विद्येश्वरसंहिता — Adhyaya 11
ऋषय ऊचुः कथं लिंगं प्रतिष्ठाप्यं कथं वातस्य लक्षणम् कथं वा तत्समभ्यर्च्यं देशे काले च केन हि
ṛṣaya ūcuḥ kathaṃ liṃgaṃ pratiṣṭhāpyaṃ kathaṃ vātasya lakṣaṇam kathaṃ vā tatsamabhyarcyaṃ deśe kāle ca kena hi
Vidyeshvara Samhita 11.1
सूत उवाच युष्मदर्थं प्रवक्ष्यामि बुद्ध्यतामवधानतः अनुकूले शुभे काले पुण्ये तीर्थे तटे तथा
sūta uvāca yuṣmadarthaṃ pravakṣyāmi buddhyatāmavadhānataḥ anukūle śubhe kāle puṇye tīrthe taṭe tathā
Vidyeshvara Samhita 11.2
यथेष्टं लिंगमारोप्यं यत्र स्यान्नित्यमर्चनम् पार्थिवेन तथाप्येनं तैजसेन यथारुचि
yatheṣṭaṃ liṃgamāropyaṃ yatra syānnityamarcanam pārthivena tathāpyenaṃ taijasena yathāruci
Vidyeshvara Samhita 11.3
कल्पलक्षणसंयुक्तं लिंगं पूजाफलं लभेत् सर्वलक्षणसंयुक्तं सद्यः पूजाफलप्रदम्
kalpalakṣaṇasaṃyuktaṃ liṃgaṃ pūjāphalaṃ labhet sarvalakṣaṇasaṃyuktaṃ sadyaḥ pūjāphalapradam
Vidyeshvara Samhita 11.4
चरे विशिष्यते सूक्ष्मं स्थावरे स्थूलमेव हि सलक्षणं सपीठं च स्थापयेच्छिवनिर्मितम्
care viśiṣyate sūkṣmaṃ sthāvare sthūlameva hi salakṣaṇaṃ sapīṭhaṃ ca sthāpayecchivanirmitam
Vidyeshvara Samhita 11.5
मंडलं चतुरस्रं वा त्रिकोणमथवा तथा खट्वांगवन्मध्यसूक्ष्मं लिंगपीठं महाफलं
maṃḍalaṃ caturasraṃ vā trikoṇamathavā tathā khaṭvāṃgavanmadhyasūkṣmaṃ liṃgapīṭhaṃ mahāphalaṃ
Vidyeshvara Samhita 11.6
प्रथमं मृच्छिलादिभ्यो लिगं लोहादिभिः कृतम् येन लिंगं तेन पीठं स्थावरे हि विशिष्यते
prathamaṃ mṛcchilādibhyo ligaṃ lohādibhiḥ kṛtam yena liṃgaṃ tena pīṭhaṃ sthāvare hi viśiṣyate
Vidyeshvara Samhita 11.7
लिंगं पीठं चरे त्वेकं लिंगं बाणकृतं विना लिंगप्रमाणं कर्त्ःणां द्वादशांगुलमुत्तमम्
liṃgaṃ pīṭhaṃ care tvekaṃ liṃgaṃ bāṇakṛtaṃ vinā liṃgapramāṇaṃ kartḥṇāṃ dvādaśāṃgulamuttamam
Vidyeshvara Samhita 11.8
न्यूनं चेत्फलमल्पं स्यादधिकं नैव दूष्यते कर्तुरेकांगुलन्यूनं चरेपि च तथैव हि
nyūnaṃ cetphalamalpaṃ syādadhikaṃ naiva dūṣyate karturekāṃgulanyūnaṃ carepi ca tathaiva hi
Vidyeshvara Samhita 11.9
आदौ विमानं शिल्पेन कार्यं देवगणैर्युतम् तत्र गर्भगृहे रम्ये दृढे दर्पणसंनिभो भूषिते
ādau vimānaṃ śilpena kāryaṃ devagaṇairyutam tatra garbhagṛhe ramye dṛḍhe darpaṇasaṃnibho bhūṣite
Vidyeshvara Samhita 11.10
नवरत्नैश्च दिग्द्वारे च प्रधानकैः नीलं रक्तं च वै दूर्यं श्यामं मारकतं तथा
navaratnaiśca digdvāre ca pradhānakaiḥ nīlaṃ raktaṃ ca vai dūryaṃ śyāmaṃ mārakataṃ tathā
Vidyeshvara Samhita 11.11
