विद्येश्वरसंहिता — Adhyaya 12
सूत उवाच शृणुध्वमृषयः प्राज्ञाः शिवक्षेत्रं विमुक्तिदम् तदागमांस्ततो वक्ष्ये लोकरक्षार्थमेव हि
sūta uvāca śṛṇudhvamṛṣayaḥ prājñāḥ śivakṣetraṃ vimuktidam tadāgamāṃstato vakṣye lokarakṣārthameva hi
Vidyeshvara Samhita 12.1
पञ्चाशत्कोटिविस्तीर्णा सशैलवनकानना शिवाज्ञया हि पृथिवी लोकं धृत्वा च तिष्ठति
pañcāśatkoṭivistīrṇā saśailavanakānanā śivājñayā hi pṛthivī lokaṃ dhṛtvā ca tiṣṭhati
Vidyeshvara Samhita 12.2
तत्र तत्र शिवक्षेत्रं तत्र तत्र निवासिनाम् मोक्षार्थं कृपया देवः क्षेत्रं कल्पितवान्प्रभुः
tatra tatra śivakṣetraṃ tatra tatra nivāsinām mokṣārthaṃ kṛpayā devaḥ kṣetraṃ kalpitavānprabhuḥ
Vidyeshvara Samhita 12.3
परिग्रहादृषीणां च देवानां परिग्रहात् स्वयंभूतान्यथान्यानि लोकरक्षार्थमेव हि
parigrahādṛṣīṇāṃ ca devānāṃ parigrahāt svayaṃbhūtānyathānyāni lokarakṣārthameva hi
Vidyeshvara Samhita 12.4
तीर्थे क्षेत्रे सदाकार्यं स्नानदानजपादिकम् अन्यथा रोगदारिद्र्यमूकत्वाद्याप्नुयान्नरः
tīrthe kṣetre sadākāryaṃ snānadānajapādikam anyathā rogadāridryamūkatvādyāpnuyānnaraḥ
Vidyeshvara Samhita 12.5
अथास्मिन्भारते वर्षे प्राप्नोति मरणं नरः स्वयंभूस्थानवासेन पुनर्मानुष्यमाप्नुयात्
athāsminbhārate varṣe prāpnoti maraṇaṃ naraḥ svayaṃbhūsthānavāsena punarmānuṣyamāpnuyāt
Vidyeshvara Samhita 12.6
क्षेत्रे पापस्य करणं दृढं भवति भूसुराः पुण्यक्षेत्रे निवासे हि पापमण्वपि नाचरेत्
kṣetre pāpasya karaṇaṃ dṛḍhaṃ bhavati bhūsurāḥ puṇyakṣetre nivāse hi pāpamaṇvapi nācaret
Vidyeshvara Samhita 12.7
येन केनाप्युपायेन पुण्यक्षेत्रे वसेन्नरः सिंधोः शतनदीतीरे संति क्षेत्राण्यनेकशः
yena kenāpyupāyena puṇyakṣetre vasennaraḥ siṃdhoḥ śatanadītīre saṃti kṣetrāṇyanekaśaḥ
Vidyeshvara Samhita 12.8
सरस्वती नदी पुण्या प्रोक्ता षष्टिमुखा तथा तत्तत्तीरे वसेत्प्राज्ञः क्रमाद्ब्रह्मपदं लभेत्
sarasvatī nadī puṇyā proktā ṣaṣṭimukhā tathā tattattīre vasetprājñaḥ kramādbrahmapadaṃ labhet
Vidyeshvara Samhita 12.9
हिमवद्गिरिजा गंगा पुण्या शतमुखा नदी तत्तीरे चैव काश्यादिपुण्यक्षेत्राण्यनेकशः
himavadgirijā gaṃgā puṇyā śatamukhā nadī tattīre caiva kāśyādipuṇyakṣetrāṇyanekaśaḥ
Vidyeshvara Samhita 12.10
तत्र तीरं प्रशस्तं हि मृगबृहस्पतौ शोणभद्रो दशमुखः पुण्योभीष्टफलप्रदः
tatra tīraṃ praśastaṃ hi mṛgabṛhaspatau śoṇabhadro daśamukhaḥ puṇyobhīṣṭaphalapradaḥ
Vidyeshvara Samhita 12.11
तत्र स्नानोपवासेन पदं वैनायकं लभेत् चतुर्वींशमुखा पुण्या नर्मदा च महानदी
tatra snānopavāsena padaṃ vaināyakaṃ labhet caturvīṃśamukhā puṇyā narmadā ca mahānadī
Vidyeshvara Samhita 12.12
तस्यां स्नानेन वासेन पदं वैष्णवमाप्नुयात् तमसा द्वादशमुखा रेवा दशमुखा नदी
tasyāṃ snānena vāsena padaṃ vaiṣṇavamāpnuyāt tamasā dvādaśamukhā revā daśamukhā nadī
Vidyeshvara Samhita 12.13
गोदावरी महापुण्या ब्रह्मगोवधनाशिनी एकविंशमुखा प्रोक्ता रुद्रलोकप्रदायिनी
godāvarī mahāpuṇyā brahmagovadhanāśinī ekaviṃśamukhā proktā rudralokapradāyinī
Vidyeshvara Samhita 12.14
कृष्णवेणी पुण्यनदी सर्वपापक्षयावहा साष्टादशमुखाप्रोक्ता विष्णुलोकप्रदायिनी
kṛṣṇaveṇī puṇyanadī sarvapāpakṣayāvahā sāṣṭādaśamukhāproktā viṣṇulokapradāyinī
