamalakomalakamramukhāmbujaṃ kamapi gopakumāramupāsmahe
॥ 2.13 ॥
अधरे विनिवेश्य वंशनालं विवराण्यस्य सलीलमङ्गुलीभिः ।
मुहुरन्तरयन्मुहुर्विवर्णन् मधुरं गायति माधवो वनान्ते
adhare viniveśya vaṃśanālaṃ vivarāṇyasya salīlamaṅgulībhiḥ |
muhurantarayanmuhurvivarṇan madhuraṃ gāyati mādhavo vanānte
॥ 2.14 ॥
वदने नवनीतगन्धवाहं वचने तस्करचातुरीधुरीणम् ।
नयने कुहनाश्रुमाश्रयेथाश्चरणे कोमलताण्डवं कुमारम्
vadane navanītagandhavāhaṃ vacane taskaracāturīdhurīṇam |
nayane kuhanāśrumāśrayethāścaraṇe komalatāṇḍavaṃ kumāram
॥ 2.15 ॥
अमुनाखिलगोपगोपनार्थं यमुनारोधसि नन्दनन्दनेन ।
दमुना वनसम्भवः पपे नः किमु नासौ शरणार्थिनां शरण्यः
amunākhilagopagopanārthaṃ yamunārodhasi nandanandanena |
damunā vanasambhavaḥ pape naḥ kimu nāsau śaraṇārthināṃ śaraṇyaḥ
॥ 2.16 ॥
जगदादरणीयजारभावं जलजापत्यवचोविचारगम्यम् ।
तनुतां तनुतां शिवेतराणां सुरनाथोपलसुन्दरं महो नः
jagadādaraṇīyajārabhāvaṃ jalajāpatyavacovicāragamyam |
tanutāṃ tanutāṃ śivetarāṇāṃ suranāthopalasundaraṃ maho naḥ
॥ 2.17 ॥
या शेखरे श्रुतिगिरां हृदि योगभाजां पादाम्बुजे च सुलभा व्रजसुन्दरीणाम् ।
सा काऽपि सर्वजगतामभिरामसीमा कामाय नो भवतु गोपकिशोरमूर्तिः
yā śekhare śrutigirāṃ hṛdi yogabhājāṃ pādāmbuje ca sulabhā vrajasundarīṇām |
sā kā'pi sarvajagatāmabhirāmasīmā kāmāya no bhavatu gopakiśoramūrtiḥ
॥ 2.18 ॥
अत्यन्तबालमतसीकुसुमप्रकाशं दिग्वाससं कनकभूषणभूषिताङ्गम् ।
विस्रस्तकेशमरुणाधरमायताक्षं कृष्णं नमामि मनसा वसुदेवसूनुम्
atyantabālamatasīkusumaprakāśaṃ digvāsasaṃ kanakabhūṣaṇabhūṣitāṅgam |
visrastakeśamaruṇādharamāyatākṣaṃ kṛṣṇaṃ namāmi manasā vasudevasūnum
॥ 2.19 ॥
हस्ताङ्घ्रिनिक्वणितकङ्कणकिङ्किणीकं मध्ये नितम्बमवलम्बितहेमसूत्रम् ।
मुक्ताकलापमुकुलीकृतकाकपक्षं वन्दामहे व्रजवरं वसुदेवभाग्यम्
hastāṅghrinikvaṇitakaṅkaṇakiṅkiṇīkaṃ madhye nitambamavalambitahemasūtram |
muktākalāpamukulīkṛtakākapakṣaṃ vandāmahe vrajavaraṃ vasudevabhāgyam
॥ 2.20 ॥
वृन्दावनद्रुमतलेषु गवां गणेषु वेदावसानसमयेषु च दृश्यते यत् ।
तद्वेणुनादनपरं शिखिपिञ्छचूडं ब्रह्म स्मरामि कमलेक्षणमभ्रनीलम्
vṛndāvanadrumataleṣu gavāṃ gaṇeṣu vedāvasānasamayeṣu ca dṛśyate yat |
tadveṇunādanaparaṃ śikhipiñchacūḍaṃ brahma smarāmi kamalekṣaṇamabhranīlam
॥ 2.21 ॥
व्यत्यस्तपादमवतंसितबर्हिबर्हं साचीकृतानननिवेशितवेणुरन्ध्रम् ।
तेजः परं परमकारुणिकं पुरस्तात् प्राणप्रयाणसमये मम सन्निधत्ताम्
vyatyastapādamavataṃsitabarhibarhaṃ sācīkṛtānananiveśitaveṇurandhram |
tejaḥ paraṃ paramakāruṇikaṃ purastāt prāṇaprayāṇasamaye mama sannidhattām
॥ 2.22 ॥
घोषप्रघोषशमनाय मथोगुणेन मध्ये बबन्ध जननी नवनीतचोरम् ।
तद्बन्धनं त्रिजगतामुदराश्रयाणामाक्रोशकारणमहो नितरां बभूव
ghoṣapraghoṣaśamanāya mathoguṇena madhye babandha jananī navanītacoram |
tadbandhanaṃ trijagatāmudarāśrayāṇāmākrośakāraṇamaho nitarāṃ babhūva
॥ 2.23 ॥
शैवा वयं न खलु तत्र विचारणीयं पञ्चाक्षरीजपपरा नितरां तथापि ।
चेतो मदीयमतसीकुसुमावभासं स्मेराननं स्मरति गोपवधूकिशोरम्
śaivā vayaṃ na khalu tatra vicāraṇīyaṃ pañcākṣarījapaparā nitarāṃ tathāpi |
ceto madīyamatasīkusumāvabhāsaṃ smerānanaṃ smarati gopavadhūkiśoram
॥ 2.24 ॥
राधा पुनातु जगदच्युतदत्तचित्ता मन्थानमाकलयती दधिरिक्तपात्रे ।
तस्याः स्तनस्तबकचञ्चललोलदृष्टिर्देवोऽपि दोहनधिया वृषभं निरुन्धन्
rādhā punātu jagadacyutadattacittā manthānamākalayatī dadhiriktapātre |
tasyāḥ stanastabakacañcalaloladṛṣṭirdevo'pi dohanadhiyā vṛṣabhaṃ nirundhan
॥ 2.25 ॥
गोधूलिधूसरितकोमलकुन्तलाग्रं गोवर्धनोद्धरणकेलिकृतप्रयासम् ।
गोपीजनस्य कुचकुङ्कुममुद्रिताङ्गं गोविन्दमिन्दुवदनं शरणं भजामः
godhūlidhūsaritakomalakuntalāgraṃ govardhanoddharaṇakelikṛtaprayāsam |
gopījanasya kucakuṅkumamudritāṅgaṃ govindaminduvadanaṃ śaraṇaṃ bhajāmaḥ
॥ 2.26 ॥
यद्रोमरन्ध्रपरिपूर्तिविधावदक्षा वाराहजन्मनि बभूवुरमी समुद्राः ।
तं नाम नाथमरविन्ददृशं यशोदा पाणिद्वयान्तरजलैः स्नपयां बभूव
yadromarandhraparipūrtividhāvadakṣā vārāhajanmani babhūvuramī samudrāḥ |
