Achara Khanda (Purva Khanda)

आचारखण्ड — Adhyaya 174

इति श्रीगारुडे महापुराणे पूर्वखण्डे प्रथमांशाख्ये आचारकाण्डे योगसमदिवर्णनं नाम त्रिसप्तन्युत्तरशततमो ऽध्यायः श्रीगरुडमहापुराणम्- १७४ धन्वतरिरुवाच । घृततैलादि वक्ष्यामि शृणु सुश्रुत रोगनुत् । शङ्खपुष्पी वचा सोमा ब्राह्मी ब्रह्मसुवर्चला

iti śrīgāruḍe mahāpurāṇe pūrvakhaṇḍe prathamāṃśākhye ācārakāṇḍe yogasamadivarṇanaṃ nāma trisaptanyuttaraśatatamo 'dhyāyaḥ śrīgaruḍamahāpurāṇam- 174 dhanvatariruvāca / ghṛtatailādi vakṣyāmi śṛṇu suśruta roganut / śaṅkhapuṣpī vacā somā brāhmī brahmasuvarcalā

1.174.1

अभया च गुडूची च अटरूपकवागुजी । एतैरक्षसमैर्भागैर्घृतप्रस्थं विपाचयेत्

abhayā ca guḍūcī ca aṭarūpakavāgujī / etairakṣasamairbhāgairghṛtaprasthaṃ vipācayet

1.174.2

कण्टकार्या रसप्रस्थक्षीरप्रस्थममन्वितम् । एतद्ब्राह्मीघृतं नाम श्रुतिमेधाकरं परम्

kaṇṭakāryā rasaprasthakṣīraprasthamamanvitam / etadbrāhmīghṛtaṃ nāma śrutimedhākaraṃ param

1.174.3

त्रिफलाचित्रकबलानिर्गुण्डी निम्बवासकाः । पुनर्नवा गुडूची च बृहती च शतावरी

triphalācitrakabalānirguṇḍī nimbavāsakāḥ / punarnavā guḍūcī ca bṛhatī ca śatāvarī

1.174.4

एतैर्घृतं यथालाभं सर्वरोगविमर्दनम् । बलाशतकषाये तु तैलस्यार्धाढकं पचेत् । कल्कैर्मधूकमञ्जिष्ठाचन्दनोत्पलपद्मकैः

etairghṛtaṃ yathālābhaṃ sarvarogavimardanam / balāśatakaṣāye tu tailasyārdhāḍhakaṃ pacet / kalkairmadhūkamañjiṣṭhācandanotpalapadmakaiḥ

1.174.5

सूक्ष्मैलापिप्पलीकुष्ठत्वगेलागुरुकेसरैः । गन्धाश्वजीवनीयैश्च क्षीराढकसमाश्रितम्

sūkṣmailāpippalīkuṣṭhatvagelāgurukesaraiḥ / gandhāśvajīvanīyaiśca kṣīrāḍhakasamāśritam

1.174.6

एतन्मृद्वग्निना पक्वं स्थापयेद्राजते शुभे । सर्ववातविकारांस्तु सर्वधात्वन्तराश्रयान्

etanmṛdvagninā pakvaṃ sthāpayedrājate śubhe / sarvavātavikārāṃstu sarvadhātvantarāśrayān

1.174.7

तैलमेतत्प्रशमयेद्वल्याक्यं राजवल्लभम् । शतावरीरसप्रस्थं क्षीरप्रस्थं तथैव च

tailametatpraśamayedvalyākyaṃ rājavallabham / śatāvarīrasaprasthaṃ kṣīraprasthaṃ tathaiva ca

1.174.8

शतपुष्पं देवदारु मांसी शैलेयकं बला । चन्दनं तगरं कुष्टं मनः शिला ज्योतिष्मती

śatapuṣpaṃ devadāru māṃsī śaileyakaṃ balā / candanaṃ tagaraṃ kuṣṭaṃ manaḥ śilā jyotiṣmatī

1.174.9

एतैः कर्षसमैः कल्कैः घृतप्रस्थं विपाचयेत् । कुव्जवामनपङ्गूनां बधिरव्यङ्गकुष्ठिनाम्

etaiḥ karṣasamaiḥ kalkaiḥ ghṛtaprasthaṃ vipācayet / kuvjavāmanapaṅgūnāṃ badhiravyaṅgakuṣṭhinām

1.174.10

वायुना भग्नगात्राणां ये च सीदन्ति मैथुने । जराजर्जरगात्राणां चाध्मानमुख शोषिणाम्

vāyunā bhagnagātrāṇāṃ ye ca sīdanti maithune / jarājarjaragātrāṇāṃ cādhmānamukha śoṣiṇām