मुक्ताप्रवालगोमेदवज्राणि नवरत्नकम् मध्ये लिंगं महद्द्रव्यं निक्षिपेत्सहवैदिके
muktāpravālagomedavajrāṇi navaratnakam madhye liṃgaṃ mahaddravyaṃ nikṣipetsahavaidike
Vidyeshvara Samhita 11.12
संपूज्य लिंगं सद्याद्यैः पञ्चस्थाने यथाक्रमम् अग्नौ च हुत्वा बहुधा हविषास कलं च माम्
saṃpūjya liṃgaṃ sadyādyaiḥ pañcasthāne yathākramam agnau ca hutvā bahudhā haviṣāsa kalaṃ ca mām
Vidyeshvara Samhita 11.13
अभ्यर्च्य गुरुमाचार्यमर्थैः कामैश्च बांधवम् दद्यादैश्वर्यमर्थिभ्यो जडमप्यजडं तथा
abhyarcya gurumācāryamarthaiḥ kāmaiśca bāṃdhavam dadyādaiśvaryamarthibhyo jaḍamapyajaḍaṃ tathā
Vidyeshvara Samhita 11.14
स्थावरं जंगमं जीवं सर्वं संतोष्य यत्नतः सुवर्णपूरिते श्वभ्रे नवरत्नैश्च पूरिते
sthāvaraṃ jaṃgamaṃ jīvaṃ sarvaṃ saṃtoṣya yatnataḥ suvarṇapūrite śvabhre navaratnaiśca pūrite
Vidyeshvara Samhita 11.15
सद्यादि ब्रह्म चोच्चार्य ध्यात्वा देवं परं शुभम् उदीर्य च महामंत्रम्ॐकारं नादघोषितम्
sadyādi brahma coccārya dhyātvā devaṃ paraṃ śubham udīrya ca mahāmaṃtramoṃkāraṃ nādaghoṣitam
Vidyeshvara Samhita 11.16
लिंगं तत्र प्रतिष्ठाप्य लिगं पीठेन योजयेत् लिंगं सपीठं निक्षिप्य नित्यलेपेन बंधयेत्
liṃgaṃ tatra pratiṣṭhāpya ligaṃ pīṭhena yojayet liṃgaṃ sapīṭhaṃ nikṣipya nityalepena baṃdhayet
Vidyeshvara Samhita 11.17
एवं बेरं च संस्थाप्यं तत्रैव परमं शुभम् पञ्चाक्षरेण बेरं तु उत्सवार्थं वहिस्तथा
evaṃ beraṃ ca saṃsthāpyaṃ tatraiva paramaṃ śubham pañcākṣareṇa beraṃ tu utsavārthaṃ vahistathā
Vidyeshvara Samhita 11.18
बेरं गुरुभ्यो गृह्णीयात्साधुभिः पूजितं तु वा एवं लिंगे च बेरे च पूजा शिवपदप्रदा
beraṃ gurubhyo gṛhṇīyātsādhubhiḥ pūjitaṃ tu vā evaṃ liṃge ca bere ca pūjā śivapadapradā
Vidyeshvara Samhita 11.19
पुनश्च द्विविधं प्रोक्तं स्थावरं जंगमं तथा स्थावरं लिंगमित्याहुस्तरुगुल्मादिकं तथा
punaśca dvividhaṃ proktaṃ sthāvaraṃ jaṃgamaṃ tathā sthāvaraṃ liṃgamityāhustarugulmādikaṃ tathā
Vidyeshvara Samhita 11.20
जंगमं लिंगमित्याहुः कृमिकीटादिकं तथा स्थावरस्य च शुश्रूषा जंगमस्य च तर्पणम्
jaṃgamaṃ liṃgamityāhuḥ kṛmikīṭādikaṃ tathā sthāvarasya ca śuśrūṣā jaṃgamasya ca tarpaṇam
Vidyeshvara Samhita 11.21
तत्तत्सुखानुरागेण शिवपूजां विदुर्बुधाः पीठमंबामयं सर्वं शिवलिंगं च चिन्मयम्
tattatsukhānurāgeṇa śivapūjāṃ vidurbudhāḥ pīṭhamaṃbāmayaṃ sarvaṃ śivaliṃgaṃ ca cinmayam
Vidyeshvara Samhita 11.22
यथा देवीमुमामंके धृत्वा तिष्ठति शंकरः तथा लिंगमिदं पीठं धृत्वा तिष्ठति संततम्