taṃ nāma nāthamaravindadṛśaṃ yaśodā pāṇidvayāntarajalaiḥ snapayāṃ babhūva
॥ 2.27 ॥
वरमिममुपदेशमाद्रियध्वं निगमवनेषु नितान्तचारखिन्नः ।
विचिनुत भवनेषु वल्लवीनामुपनिषदर्थमुलूखले निबद्धम्
varamimamupadeśamādriyadhvaṃ nigamavaneṣu nitāntacārakhinnaḥ |
vicinuta bhavaneṣu vallavīnāmupaniṣadarthamulūkhale nibaddham
॥ 2.28 ॥
देवकीतनयपूजनपूतः पूतनारिचरणोदकधौतः ।
यद्यहं स्मृतधनञ्जयसूतः किं करिष्यति स मे यमदूतः
devakītanayapūjanapūtaḥ pūtanāricaraṇodakadhautaḥ |
yadyahaṃ smṛtadhanañjayasūtaḥ kiṃ kariṣyati sa me yamadūtaḥ
॥ 2.29 ॥
भासतां भवभयैकभेषजं मानसे मम मुहुर्मुहुर्मुहुः ।
गोपवेषमुपसेदुषस्स्वयं यापि कापि रमणीयता विभोः
bhāsatāṃ bhavabhayaikabheṣajaṃ mānase mama muhurmuhurmuhuḥ |
gopaveṣamupaseduṣassvayaṃ yāpi kāpi ramaṇīyatā vibhoḥ
॥ 2.30 ॥
कर्णलम्बितकदम्बमञ्जरी केसरारुणकपोलमण्डलम् ।
निर्मलं निगमवागगोचरं नीलिमानमवलोकयामहे
karṇalambitakadambamañjarī kesarāruṇakapolamaṇḍalam |
nirmalaṃ nigamavāgagocaraṃ nīlimānamavalokayāmahe
॥ 2.31 ॥
साचि सञ्चलितलोचनोत्पलं सामिकुड्मलितकोमलाधरम् ।
वेगवल्गितकराङ्गुलीमुखं वेणुनादरसिकं भजामहे
sāci sañcalitalocanotpalaṃ sāmikuḍmalitakomalādharam |
vegavalgitakarāṅgulīmukhaṃ veṇunādarasikaṃ bhajāmahe
॥ 2.32 ॥
स्यन्दने गरुडमण्डितध्वजे कुण्डिनेशतनयाधिरोपिता ।
केनचिन्नवतमालपल्लवश्यामलेन पुरुषेण नीयते
syandane garuḍamaṇḍitadhvaje kuṇḍineśatanayādhiropitā |
kenacinnavatamālapallavaśyāmalena puruṣeṇa nīyate
॥ 2.33 ॥
मा यात पान्थाः पथि भीमरथ्या दिगंबरः कोऽपि तमालनीलः ।
विन्यस्तहस्तोऽपि नितम्बबिम्बे धूर्तस्समाकर्षति चित्तवित्तम्
mā yāta pānthāḥ pathi bhīmarathyā digaṃbaraḥ ko'pi tamālanīlaḥ |
vinyastahasto'pi nitambabimbe dhūrtassamākarṣati cittavittam
॥ 2.34 ॥
रासक्रीडा
अङ्गनामङ्गनामन्तरे माधवो माधवं माधवं चान्तरेणाङ्गना ।
इत्थमाकल्पिते मण्डले मध्यगः सञ्जगौ वेणुना देवकीनन्दनः
rāsakrīḍā
aṅganāmaṅganāmantare mādhavo mādhavaṃ mādhavaṃ cāntareṇāṅganā |
itthamākalpite maṇḍale madhyagaḥ sañjagau veṇunā devakīnandanaḥ
॥ 2.35 ॥
केकिकेकादृतानेकपङ्केरुहालीनहंसावलीहृद्यता हृद्यता ।
कंसवंशाटवीदाहदावानलः सञ्जगौ वेणुना देवकीनन्दनः । २।३६॥
क्वापि वीणाभिराराविणा कम्पितः क्वापि वीणाभिराकिङ्किणीनर्तितः ।
क्वापि वीणाभिरामन्तरं गापितः सञ्जगौ वेणुना देवकीनन्दनः । २।३७॥
चारुचन्द्रावलीलोचनैश्चुम्बितो गोपगोवृन्दगोपालिकावल्लभः ।
वल्लवीवृन्दवृन्दारकः कामुकः सञ्जगौ वेणुना देवकीनन्दनः । २।३८॥
मौलिमालामिलन्मत्तभृङ्गीलताभीतभीतप्रियाविभ्रमालिङ्गितः ।
स्रस्तगोपीकुचाभोगसम्मेलितः सञ्जगौ वेणुना देवकीनन्दनः । २।३९॥
चारुचामीकराभासभामाविभुर्वैजयन्तीलतावासितोरःस्थलः ।
नन्दवृन्दावने वासितामध्यगः सञ्जगौ वेणुना देवकीनन्दनः । २।४०॥
बालिकातालिकाताललीलालयासङ्गसन्दर्शितभ्रूलताविभ्रमः ।
गोपिकागीतदत्तावधानस्स्वयं सञ्जगौ वेणुना देवकीनन्दनः । २।४१॥
पारिजातं समुद्धृत्य राधावरो रोपयामास भामागृहस्याङ्कणे ।
शीतशीते वटे यामुनीये तटे सञ्जगौ वेणुना देवकीनन्दनः । २।४२॥
अग्रे दीर्घतरोऽयमर्जुनतरुस्तस्याग्रतो वर्तनिः
सा घोषं समुपैति तत्परिसरे देशे कलिन्दात्मजा ।
तस्यास्तीरतमालकाननतले चक्रं गवां चारयन्।ह्
गोपः क्रीडति दर्शयिष्यति सखे पन्थानमव्याहतम्
kekikekādṛtānekapaṅkeruhālīnahaṃsāvalīhṛdyatā hṛdyatā |
kaṃsavaṃśāṭavīdāhadāvānalaḥ sañjagau veṇunā devakīnandanaḥ | 2|36||
kvāpi vīṇābhirārāviṇā kampitaḥ kvāpi vīṇābhirākiṅkiṇīnartitaḥ |
kvāpi vīṇābhirāmantaraṃ gāpitaḥ sañjagau veṇunā devakīnandanaḥ | 2|37||
cārucandrāvalīlocanaiścumbito gopagovṛndagopālikāvallabhaḥ |
vallavīvṛndavṛndārakaḥ kāmukaḥ sañjagau veṇunā devakīnandanaḥ | 2|38||
maulimālāmilanmattabhṛṅgīlatābhītabhītapriyāvibhramāliṅgitaḥ |
srastagopīkucābhogasammelitaḥ sañjagau veṇunā devakīnandanaḥ | 2|39||
cārucāmīkarābhāsabhāmāvibhurvaijayantīlatāvāsitoraḥsthalaḥ |
nandavṛndāvane vāsitāmadhyagaḥ sañjagau veṇunā devakīnandanaḥ | 2|40||
bālikātālikātālalīlālayāsaṅgasandarśitabhrūlatāvibhramaḥ |
gopikāgītadattāvadhānassvayaṃ sañjagau veṇunā devakīnandanaḥ | 2|41||
pārijātaṃ samuddhṛtya rādhāvaro ropayāmāsa bhāmāgṛhasyāṅkaṇe |