1.174.11

त्वग्गताश्चापि ये वाता शिरास्नायुगताश्च ये । सर्वांस्तान्नाशयत्याशु तैलं रोगकुलान्तकम्

tvaggatāścāpi ye vātā śirāsnāyugatāśca ye / sarvāṃstānnāśayatyāśu tailaṃ rogakulāntakam

1.174.12

नारायणमिदं तैलं विष्णुनोक्तं रुगर्दनम् । पृथक्तैलं घृतं कुर्यात्समस्तैरौषधैः पृथक्

nārāyaṇamidaṃ tailaṃ viṣṇunoktaṃ rugardanam / pṛthaktailaṃ ghṛtaṃ kuryātsamastairauṣadhaiḥ pṛthak

1.174.13

शतावर्या गुडूच्या वा चित्रकै गोचनान्वितैः । निर्गुण्ड्या वा प्रसारः स्यात्कण्टकार्या रसादिभिः

śatāvaryā guḍūcyā vā citrakai gocanānvitaiḥ / nirguṇḍyā vā prasāraḥ syātkaṇṭakāryā rasādibhiḥ

1.174.14

वर्षाभूवालया वापि वासकन फलत्रिकैः । ब्राहया चैग्ण्डकेनापि भृङ्गराजेन कुष्टिना

varṣābhūvālayā vāpi vāsakana phalatrikaiḥ / brāhayā caigṇḍakenāpi bhṛṅgarājena kuṣṭinā

1.174.15

मुसल्या दशमूलेन खदिरेण वटादिभिः । वटिका मोदको वापि चूर्ण स्यात्सर्वरोगनुत्

musalyā daśamūlena khadireṇa vaṭādibhiḥ / vaṭikā modako vāpi cūrṇa syātsarvaroganut

1.174.16

घृतेन मधुना वापि अद्भिः खण्डगुडादिभिः । लवणैः कटुकैर्युक्तं यथालाभं च गेगनुत्

ghṛtena madhunā vāpi adbhiḥ khaṇḍaguḍādibhiḥ / lavaṇaiḥ kaṭukairyuktaṃ yathālābhaṃ ca geganut

1.174.17

चित्रकार्कत्रिवृद्वापि यवानीहयमारकम् । सुधां च बालां गणिकां सप्तपर्णसुवर्चिकाम्

citrakārkatrivṛdvāpi yavānīhayamārakam / sudhāṃ ca bālāṃ gaṇikāṃ saptaparṇasuvarcikām

1.174.18

ज्योतिष्मतीञ्च संभृत्य तैलं धीरो विपाचयेत् । एतन्निष्यन्दनं तैलं भृशं दद्याद्भगन्दरे

jyotiṣmatīñca saṃbhṛtya tailaṃ dhīro vipācayet / etanniṣyandanaṃ tailaṃ bhṛśaṃ dadyādbhagandare

1.174.19

शोधनं गेपणं चैव सर्ववर्णकरं परम् । चित्रकाद्यं महातैलं सर्वरोगप्रभञ्जनम्

śodhanaṃ gepaṇaṃ caiva sarvavarṇakaraṃ param / citrakādyaṃ mahātailaṃ sarvarogaprabhañjanam

1.174.20

अजमोदं ससिन्दूरं हरितालं निशाद्वयम् । क्षारद्वयं फेनयुतमार्द्रक सर (शवः लोद्भवम्

ajamodaṃ sasindūraṃ haritālaṃ niśādvayam / kṣāradvayaṃ phenayutamārdraka sara (śavaḥ lodbhavam

1.174.21

इन्द्रवारुण्यपामार्गकदलैः स्यन्दनैः समम् । एभिः सर्षपजं तैलमजामूत्रैश्चयोजितम्

indravāruṇyapāmārgakadalaiḥ syandanaiḥ samam / ebhiḥ sarṣapajaṃ tailamajāmūtraiścayojitam

1.174.22

मृद्वग्निना पचेदेत्गव्यक्षीरेण संयुतम् । अजमोदादिकं तैलं गण्डमालां व्यपोहति

mṛdvagninā pacedetgavyakṣīreṇa saṃyutam / ajamodādikaṃ tailaṃ gaṇḍamālāṃ vyapohati

1.174.23

विदग्धस्तु पचेत्पक्वं चैव विशोधयेत् । रोपणं मृदुभावं च तैलेनानेन कारयेत्

vidagdhastu pacetpakvaṃ caiva viśodhayet / ropaṇaṃ mṛdubhāvaṃ ca tailenānena kārayet

1.174.24

1.1731.175