yathā devīmumāmaṃke dhṛtvā tiṣṭhati śaṃkaraḥ tathā liṃgamidaṃ pīṭhaṃ dhṛtvā tiṣṭhati saṃtatam
Vidyeshvara Samhita 11.23
एवं स्थाप्य महालिंगं पूजयेदुपचारकैः नित्यपूजा यथा शक्तिध्वजादिकरणं तथा
evaṃ sthāpya mahāliṃgaṃ pūjayedupacārakaiḥ nityapūjā yathā śaktidhvajādikaraṇaṃ tathā
Vidyeshvara Samhita 11.24
इति संस्थापयेल्लिंगं साक्षाच्छिवपदप्रदम् अथवा चरलिंगं तु षोडशैरुपचारकैः
iti saṃsthāpayelliṃgaṃ sākṣācchivapadapradam athavā caraliṃgaṃ tu ṣoḍaśairupacārakaiḥ
Vidyeshvara Samhita 11.25
पूजयेच्च यथान्यायं क्रमाच्छिवपदप्रदम् आवाहनं चासनं च अर्घ्यं पाद्यं तथैव च
pūjayecca yathānyāyaṃ kramācchivapadapradam āvāhanaṃ cāsanaṃ ca arghyaṃ pādyaṃ tathaiva ca
Vidyeshvara Samhita 11.26
तदंगाचमनं चैव स्नानमभ्यंगपूर्वकम् वस्त्रं गंधं तथा पुष्पं धूपं दीपं निवेदनम्
tadaṃgācamanaṃ caiva snānamabhyaṃgapūrvakam vastraṃ gaṃdhaṃ tathā puṣpaṃ dhūpaṃ dīpaṃ nivedanam
Vidyeshvara Samhita 11.27
नीराजनं च तांबूलं नमस्कारो विसर्जनम् अथवा ऽर्घ्यादिकं कृत्वा नैवेद्यां तं यथाविधि
nīrājanaṃ ca tāṃbūlaṃ namaskāro visarjanam athavā 'rghyādikaṃ kṛtvā naivedyāṃ taṃ yathāvidhi
Vidyeshvara Samhita 11.28
अथाभिषेकं नैवेद्यं नमस्कारं च तर्पणम् यथाशक्ति सदाकुर्यात्क्रमाच्छिवपदप्रदम्
athābhiṣekaṃ naivedyaṃ namaskāraṃ ca tarpaṇam yathāśakti sadākuryātkramācchivapadapradam
Vidyeshvara Samhita 11.29
अथवा मानुषे लिंगेप्यार्षे दैवे स्वयंभुवि स्थापिते ऽपूर्वके लिंगे सोपचारं यथा तथा
athavā mānuṣe liṃgepyārṣe daive svayaṃbhuvi sthāpite 'pūrvake liṃge sopacāraṃ yathā tathā
Vidyeshvara Samhita 11.30
पूजोपकरणे दत्ते यत्किंचित्फलमश्नुते प्रदक्षिणानमस्कारैः क्रमाच्छिवपदप्रदम्
pūjopakaraṇe datte yatkiṃcitphalamaśnute pradakṣiṇānamaskāraiḥ kramācchivapadapradam
Vidyeshvara Samhita 11.31
लिंगं दर्शनमात्रं वा नियमेन शिवप्रदम् मृत्पिष्टगोशकृत्पुष्पैः करवीरेण वा फलैः
liṃgaṃ darśanamātraṃ vā niyamena śivapradam mṛtpiṣṭagośakṛtpuṣpaiḥ karavīreṇa vā phalaiḥ
Vidyeshvara Samhita 11.32
गुडेन नवनीतेन भस्मनान्नैर्यथारुचि लिंगं यत्नेन कृत्वांते यजेत्तदनुसारतः
guḍena navanītena bhasmanānnairyathāruci liṃgaṃ yatnena kṛtvāṃte yajettadanusārataḥ
Vidyeshvara Samhita 11.33
अंगुष्ठादावपि तथा पूजामिच्छंति केचन लिंगकर्मणि सर्वत्र निषेधोस्ति न कर्हिचित्
aṃguṣṭhādāvapi tathā pūjāmicchaṃti kecana liṃgakarmaṇi sarvatra niṣedhosti na karhicit
Vidyeshvara Samhita 11.34
सर्वत्र फलदाता हि प्रयासानुगुणं शिवः अथवा लिंगदानं वा लिंगमौल्यमथापि वा