śītaśīte vaṭe yāmunīye taṭe sañjagau veṇunā devakīnandanaḥ | 2|42||
agre dīrghataro'yamarjunatarustasyāgrato vartaniḥ
sā ghoṣaṃ samupaiti tatparisare deśe kalindātmajā |
tasyāstīratamālakānanatale cakraṃ gavāṃ cārayan|h
gopaḥ krīḍati darśayiṣyati sakhe panthānamavyāhatam
॥ 2.43 ॥
गोधूलिधूसरितकोमलगोपवेषं गोपालबालकशतैरनुगम्यमानम् ।
सायन्तने प्रतिगृहं पशुबन्धनार्थं गच्छन्तमच्युतशिशुं प्रणतोऽस्मि नित्यम्
godhūlidhūsaritakomalagopaveṣaṃ gopālabālakaśatairanugamyamānam |
sāyantane pratigṛhaṃ paśubandhanārthaṃ gacchantamacyutaśiśuṃ praṇato'smi nityam
॥ 2.44 ॥
निधिं लावण्यानां निखिलजगदाश्चर्यनिलयं
निजावासं भासां निरवधिकनिःश्रेयसरसम् ।
सुधाधारासारं सुकृतपरिपाकं मृगदृशां
प्रपद्ये माङ्गल्यं प्रथममधिदैवं कृतधियाम्
nidhiṃ lāvaṇyānāṃ nikhilajagadāścaryanilayaṃ
nijāvāsaṃ bhāsāṃ niravadhikaniḥśreyasarasam |
sudhādhārāsāraṃ sukṛtaparipākaṃ mṛgadṛśāṃ
prapadye māṅgalyaṃ prathamamadhidaivaṃ kṛtadhiyām
॥ 2.45 ॥
आताम्रपाणिकमलप्रणयप्रतोदमालोलहारमणिकुण्डलहेमसूत्रम् ।
आविश्रमाम्बुकणमम्बुदनीलमव्यादाद्यं धनञ्जयरथाभरणं महो नः
ātāmrapāṇikamalapraṇayapratodamālolahāramaṇikuṇḍalahemasūtram |
āviśramāmbukaṇamambudanīlamavyādādyaṃ dhanañjayarathābharaṇaṃ maho naḥ
॥ 2.46 ॥
नखनियमितकण्डून् पाण्डवस्यन्दनाश्वाननुदिनमभिषिञ्चन्नञ्जलिस्थैः पयोभिः ।
अवतु विततगात्रस्तोत्रनिष्ठ्यूतमौलिर्दशनविधृतरश्मिर्देवकीपुण्यराशिः
nakhaniyamitakaṇḍūn pāṇḍavasyandanāśvānanudinamabhiṣiñcannañjalisthaiḥ payobhiḥ |
avatu vitatagātrastotraniṣṭhyūtamaulirdaśanavidhṛtaraśmirdevakīpuṇyarāśiḥ
॥ 2.47 ॥
व्रजयुवतिसहाये यौवनोल्लासिकाये सकलशुभविलासे कुन्दमन्दारहासे ।
निवसतु मम चित्तं तत्पदायत्तवृत्तं मुनिसरसिजभानौ नन्दगोपालसूनौ
vrajayuvatisahāye yauvanollāsikāye sakalaśubhavilāse kundamandārahāse |
nivasatu mama cittaṃ tatpadāyattavṛttaṃ munisarasijabhānau nandagopālasūnau
॥ 2.48 ॥
अरण्यानीमार्द्रस्मितमधुरबिम्बाधरसुधा
सरण्या संक्रान्तैस्सपदि मदयन् वेणुनिनदैः ।
धरण्या सानन्दोत्पुलकमुपगूढाङ्घ्रिकमलः
शरण्यानामाद्यस्स जयतु शरीरी मधुरिमा
araṇyānīmārdrasmitamadhurabimbādharasudhā
saraṇyā saṃkrāntaissapadi madayan veṇuninadaiḥ |
dharaṇyā sānandotpulakamupagūḍhāṅghrikamalaḥ
śaraṇyānāmādyassa jayatu śarīrī madhurimā
॥ 2.49 ॥
विदग्धगोपालविलासिनीनां संभोगचिह्नाङ्कितसर्वगात्रम् ।
पवित्रमाम्नायगिरामगम्यं ब्रह्म प्रपद्ये नवनीतचोरम्
vidagdhagopālavilāsinīnāṃ saṃbhogacihnāṅkitasarvagātram |
pavitramāmnāyagirāmagamyaṃ brahma prapadye navanītacoram
॥ 2.50 ॥
वर् डे'स् बूक्। णुम्बेर्स् रेतैनेद्।
मुग्धां स्निग्धां मधुरमुरलीमाधुरीधीरनादैः
कारं कारं करणविवशं गोकुलव्याकुलत्वम् ।
श्यामं कामं युवजनमनोमोहनं मोहनत्वं
चित्ते नित्यं निवसतु महो वल्लवीवल्लभं नः
var ḍe's būk| ṇumbers retained|
mugdhāṃ snigdhāṃ madhuramuralīmādhurīdhīranādaiḥ
kāraṃ kāraṃ karaṇavivaśaṃ gokulavyākulatvam |
śyāmaṃ kāmaṃ yuvajanamanomohanaṃ mohanatvaṃ
citte nityaṃ nivasatu maho vallavīvallabhaṃ naḥ
॥ 2.50 ॥
वर्
अन्तर्गृहे कृष्णमवेक्ष्य चोरं बद्ध्वा कवाटं जननीं गतैका ।
उलूखले दामनिबद्धमेनं तत्रापि दृष्ट्वा स्तिमिता बभूव
var
antargṛhe kṛṣṇamavekṣya coraṃ baddhvā kavāṭaṃ jananīṃ gataikā |
ulūkhale dāmanibaddhamenaṃ tatrāpi dṛṣṭvā stimitā babhūva
॥ 2.51 ॥
रत्नस्थले जानुचरः कुमारः सङ्क्रान्तमात्मीयमुखारविन्दम् ।
आदातुकामस्तदलाभखेदाद्विलोक्य धात्रीवदनं रुरोद
ratnasthale jānucaraḥ kumāraḥ saṅkrāntamātmīyamukhāravindam |
ādātukāmastadalābhakhedādvilokya dhātrīvadanaṃ ruroda
॥ 2.52 ॥
आनन्देन यशोदया समदनं गोपाङ्गनाभिश्चिरं
साशङ्कं बलविद्विषा सकुसुमैः सिद्धैः पथि व्याकुलम् ।
सेर्ष्यं गोपकुमारकैस्सकरुणं पौरैर्जनैः सस्मितं
यो दृष्टः स पुनातु नो मुररिपुः प्रोत्क्षिप्तगोवर्धनः
ānandena yaśodayā samadanaṃ gopāṅganābhiściraṃ
sāśaṅkaṃ balavidviṣā sakusumaiḥ siddhaiḥ pathi vyākulam |
serṣyaṃ gopakumārakaissakaruṇaṃ paurairjanaiḥ sasmitaṃ
yo dṛṣṭaḥ sa punātu no muraripuḥ protkṣiptagovardhanaḥ
॥ 2.53 ॥
उपासतामात्मविदः पुराणाः परं पुमांसं निहितं गुहायाम् ।
वयं यशोदाशिशुबाललीलाकथासुधासिन्धुषु लीलयामः
upāsatāmātmavidaḥ purāṇāḥ paraṃ pumāṃsaṃ nihitaṃ guhāyām |
vayaṃ yaśodāśiśubālalīlākathāsudhāsindhuṣu līlayāmaḥ
॥ 2.54 ॥
विक्रेतुकामा किल गोपकन्या मुरारिपादार्पितचित्तवृत्तिः ।
दध्यादिकं मोहवशादवोचद्गोविन्द दामोदर माधवेति
vikretukāmā kila gopakanyā murāripādārpitacittavṛttiḥ |
dadhyādikaṃ mohavaśādavocadgovinda dāmodara mādhaveti
॥ 2.55 ॥
उलूखलं वा यमिनां मनो वा गोपाङ्गनानां कुचकुड्मलं वा ।
मुरारिनाम्नः कलभस्य नूनमालानमासीत् त्रयमेव भूमौ
ulūkhalaṃ vā yamināṃ mano vā gopāṅganānāṃ kucakuḍmalaṃ vā |
murārināmnaḥ kalabhasya nūnamālānamāsīt trayameva bhūmau
॥ 2.56 ॥
करारविन्देन पदारविन्दं मुखारविन्दे विनिवेशयन्तम् ।
वटस्य पत्रस्य पुटे शयानं बालं मुकुन्दं मनसा स्मरामि
karāravindena padāravindaṃ mukhāravinde viniveśayantam |
vaṭasya patrasya puṭe śayānaṃ bālaṃ mukundaṃ manasā smarāmi
॥ 2.57 ॥
शम्भो स्वागतमास्यतामित इतो वामेन पद्मासन
क्रौञ्चारे कुशलं सुखं सुरपते वित्तेश नो दृश्यसे ।
इत्थं स्वप्नगतस्य कैटभजितश्श्रुत्वा यशोदा गिरः
किं किं बालक जल्पसीति रचितं धूधूकृतं पातु नः
śambho svāgatamāsyatāmita ito vāmena padmāsana
krauñcāre kuśalaṃ sukhaṃ surapate vitteśa no dṛśyase |
itthaṃ svapnagatasya kaiṭabhajitaśśrutvā yaśodā giraḥ
kiṃ kiṃ bālaka jalpasīti racitaṃ dhūdhūkṛtaṃ pātu naḥ
॥ 2.58 ॥
मातः किं यदुनाथ देहि चषकं किं तेन पातुं पय\-
स्तन्नास्त्यद्य कदास्ति वा निशि निशा का वाऽन्धकारोदये ।
आमील्याक्षियुगं निशाप्युपगता देहीति मातुर्मुहु\-
र्वक्षोजांशुककर्षणोद्यतकरः कृष्णस्य पुष्णातु नः
mātaḥ kiṃ yadunātha dehi caṣakaṃ kiṃ tena pātuṃ paya\-
stannāstyadya kadāsti vā niśi niśā kā vā'ndhakārodaye |
āmīlyākṣiyugaṃ niśāpyupagatā dehīti māturmuhu\-
rvakṣojāṃśukakarṣaṇodyatakaraḥ kṛṣṇasya puṣṇātu naḥ
॥ 2.59 ॥
कालिन्दीपुलिनोदरेषु मुसली यावद्गतः खेलितुं
तावत्कार्परिकं पयः पिब हरे वर्धिष्यते ते शिखा ।
इत्थं बालतया प्रतारणपराः शृत्वा यशोदागिरः
पायान्नस्स्वशिखां स्पृशन् प्रमुदितः क्षीरेऽर्धपीते हरिः
kālindīpulinodareṣu musalī yāvadgataḥ khelituṃ
tāvatkārparikaṃ payaḥ piba hare vardhiṣyate te śikhā |
itthaṃ bālatayā pratāraṇaparāḥ śṛtvā yaśodāgiraḥ
pāyānnassvaśikhāṃ spṛśan pramuditaḥ kṣīre'rdhapīte hariḥ
॥ 2.60 ॥
कैलासे नवनीतति क्षितिरियं प्राग्जग्धमृल्लोष्टति
क्षीरोदोऽपि निपीतदुग्धति लसत् स्मेरे प्रफुल्ले मुखे ।
मात्राऽजीर्णधिया दृढं चकितया नष्टाऽस्मि दृष्टाः कया
धूधू वत्सक जीव जीव चिरमित्युक्तोऽवतान्नो हरिः
kailāse navanītati kṣitiriyaṃ prāgjagdhamṛlloṣṭati
kṣīrodo'pi nipītadugdhati lasat smere praphulle mukhe |
mātrā'jīrṇadhiyā dṛḍhaṃ cakitayā naṣṭā'smi dṛṣṭāḥ kayā
dhūdhū vatsaka jīva jīva ciramityukto'vatānno hariḥ
॥ 2.61 ॥
किञ्चित्कुञ्चितलोचनस्य पिबतः पर्यायपीतस्तनं
सद्यः प्रस्नुतदुग्धबिन्दुमपरं हस्तेन सम्मार्जतः ।
मात्रैकाङ्गुलिलालितस्य चुबुके स्मेराननस्याधरे
शौरेः क्षीणकणान्विता निपतिता दन्तद्युतिः पातु नः
kiñcitkuñcitalocanasya pibataḥ paryāyapītastanaṃ
sadyaḥ prasnutadugdhabindumaparaṃ hastena sammārjataḥ |
mātraikāṅgulilālitasya cubuke smerānanasyādhare
śaureḥ kṣīṇakaṇānvitā nipatitā dantadyutiḥ pātu naḥ
॥ 2.62 ॥
उत्तुङ्गस्तनमण्डलोपरिलसत्प्रालम्बमुक्तामणे\-
रन्तर्बिम्बितमिन्द्रनीलनिकरच्छायानुकारिद्युतेः ।
लज्जाव्याजमुपेत्य नम्रवदना स्पष्टं मुरारेर्वपुः
पश्यन्ती मुदिता मुदोऽस्तु भवतां लक्ष्मीर्विवाहोत्सवे
uttuṅgastanamaṇḍaloparilasatprālambamuktāmaṇe\-
rantarbimbitamindranīlanikaracchāyānukāridyuteḥ |
lajjāvyājamupetya namravadanā spaṣṭaṃ murārervapuḥ
paśyantī muditā mudo'stu bhavatāṃ lakṣmīrvivāhotsave
॥ 2.63 ॥
कृष्णेनाम्ब गतेन रन्तुमधुना मृद्भक्षिता स्वेच्छया
तथ्यं कृष्ण क एवमाह मुसली मिथ्याम्ब पश्याननम् ।
व्यादेहीति विदारिते शिशुमुखे दृष्ट्वा समस्तं जगत्।ह्
माता यस्य जगाम विस्मयपदं पायात् स नः केशवः
kṛṣṇenāmba gatena rantumadhunā mṛdbhakṣitā svecchayā
tathyaṃ kṛṣṇa ka evamāha musalī mithyāmba paśyānanam |