sarvatra phaladātā hi prayāsānuguṇaṃ śivaḥ athavā liṃgadānaṃ vā liṃgamaulyamathāpi vā
Vidyeshvara Samhita 11.35
श्रद्धया शिवभक्ताय दत्तं शिवपदप्रदम् अथवा प्रणवं नित्यं जपेद्दशसहस्रकम्
śraddhayā śivabhaktāya dattaṃ śivapadapradam athavā praṇavaṃ nityaṃ japeddaśasahasrakam
Vidyeshvara Samhita 11.36
संध्ययोश्च सहस्रं वा ज्ञेयं शिवपदप्रदम् जपकाले मकारांतं मनःशुद्धिकरं भजेत्
saṃdhyayośca sahasraṃ vā jñeyaṃ śivapadapradam japakāle makārāṃtaṃ manaḥśuddhikaraṃ bhajet
Vidyeshvara Samhita 11.37
समाधौ मानसं प्रोक्तमुपांशु सार्वकालिकम् समानप्रणवं चेमं बिंदुनादयुतं विदुः
samādhau mānasaṃ proktamupāṃśu sārvakālikam samānapraṇavaṃ cemaṃ biṃdunādayutaṃ viduḥ
Vidyeshvara Samhita 11.38
अथ पञ्चाक्षरं नित्यं जपेदयुतमादरात् संध्ययोश्च सहस्रं वा ज्ञेयं शिवपदप्रदम्
atha pañcākṣaraṃ nityaṃ japedayutamādarāt saṃdhyayośca sahasraṃ vā jñeyaṃ śivapadapradam
Vidyeshvara Samhita 11.39
प्रणवेनादिसंयुक्तं ब्राह्मणानां विशिष्यते दीक्षायुक्तं गुरोर्ग्राह्यं मंत्रं ह्यथ फलाप्तये
praṇavenādisaṃyuktaṃ brāhmaṇānāṃ viśiṣyate dīkṣāyuktaṃ gurorgrāhyaṃ maṃtraṃ hyatha phalāptaye
Vidyeshvara Samhita 11.40
कुंभस्नानं मंत्रदीक्षां मातृकान्यासमेव च ब्राह्मणः सत्यपूतात्मा गुरुर्ज्ञानी विशिष्यते
kuṃbhasnānaṃ maṃtradīkṣāṃ mātṛkānyāsameva ca brāhmaṇaḥ satyapūtātmā gururjñānī viśiṣyate
Vidyeshvara Samhita 11.41
द्विजानां च नमःपूर्वमन्येषां च नमोन्तकम् स्त्रीणां च क्वचिदिच्छंति नमो तं च यथाविधि
dvijānāṃ ca namaḥpūrvamanyeṣāṃ ca namontakam strīṇāṃ ca kvacidicchaṃti namo taṃ ca yathāvidhi
Vidyeshvara Samhita 11.42
विप्रस्त्रीणां नमः पूर्वमिदमिच्छंति केचन पञ्चकोटिजपं कृत्वा सदा शिवसमो भवेत्
viprastrīṇāṃ namaḥ pūrvamidamicchaṃti kecana pañcakoṭijapaṃ kṛtvā sadā śivasamo bhavet
Vidyeshvara Samhita 11.43
एकद्वित्रिचतुःकोट्याब्रह्मादीनां पदं व्रजेत् जपेदक्षरलक्षंवा अक्षराणां पृथक्पृथक्
ekadvitricatuḥkoṭyābrahmādīnāṃ padaṃ vrajet japedakṣaralakṣaṃvā akṣarāṇāṃ pṛthakpṛthak
Vidyeshvara Samhita 11.44
अथवाक्षरलक्षं वा ज्ञेयं शिवपदप्रदम् सहस्रं तु सहस्राणां सहस्रेण दिनेन हि
athavākṣaralakṣaṃ vā jñeyaṃ śivapadapradam sahasraṃ tu sahasrāṇāṃ sahasreṇa dinena hi
Vidyeshvara Samhita 11.45
जपेन्मंत्रादिष्टसिद्धिर्नित्यं ब्राह्मणभोजनात् अष्टोत्तरसहस्रं वै गायत्रीं प्रातरेव हि
japenmaṃtrādiṣṭasiddhirnityaṃ brāhmaṇabhojanāt aṣṭottarasahasraṃ vai gāyatrīṃ prātareva hi
Vidyeshvara Samhita 11.46