vyādehīti vidārite śiśumukhe dṛṣṭvā samastaṃ jagat|h
mātā yasya jagāma vismayapadaṃ pāyāt sa naḥ keśavaḥ
॥ 2.64 ॥
स्वाती सपत्नी किल तारकाणां मुक्ताफलानां जननीति रोषात् ।
सा रोहिणी नीलमसूत रत्नं कृतास्पदं गोपवधूकुचेषु
svātī sapatnī kila tārakāṇāṃ muktāphalānāṃ jananīti roṣāt |
sā rohiṇī nīlamasūta ratnaṃ kṛtāspadaṃ gopavadhūkuceṣu
॥ 2.65 ॥
नृत्यन्तमत्यन्तविलोकनीयं कृष्णं मणिस्थम्भगतं मृगाक्षी ।
निरीक्ष्य साक्षादिव कृष्णमग्रे द्विधा वितेने नवनीतमेकम्
nṛtyantamatyantavilokanīyaṃ kṛṣṇaṃ maṇisthambhagataṃ mṛgākṣī |
nirīkṣya sākṣādiva kṛṣṇamagre dvidhā vitene navanītamekam
॥ 2.66 ॥
वत्स जागृहि विभातमागतं जीव कृष्ण शरदां शतं शतम् ।
इत्युदीर्य सुचिरं यशोदया दृश्यमनवदनं भजामहे
vatsa jāgṛhi vibhātamāgataṃ jīva kṛṣṇa śaradāṃ śataṃ śatam |
ityudīrya suciraṃ yaśodayā dṛśyamanavadanaṃ bhajāmahe
॥ 2.67 ॥
ओष्ठं जिघ्रन् शिशुरिति धिया चुम्बितो वल्लवीभिः
कण्ठं गृह्णन्नरुणितपदं गाढमालिङ्गिताङ्गः ।
दोष्णा लज्जापदमभिमृशन्नङ्कमारोपितात्मा
धूर्तस्वामी हरतु दुरितं दूरतो बालकृष्णः
oṣṭhaṃ jighran śiśuriti dhiyā cumbito vallavībhiḥ
kaṇṭhaṃ gṛhṇannaruṇitapadaṃ gāḍhamāliṅgitāṅgaḥ |
doṣṇā lajjāpadamabhimṛśannaṅkamāropitātmā
dhūrtasvāmī haratu duritaṃ dūrato bālakṛṣṇaḥ
॥ 2.68 ॥
एते लक्ष्मण जानकीविरहितं मां खेदयन्त्यम्बुदा
मर्माणीव च घट्टयन्त्यलममी क्रूराः कदम्बानिलाः ।
इत्थं व्यहृतपूर्वजन्मचरितं यो राधया वीक्षितः
सेर्ष्यं शङ्कितया स नस्सुखयतु स्वप्नायमानो हरिः
ete lakṣmaṇa jānakīvirahitaṃ māṃ khedayantyambudā
marmāṇīva ca ghaṭṭayantyalamamī krūrāḥ kadambānilāḥ |
itthaṃ vyahṛtapūrvajanmacaritaṃ yo rādhayā vīkṣitaḥ
serṣyaṃ śaṅkitayā sa nassukhayatu svapnāyamāno hariḥ
॥ 2.69 ॥
ओष्ठं मुञ्च हरे बिभेमि भवता पानैर्हता पूतना
कण्ठाश्लेषममुं जहीहि दलितावालिङ्गनेनार्जुनौ ।
मा देहि छुरितं हिरण्यकशिपुर्नीतो नखैः पञ्चता\-
मित्थं वारितरात्रिकेलिरवताल्लक्ष्म्यापहासाद्धरिः
oṣṭhaṃ muñca hare bibhemi bhavatā pānairhatā pūtanā
kaṇṭhāśleṣamamuṃ jahīhi dalitāvāliṅganenārjunau |
mā dehi churitaṃ hiraṇyakaśipurnīto nakhaiḥ pañcatā\-
mitthaṃ vāritarātrikeliravatāllakṣmyāpahāsāddhariḥ
॥ 2.70 ॥
रामो नाम बभूव हुं तदबला सीतेति हुं तौ पितु\-
र्वाचा पञ्चवटीतटे विहरतस्तामाहरद्रावणः ।
निद्रार्थं जननी कथामिति हरेर्हुङ्कारतः शृण्वतः
सौमित्रे क्व धनुर्धनुर्धनुरिति व्यग्रा गिरः पातु नः
rāmo nāma babhūva huṃ tadabalā sīteti huṃ tau pitu\-
rvācā pañcavaṭītaṭe viharatastāmāharadrāvaṇaḥ |
nidrārthaṃ jananī kathāmiti harerhuṅkārataḥ śṛṇvataḥ
saumitre kva dhanurdhanurdhanuriti vyagrā giraḥ pātu naḥ
॥ 2.71 ॥
बालोऽपि शैलोद्धरणाग्रपाणिर्नीलोऽपि नीरन्ध्रतमः प्रदीपः ।
धीरोऽपि राधानयनावबद्धो जारोऽपि संसारहरः कुतस्त्वम्
bālo'pi śailoddharaṇāgrapāṇirnīlo'pi nīrandhratamaḥ pradīpaḥ |
dhīro'pi rādhānayanāvabaddho jāro'pi saṃsāraharaḥ kutastvam
॥ 2.72 ॥
बालाय नीलवपुषे नवकिङ्किणीकजालाभिरामजघनाय दिगम्बराय ।
शार्दूलदिव्यनखभूषणभूषिताय नन्दात्मजाय नवनीतमुषे नमस्ते
bālāya nīlavapuṣe navakiṅkiṇīkajālābhirāmajaghanāya digambarāya |
śārdūladivyanakhabhūṣaṇabhūṣitāya nandātmajāya navanītamuṣe namaste
॥ 2.73 ॥
पाणौ पायसभक्तमाहितरसं बिभ्रन्मुदा दक्षिणे
सव्ये शारदचन्द्रमण्डलनिभं हय्यंगवीनं दधत् ।
कण्ठे कल्पितपुण्डरीकनखमप्युद्दामदीप्तिं वहन्।ह्
देवो दिव्यदिगम्बरो दिशतु नस्सौख्यं यशोदाशिशुः
pāṇau pāyasabhaktamāhitarasaṃ bibhranmudā dakṣiṇe
savye śāradacandramaṇḍalanibhaṃ hayyaṃgavīnaṃ dadhat |
kaṇṭhe kalpitapuṇḍarīkanakhamapyuddāmadīptiṃ vahan|h
devo divyadigambaro diśatu nassaukhyaṃ yaśodāśiśuḥ
॥ 2.74 ॥
किङ्किणिकिणिकिणिरभसैरङ्गणभुवि रिङ्गणैः सदाऽटन्तम् ।
कुङ्कुणुकुणुपदयुगलं कङ्कणकरभूषणं हरिं वन्दे
kiṅkiṇikiṇikiṇirabhasairaṅgaṇabhuvi riṅgaṇaiḥ sadā'ṭantam |
kuṅkuṇukuṇupadayugalaṃ kaṅkaṇakarabhūṣaṇaṃ hariṃ vande
॥ 2.75 ॥
सम्बाधे सुरभीणामम्बामायासयन्तमनुयान्तीम् ।
लम्बालकमवलम्बे तं बालं तनुविलग्नजम्बालम्
sambādhe surabhīṇāmambāmāyāsayantamanuyāntīm |
lambālakamavalambe taṃ bālaṃ tanuvilagnajambālam
॥ 2.76 ॥
अञ्चितपिञ्छाचूडं सञ्चितसौजन्यवल्लवीवलयम् ।
अधरमणिनिहितवेणुं बालं गोपालमनिशमवलम्बे
añcitapiñchācūḍaṃ sañcitasaujanyavallavīvalayam |
adharamaṇinihitaveṇuṃ bālaṃ gopālamaniśamavalambe
॥ 2.77 ॥
प्रह्लादभागधेयं निगममहाद्रेर्गुहान्तराधेयम् ।
नरहरिपदाभिधेयं विबुधविधेयं ममानुसंधेयम्
prahlādabhāgadheyaṃ nigamamahādrerguhāntarādheyam |
naraharipadābhidheyaṃ vibudhavidheyaṃ mamānusaṃdheyam
॥ 2.78 ॥
संसारे किं सारं कंसारेश्चरणकमलपरिवसनम् ।
ज्योतिः किमन्धकारे यदन्धकारेरनुस्मरणम्
saṃsāre kiṃ sāraṃ kaṃsāreścaraṇakamalaparivasanam |
jyotiḥ kimandhakāre yadandhakāreranusmaraṇam
॥ 2.79 ॥
कलशनवनीतचोरे कमलादृक्कुमुदचन्द्रिकापूरे ।
विहरतु नन्दकुमारे चेतो मम गोपसुन्दरीजारे
kalaśanavanītacore kamalādṛkkumudacandrikāpūre |
viharatu nandakumāre ceto mama gopasundarījāre
॥ 2.80 ॥
कस्त्वं बाल बलानुजः किमिह ते मन्मन्दिराशङ्कया
युक्तं तन्नवनीतपात्रविवरे हस्तं किमर्थं न्यसेः ।
मातः कञ्चन वत्सकं मृगयितुं मा गा विषादं क्षणा\-
दित्येवं वरवल्लवीप्रतिवचः कृष्णस्य पुष्णातु नः
kastvaṃ bāla balānujaḥ kimiha te manmandirāśaṅkayā
yuktaṃ tannavanītapātravivare hastaṃ kimarthaṃ nyaseḥ |
mātaḥ kañcana vatsakaṃ mṛgayituṃ mā gā viṣādaṃ kṣaṇā\-
dityevaṃ varavallavīprativacaḥ kṛṣṇasya puṣṇātu naḥ
॥ 2.81 ॥
गोपालाजिरकर्दमे विहरसे विप्राध्वरे लज्जसे
ब्रूषे गोकुलहुङ्कृतैः स्तुतिशतैर्मौनं विधत्से विदाम् ।
दास्यं गोकुलपुंश्चलीषु कुरुषे स्वाम्यं न दान्तात्मसु
ज्ञातं कृष्ण तवाङ्घ्रिपङ्कजयुगं प्रेम्णाचलं मञ्जुलम्
gopālājirakardame viharase viprādhvare lajjase
brūṣe gokulahuṅkṛtaiḥ stutiśatairmaunaṃ vidhatse vidām |
dāsyaṃ gokulapuṃścalīṣu kuruṣe svāmyaṃ na dāntātmasu
jñātaṃ kṛṣṇa tavāṅghripaṅkajayugaṃ premṇācalaṃ mañjulam
॥ 2.82 ॥
नमस्तस्मै यशोदाया दायादायास्तु तेजसे ।
यद्धि राधामुखाम्भोजं भोजं भोजं व्यवर्धत
namastasmai yaśodāyā dāyādāyāstu tejase |
yaddhi rādhāmukhāmbhojaṃ bhojaṃ bhojaṃ vyavardhata
॥ 2.83 ॥
अवताराः सन्त्वन्ये सरसिजनयनस्य सर्वतोभद्राः ।
कृष्णादन्यः को वा प्रभवति गोगोपगोपिकामुक्त्यै
avatārāḥ santvanye sarasijanayanasya sarvatobhadrāḥ |
kṛṣṇādanyaḥ ko vā prabhavati gogopagopikāmuktyai
॥ 2.84 ॥
मध्ये गोकुलमण्डलं प्रतिदिशं चाम्बारवोज्जृम्भिते
प्रातर्दोहमहोत्सवे नवघनश्यामं रणन्नूपुरम् ।
फाले बालविभूषणं कटिरणत्सत्किङ्किणीमेखलं
कण्ठे व्याघ्रनखं च शैशवकलाकल्याणकार्त्स्न्यं भजे
madhye gokulamaṇḍalaṃ pratidiśaṃ cāmbāravojjṛmbhite
prātardohamahotsave navaghanaśyāmaṃ raṇannūpuram |
phāle bālavibhūṣaṇaṃ kaṭiraṇatsatkiṅkiṇīmekhalaṃ
kaṇṭhe vyāghranakhaṃ ca śaiśavakalākalyāṇakārtsnyaṃ bhaje
॥ 2.85 ॥
सजलजलदनीलं दर्शितोदारलीलं
करतलधृतशैलं वेणुनादै रसालम् ।
व्रजजनकुलपालं कामिनीकेलिलोलं
कलितललितमालं नौमि गोपालबालम्
sajalajaladanīlaṃ darśitodāralīlaṃ
karataladhṛtaśailaṃ veṇunādai rasālam |
vrajajanakulapālaṃ kāminīkelilolaṃ
kalitalalitamālaṃ naumi gopālabālam
॥ 2.86 ॥
स्मितललितकपोलं स्निग्धसङ्गीतलोलं
ललितचिकुरजालं चौर्यचातुर्यलीलम् ।
शतमखरिपुकालं शातकुम्भाभचेलं
कुवलयदलनीलं नौमि गोपालबालम्
smitalalitakapolaṃ snigdhasaṅgītalolaṃ
lalitacikurajālaṃ cauryacāturyalīlam |
śatamakharipukālaṃ śātakumbhābhacelaṃ
kuvalayadalanīlaṃ naumi gopālabālam
॥ 2.87 ॥
मुरलिनिनदलोलं मुग्धमायूरचूडं
दलितदनुजजालं धन्यसौजन्यलीलम् ।
परहितनवहेलं पद्मसद्मानुकूलं
नवजलधरनीलं नौमि गोपालबालम्
muralininadalolaṃ mugdhamāyūracūḍaṃ
dalitadanujajālaṃ dhanyasaujanyalīlam |
parahitanavahelaṃ padmasadmānukūlaṃ
navajaladharanīlaṃ naumi gopālabālam
॥ 2.88 ॥
सरसगुणनिकायं सच्चिदानन्दकायं
शमितसकलमायं सत्यलक्ष्मीसहायम् ।
शमदमसमुदायं शान्तसर्वान्तरायं
सुहृदयजनदायं नौमि गोपालबालम्
sarasaguṇanikāyaṃ saccidānandakāyaṃ
śamitasakalamāyaṃ satyalakṣmīsahāyam |
śamadamasamudāyaṃ śāntasarvāntarāyaṃ
suhṛdayajanadāyaṃ naumi gopālabālam
॥ 2.89 ॥
लक्ष्मीकलत्रं ललिताब्जनेत्रं पूर्णेन्दुवक्त्रं पुरुहूतमित्रम् ।
कारुण्यपात्रं कमनीयगात्रं वन्दे पवित्रं वसुदेवपुत्रम्