ब्राह्मणस्तु जपेन्नित्यं क्रमाच्छिवपदप्रदान् वेदमंत्रांस्तु सूक्तानि जपेन्नियममास्थितः
brāhmaṇastu japennityaṃ kramācchivapadapradān vedamaṃtrāṃstu sūktāni japenniyamamāsthitaḥ
Vidyeshvara Samhita 11.47
एकं दशार्णं मंत्रं च शतोनं च तदूर्ध्वकम् अयुतं च सहस्रं च शतमेकं विना भवेत्
ekaṃ daśārṇaṃ maṃtraṃ ca śatonaṃ ca tadūrdhvakam ayutaṃ ca sahasraṃ ca śatamekaṃ vinā bhavet
Vidyeshvara Samhita 11.48
वेदपारायणं चैव ज्ञेयं शिवपदप्रदम् अन्यान्बहुतरान्मंत्राञ्जपेदक्षरलक्षतः
vedapārāyaṇaṃ caiva jñeyaṃ śivapadapradam anyānbahutarānmaṃtrāñjapedakṣaralakṣataḥ
Vidyeshvara Samhita 11.49
एकाक्षरांस्तथा मंत्राञ्जपेदक्षरकोटितः ततः परं जपेच्चैव सहस्रं भक्तिपूर्वकम्
ekākṣarāṃstathā maṃtrāñjapedakṣarakoṭitaḥ tataḥ paraṃ japeccaiva sahasraṃ bhaktipūrvakam
Vidyeshvara Samhita 11.50
एवं कुर्याद्यथाशक्ति क्रमाच्छिव पदं लभेत् नित्यं रुचिकरं त्वेकं मंत्रमामरणांतिकम्
evaṃ kuryādyathāśakti kramācchiva padaṃ labhet nityaṃ rucikaraṃ tvekaṃ maṃtramāmaraṇāṃtikam
Vidyeshvara Samhita 11.51
जपेत्सहस्रमोमिति सर्वाभीष्टं शिवाज्ञया पुष्पारामादिकं वापि तथा संमार्जनादिकम्
japetsahasramomiti sarvābhīṣṭaṃ śivājñayā puṣpārāmādikaṃ vāpi tathā saṃmārjanādikam
Vidyeshvara Samhita 11.52
शिवाय शिवकार्याथे कृत्वा शिवपदं लभेत् शिवक्षेत्रे तथा वासं नित्यं कुर्याच्च भक्तितः
śivāya śivakāryāthe kṛtvā śivapadaṃ labhet śivakṣetre tathā vāsaṃ nityaṃ kuryācca bhaktitaḥ
Vidyeshvara Samhita 11.53
जडानामजडानां च सर्वेषां भुक्तिमुक्तिदम् तस्माद्वासं शिवक्षेत्रे कुर्यदामरणं बुधः
jaḍānāmajaḍānāṃ ca sarveṣāṃ bhuktimuktidam tasmādvāsaṃ śivakṣetre kuryadāmaraṇaṃ budhaḥ
Vidyeshvara Samhita 11.54
लिंगाद्धस्तशतं पुण्यं क्षेत्रे मानुषके विदुः सहस्रारत्निमात्रं तु पुण्यक्षेत्रे तथार्षके
liṃgāddhastaśataṃ puṇyaṃ kṣetre mānuṣake viduḥ sahasrāratnimātraṃ tu puṇyakṣetre tathārṣake
Vidyeshvara Samhita 11.55
दैवलिंगे तथा ज्ञेयं सहस्रारत्निमानतः धनुष्प्रमाणसाहस्रं पुण्यं क्षेत्रे स्वयं भुवि
daivaliṃge tathā jñeyaṃ sahasrāratnimānataḥ dhanuṣpramāṇasāhasraṃ puṇyaṃ kṣetre svayaṃ bhuvi
Vidyeshvara Samhita 11.56
पुण्यक्षेत्रे स्थिता वापी कूपाद्यपुष्कराणि च शिवगंगेति विज्ञेयं शिवस्य वचनं यथा
puṇyakṣetre sthitā vāpī kūpādyapuṣkarāṇi ca śivagaṃgeti vijñeyaṃ śivasya vacanaṃ yathā
Vidyeshvara Samhita 11.57
तत्र स्नात्वा तथा दत्त्वा जपित्वा हि शिवं व्रजेत् शिवक्षेत्रं समाश्रित्य वसेदामरणं तथा
tatra snātvā tathā dattvā japitvā hi śivaṃ vrajet śivakṣetraṃ samāśritya vasedāmaraṇaṃ tathā