lakṣmīkalatraṃ lalitābjanetraṃ pūrṇenduvaktraṃ puruhūtamitram |
kāruṇyapātraṃ kamanīyagātraṃ vande pavitraṃ vasudevaputram
॥ 2.90 ॥
मदमयमदमयदुरगं यमुनामवतीर्य वीर्यशाली यः ।
मम रतिममरतिरस्कृतिशमनपरस्स क्रियात् कृष्णः
madamayamadamayaduragaṃ yamunāmavatīrya vīryaśālī yaḥ |
mama ratimamaratiraskṛtiśamanaparassa kriyāt kṛṣṇaḥ
॥ 2.91 ॥
मौलौ मायूरबर्हं मृगमदतिलकं चारु लालाटपट्टे
कर्णद्वन्द्वे च तालीदलमतिमृदुलं मौक्तिकं नासिकायाम् ।
हारो मन्दारमालापरिमलभरिते कौस्तुभस्योपकण्ठे
पाणौ वेणुश्च यस्य व्रजयुवतियुतः पातु पीताम्बरो नः
maulau māyūrabarhaṃ mṛgamadatilakaṃ cāru lālāṭapaṭṭe
karṇadvandve ca tālīdalamatimṛdulaṃ mauktikaṃ nāsikāyām |
hāro mandāramālāparimalabharite kaustubhasyopakaṇṭhe
pāṇau veṇuśca yasya vrajayuvatiyutaḥ pātu pītāmbaro naḥ
॥ 2.92 ॥
मुरारिणा वारिविहारकाले मृगेक्षणानां मुषितांशुकानाम् ।
करद्वयं वा कचसंहतिर्वा प्रमीलनं वा परिधानमासीत्
murāriṇā vārivihārakāle mṛgekṣaṇānāṃ muṣitāṃśukānām |
karadvayaṃ vā kacasaṃhatirvā pramīlanaṃ vā paridhānamāsīt
॥ 2.93 ॥
यासां गोपाङ्गनानां लसदसिततरालोललीलाकटाक्षा
यन्नासा चारु मुक्तामणिरुचिनिकरव्योमगङ्गाप्रवाहे ।
मीनायन्तेऽपि तासामतिरभसचलच्चारुनीलालकान्ता
भृङ्गायन्ते यदङ्घ्रिद्वयसरसिरुहे पातु पीताम्बरो नः
yāsāṃ gopāṅganānāṃ lasadasitatarālolalīlākaṭākṣā
yannāsā cāru muktāmaṇirucinikaravyomagaṅgāpravāhe |
mīnāyante'pi tāsāmatirabhasacalaccārunīlālakāntā
bhṛṅgāyante yadaṅghridvayasarasiruhe pātu pītāmbaro naḥ
॥ 2.94 ॥
यद्वेणुश्रेणिरूपस्थितसुषिरमुखोद्गीर्णनादप्रभिन्ना
एणाक्ष्यस्तत्क्षणेन त्रुटितनिजपतिप्रेमबन्धा बभूवुः ॥
अस्तव्यस्तालकान्ताः स्फुरदधरकुचद्वन्द्वनाभिप्रदेशाः
कामावेशप्रकर्षप्रकटितपुलकाः पातु पीतम्बरो नः
yadveṇuśreṇirūpasthitasuṣiramukhodgīrṇanādaprabhinnā
eṇākṣyastatkṣaṇena truṭitanijapatipremabandhā babhūvuḥ ||
astavyastālakāntāḥ sphuradadharakucadvandvanābhipradeśāḥ
kāmāveśaprakarṣaprakaṭitapulakāḥ pātu pītambaro naḥ
॥ 2.95 ॥
देवक्या जठराकरे समुदितः क्रीतो गवां पालिना
नन्देनानकदुन्दुभेर्निजसुतापण्येन पुण्यात्मना ।
गोपालावलिमुग्धहारतरलो गोपीजनालङ्कृतिः
स्थेयान्नो हृदि सन्ततं सुमधुरः कोऽपीन्द्रनीलो मणिः
devakyā jaṭharākare samuditaḥ krīto gavāṃ pālinā
nandenānakadundubhernijasutāpaṇyena puṇyātmanā |
gopālāvalimugdhahārataralo gopījanālaṅkṛtiḥ
stheyānno hṛdi santataṃ sumadhuraḥ ko'pīndranīlo maṇiḥ
॥ 2.96 ॥
पीठे पीठनिषण्णबालकगले तिष्ठन् स गोपालको
यन्त्रान्तःस्थितदुग्धभाण्डमपकृष्याच्छाद्य घण्टारवम् ।
वक्त्रोपान्तकृताञ्जलिः कृतशिरःकम्पं पिबन् यः पयः
पायादागतगोपिकानयनयोर्गण्डूषफूत्कारकृत्
pīṭhe pīṭhaniṣaṇṇabālakagale tiṣṭhan sa gopālako
yantrāntaḥsthitadugdhabhāṇḍamapakṛṣyācchādya ghaṇṭāravam |
vaktropāntakṛtāñjaliḥ kṛtaśiraḥkampaṃ piban yaḥ payaḥ
pāyādāgatagopikānayanayorgaṇḍūṣaphūtkārakṛt
॥ 2.97 ॥
यज्ञैरीजिमहे धनं ददिमहे पात्रेषु नूनं वयं
वृद्धान् भेजिमहे तपश्चकृमहे जन्मान्तरे दुश्चरम् ।
येनास्माकमभूदनन्यसुलभा भक्तिर्भवद्वेषिणी
चाणूरद्विषि भक्तकल्मषमुषि श्रेयःपुषि श्रीजुषि
yajñairījimahe dhanaṃ dadimahe pātreṣu nūnaṃ vayaṃ
vṛddhān bhejimahe tapaścakṛmahe janmāntare duścaram |
yenāsmākamabhūdananyasulabhā bhaktirbhavadveṣiṇī
cāṇūradviṣi bhaktakalmaṣamuṣi śreyaḥpuṣi śrījuṣi
॥ 2.98 ॥
त्वयि प्रसन्ने मम किं गुणेन त्वय्यप्रसन्ने मम किं गुणेन ।
रक्ते विरक्ते च वरे वधूनां निरर्थकः कुङ्कुमपत्रभङ्गः
tvayi prasanne mama kiṃ guṇena tvayyaprasanne mama kiṃ guṇena |
rakte virakte ca vare vadhūnāṃ nirarthakaḥ kuṅkumapatrabhaṅgaḥ
॥ 2.99 ॥
गायन्ति क्षणदावसानसमये सानन्दमिन्दुप्रभा
रुन्धन्त्यो निजदन्तकान्तिनिवहैर्गोपाङ्गना गोकुले ।
मथ्नन्त्यो दधि पाणिकङ्कणझणत्कारानुकारं जवाद्।ह्
व्यावल्गद्वसनाञ्जला यमनिशं पीताम्बरोऽव्यात्स नः
gāyanti kṣaṇadāvasānasamaye sānandaminduprabhā
rundhantyo nijadantakāntinivahairgopāṅganā gokule |
mathnantyo dadhi pāṇikaṅkaṇajhaṇatkārānukāraṃ javād|h
vyāvalgadvasanāñjalā yamaniśaṃ pītāmbaro'vyātsa naḥ
॥ 2.100 ॥