Vidyeshvara Samhita 11.58
दाहं दशाहं मास्यं वा सपिंडीकरणं तु वा आब्दिकं वा शिवक्षेत्रे क्षेत्रे पिंडमथापि वा
dāhaṃ daśāhaṃ māsyaṃ vā sapiṃḍīkaraṇaṃ tu vā ābdikaṃ vā śivakṣetre kṣetre piṃḍamathāpi vā
Vidyeshvara Samhita 11.59
सर्वपाप विनिर्मुक्तः सद्यः शिवपदं लभेत् अथवा सप्तरात्रं वा वसेद्वा पञ्चरात्रकम्
sarvapāpa vinirmuktaḥ sadyaḥ śivapadaṃ labhet athavā saptarātraṃ vā vasedvā pañcarātrakam
Vidyeshvara Samhita 11.60
त्रिरात्रमेकरात्रं वा क्रमाच्छिवपदं लभेत् स्ववर्णानुगुणं लोके स्वाचारात्प्राप्नुते नरः
trirātramekarātraṃ vā kramācchivapadaṃ labhet svavarṇānuguṇaṃ loke svācārātprāpnute naraḥ
Vidyeshvara Samhita 11.61
वर्णोद्धारेण भक्त्या च तत्फलातिशयं नरः सर्वं कृतं कामनया सद्यः फलमवाप्नुयात्
varṇoddhāreṇa bhaktyā ca tatphalātiśayaṃ naraḥ sarvaṃ kṛtaṃ kāmanayā sadyaḥ phalamavāpnuyāt
Vidyeshvara Samhita 11.62
सर्वं कृतमकामेन साक्षाच्छिवपदप्रदम् प्रातर्मध्याह्नसायाह्नमहस्त्रिष्वेकतः क्रमात्
sarvaṃ kṛtamakāmena sākṣācchivapadapradam prātarmadhyāhnasāyāhnamahastriṣvekataḥ kramāt
Vidyeshvara Samhita 11.63
प्रातर्विधिकरं ज्ञेयं मध्याह्नं कामिकं तथा सायाह्नं शांतिकं ज्ञेयं रात्रावपि तथैव हि
prātarvidhikaraṃ jñeyaṃ madhyāhnaṃ kāmikaṃ tathā sāyāhnaṃ śāṃtikaṃ jñeyaṃ rātrāvapi tathaiva hi
Vidyeshvara Samhita 11.64
कालो निशीथो वै प्रोक्तोमध्ययामद्वयं निशि शिवपूजा विशेषेण तत्काले ऽभीष्टसिद्धिदा
kālo niśītho vai proktomadhyayāmadvayaṃ niśi śivapūjā viśeṣeṇa tatkāle 'bhīṣṭasiddhidā
Vidyeshvara Samhita 11.65
एवं ज्ञात्वा नरः कुर्वन्यथोक्तफलभाग्भवेत् कलौ युगे विशेषेण फलसिद्धिस्तु कर्मणा
evaṃ jñātvā naraḥ kurvanyathoktaphalabhāgbhavet kalau yuge viśeṣeṇa phalasiddhistu karmaṇā
Vidyeshvara Samhita 11.66
उक्तेन केनचिद्वापि अधिकारविभेदतः सद्वृत्तिः पापभीरुश्चेत्ततत्फलमवाप्नुयात्
uktena kenacidvāpi adhikāravibhedataḥ sadvṛttiḥ pāpabhīruścettatatphalamavāpnuyāt
Vidyeshvara Samhita 11.67
ऋषय ऊचुः अथ क्षेत्राणि पुण्यानि समासात्कथयस्व नः सर्वाः स्त्रियश्च पुरुषा यान्याश्रित्य पदं लभेत्
ṛṣaya ūcuḥ atha kṣetrāṇi puṇyāni samāsātkathayasva naḥ sarvāḥ striyaśca puruṣā yānyāśritya padaṃ labhet
Vidyeshvara Samhita 11.68
सूत योगिवरश्रेष्ठ शिवक्षेत्रागमांस्तथा सूत उवाच शृणुत श्रद्धया सर्वक्षेत्राणि च तदागमान्
sūta yogivaraśreṣṭha śivakṣetrāgamāṃstathā sūta uvāca śṛṇuta śraddhayā sarvakṣetrāṇi ca tadāgamān
Vidyeshvara Samhita 11.69