अंसालम्बितवामकुण्डलभरं मन्दोन्नतभ्रूलतं
किञ्चित्कुञ्चितकोमलाधरपुटं साचि प्रसारेक्षणम् ।
आलोलाङ्गुलिपल्लवैर्मुरलिकामापूरयन्तं मुदा
मूले कल्पतरोस्त्रिभङ्गिललितं जाने जगन्मोहनम्
aṃsālambitavāmakuṇḍalabharaṃ mandonnatabhrūlataṃ
kiñcitkuñcitakomalādharapuṭaṃ sāci prasārekṣaṇam |
ālolāṅgulipallavairmuralikāmāpūrayantaṃ mudā
mūle kalpatarostribhaṅgilalitaṃ jāne jaganmohanam
॥ 2.101 ॥
मल्लैश्शैलेन्द्रकल्पः शिशुरितजनैः पुष्पचापोऽङ्गनाभि\-
र्गोपैस्तु प्राकृतात्मा दिवि कुलिशभृता विश्वकायोऽप्रमेयः ।
क्रुद्धः कंसेन कालो भयचकितदृशा योगिभिर्ध्येयमूर्तिः
दृष्टो रङ्गावतारे हरिरमरगणानन्दकृत् पातु युष्मान्
mallaiśśailendrakalpaḥ śiśuritajanaiḥ puṣpacāpo'ṅganābhi\-
rgopaistu prākṛtātmā divi kuliśabhṛtā viśvakāyo'prameyaḥ |
kruddhaḥ kaṃsena kālo bhayacakitadṛśā yogibhirdhyeyamūrtiḥ
dṛṣṭo raṅgāvatāre hariramaragaṇānandakṛt pātu yuṣmān
॥ 2.102 ॥
संविष्टो मणिविष्टरेऽङ्कतलमध्यासीनलक्ष्मीमुखे
कस्तूरीतिलकं मुदा विरचयन् हर्षात्कुचौ संस्पृशन् ।
अन्योन्यस्मितचन्द्रिकाकिसलयैराराधयन्मन्मथं
गोपीगोपपरीवृतो यदुपतिः पायाज्जगन्मोहनः
saṃviṣṭo maṇiviṣṭare'ṅkatalamadhyāsīnalakṣmīmukhe
kastūrītilakaṃ mudā viracayan harṣātkucau saṃspṛśan |
anyonyasmitacandrikākisalayairārādhayanmanmathaṃ
gopīgopaparīvṛto yadupatiḥ pāyājjaganmohanaḥ
॥ 2.103 ॥
आकृष्टे वसनाञ्चले कुवलयश्यामा त्रपाधःकृता
दृष्टिः संवलिता रुचा कुचयुगे स्वर्णप्रभे श्रीमति ।
बालः कश्चन चूतपल्लव इति प्रान्तस्मितास्यश्रियं
श्लिष्यंस्तामथ रुक्मिणीं नतमुखीं कृष्णस्स पुष्णातु नः
ākṛṣṭe vasanāñcale kuvalayaśyāmā trapādhaḥkṛtā
dṛṣṭiḥ saṃvalitā rucā kucayuge svarṇaprabhe śrīmati |
bālaḥ kaścana cūtapallava iti prāntasmitāsyaśriyaṃ
śliṣyaṃstāmatha rukmiṇīṃ natamukhīṃ kṛṣṇassa puṣṇātu naḥ
॥ 2.104 ॥
उर्व्यां कोऽपि महीधरो लघुतरो दोर्भ्यां धृतो लीलया
तेन त्वं दिवि भूतले च सततं गोवर्धनोद्धारकः ।
त्वां त्रैलोक्यधरं वहामि कुचयोरग्रे न तद्गण्यते
किं वा केशव भाषणेन बहुना पुण्यैर्यशो लभ्यते
urvyāṃ ko'pi mahīdharo laghutaro dorbhyāṃ dhṛto līlayā
tena tvaṃ divi bhūtale ca satataṃ govardhanoddhārakaḥ |
tvāṃ trailokyadharaṃ vahāmi kucayoragre na tadgaṇyate
kiṃ vā keśava bhāṣaṇena bahunā puṇyairyaśo labhyate
॥ 2.105 ॥
सन्ध्यावन्दन भद्रमस्तु भवतो भोः स्नान तुभ्यं नमो
भो देवाः पितरश्च तर्पणविधौ नाहं क्षमः क्षम्यताम् ।
यत्र क्वापि निषीद्य यादवकुलोत्तंसस्य कंसद्विषः
स्मारं स्मारमघं हरामि तदलं मन्ये किमन्येन मे
sandhyāvandana bhadramastu bhavato bhoḥ snāna tubhyaṃ namo
bho devāḥ pitaraśca tarpaṇavidhau nāhaṃ kṣamaḥ kṣamyatām |
yatra kvāpi niṣīdya yādavakulottaṃsasya kaṃsadviṣaḥ
smāraṃ smāramaghaṃ harāmi tadalaṃ manye kimanyena me
॥ 2.106 ॥
हे गोपालक हे कृपाजलनिधे हे सिन्धुकन्यापते
हे कंसान्तक हे गजेन्द्रकरुणापारीण हे माधव ।
हे रामानुज हे जगत्त्रयगुरो हे पुण्डरीकाक्ष मां
हे गोपीजननाथ पालय परं जानामि न त्वां विना
he gopālaka he kṛpājalanidhe he sindhukanyāpate
he kaṃsāntaka he gajendrakaruṇāpārīṇa he mādhava |
he rāmānuja he jagattrayaguro he puṇḍarīkākṣa māṃ
he gopījananātha pālaya paraṃ jānāmi na tvāṃ vinā
॥ 2.107 ॥
कस्तूरीतिलकं ललाटफलके वक्षःस्थले कौस्तुभं
नासाग्रे नवमौक्तिकं करतले वेणुं करे कङ्कणम् ।
सर्वाङ्गे हरिचन्दनं च कलयन् कण्ठे च मुक्तावलिं
गोपस्त्रीपरिवेष्टितो विजयते गोपालचूडामणिः
kastūrītilakaṃ lalāṭaphalake vakṣaḥsthale kaustubhaṃ
nāsāgre navamauktikaṃ karatale veṇuṃ kare kaṅkaṇam |
sarvāṅge haricandanaṃ ca kalayan kaṇṭhe ca muktāvaliṃ
gopastrīpariveṣṭito vijayate gopālacūḍāmaṇiḥ
॥ 2.108 ॥
लोकानुन्मदयन् श्रुतीर्मुखरयन् श्रोणीरुहान्हर्षयन्।ह्
शैलान्विद्रवयन् मृगान्विवशयन् गोवृन्दमानन्दयन् ।
गोपान् संभ्रमयन् मुनीन्मुकुलयन् सप्तस्वरान् जृम्भयन्।ह्
ओंकारार्थमुदीरयन् विजयते वंशीनिनादश्शिशोः
lokānunmadayan śrutīrmukharayan śroṇīruhānharṣayan|h
śailānvidravayan mṛgānvivaśayan govṛndamānandayan |
gopān saṃbhramayan munīnmukulayan saptasvarān jṛmbhayan|h
oṃkārārthamudīrayan vijayate vaṃśīninādaśśiśoḥ
॥ 2.109 ॥