Vidyeshvara Samhita 12.15
तुंगभद्रा दशमुखा ब्रह्मलोकप्रदायिनी सुवर्णमुखरी पुण्या प्रोक्ता नवमुखा तथा
tuṃgabhadrā daśamukhā brahmalokapradāyinī suvarṇamukharī puṇyā proktā navamukhā tathā
Vidyeshvara Samhita 12.16
तत्रैव सुप्रजायंते ब्रह्मलोकच्युतास्तथा सरस्वती च पंपा च कन्याश्वेतनदी शुभा
tatraiva suprajāyaṃte brahmalokacyutāstathā sarasvatī ca paṃpā ca kanyāśvetanadī śubhā
Vidyeshvara Samhita 12.17
एतासां तीरवासेन इंद्रलोकमवाप्नुयात् सह्याद्रिजा महापुण्या कावेरीति महानदी
etāsāṃ tīravāsena iṃdralokamavāpnuyāt sahyādrijā mahāpuṇyā kāverīti mahānadī
Vidyeshvara Samhita 12.18
सप्तविंशमुखा प्रोक्ता सर्वाभीष्टं प्रदायिनी तत्तीराः स्वर्गदाश्चैव ब्रह्मविष्णुपदप्रदाः
saptaviṃśamukhā proktā sarvābhīṣṭaṃ pradāyinī tattīrāḥ svargadāścaiva brahmaviṣṇupadapradāḥ
Vidyeshvara Samhita 12.19
शिवलोकप्रदा शैवास् तथा ऽभीष्टफलप्रदाः नैमिषे बदरे स्नायान्मेषगे च गुरौ रवौ
śivalokapradā śaivās tathā 'bhīṣṭaphalapradāḥ naimiṣe badare snāyānmeṣage ca gurau ravau
Vidyeshvara Samhita 12.20
ब्रह्मलोकप्रदं विद्यात्ततः पूजादिकं तथा सिंधुनद्यां तथा स्नानं सिंहे कर्कटगे रवौ
brahmalokapradaṃ vidyāttataḥ pūjādikaṃ tathā siṃdhunadyāṃ tathā snānaṃ siṃhe karkaṭage ravau
Vidyeshvara Samhita 12.21
केदारोदकपानं च स्नानं च ज्ञानदं विदुः गोदावर्यां सिंहमासे स्नायात्सिंहबृहस्पतौ
kedārodakapānaṃ ca snānaṃ ca jñānadaṃ viduḥ godāvaryāṃ siṃhamāse snāyātsiṃhabṛhaspatau
Vidyeshvara Samhita 12.22
शिवलोकप्रदमिति शिवेनोक्तं तथा पुरा यमुनाशोणयोः स्नायाद्गुरौ कन्यागते रवौ
śivalokapradamiti śivenoktaṃ tathā purā yamunāśoṇayoḥ snāyādgurau kanyāgate ravau
Vidyeshvara Samhita 12.23
धर्मलोके दंतिलोके महाभोगप्रदं विदुः कावेर्यां च तथास्नायात्तुलागे तु रवौ गुरौ
dharmaloke daṃtiloke mahābhogapradaṃ viduḥ kāveryāṃ ca tathāsnāyāttulāge tu ravau gurau
Vidyeshvara Samhita 12.24
विष्णोर्वचनमहात्म्यात्सर्वाभीष्टप्रदं विदुः वृश्चिके मासि संप्राप्ते तथार्के गुरुवृश्चिके
viṣṇorvacanamahātmyātsarvābhīṣṭapradaṃ viduḥ vṛścike māsi saṃprāpte tathārke guruvṛścike
Vidyeshvara Samhita 12.25
नर्मदायां नदीस्नानाद्विष्णुलोकम्वाप्नुयात् सुवर्णमुखरीस्नानं चापगे च गुरौ रवौ
narmadāyāṃ nadīsnānādviṣṇulokamvāpnuyāt suvarṇamukharīsnānaṃ cāpage ca gurau ravau
Vidyeshvara Samhita 12.26
शिवलोकप्रदमिति ब्राह्मणो वचनं यथा मृगमासि तथा स्नायाज्जाह्नव्यां मृगगे गुरौ
śivalokapradamiti brāhmaṇo vacanaṃ yathā mṛgamāsi tathā snāyājjāhnavyāṃ mṛgage gurau
Vidyeshvara Samhita 12.27
शिवलोकप्रदमिति ब्रह्मणो वचनं यथा ब्रह्मविष्ण्वोः पदे भुक्त्वा तदंते ज्ञानमाप्नुयात्
śivalokapradamiti brahmaṇo vacanaṃ yathā brahmaviṣṇvoḥ pade bhuktvā tadaṃte jñānamāpnuyāt
Vidyeshvara Samhita 12.28
गंगायां माघमासे तु तथाकुंभगते रवौ श्राद्धं वा पिंडदानं वा तिलोदकमथापिवा
gaṃgāyāṃ māghamāse tu tathākuṃbhagate ravau śrāddhaṃ vā piṃḍadānaṃ vā tilodakamathāpivā
Vidyeshvara Samhita 12.29
वंशद्वयपित्ःणां च कुलकोट्युद्धरं विदुः कृष्णवेण्यां प्रशंसंति मीनगे च गुरौ रवौ
vaṃśadvayapitḥṇāṃ ca kulakoṭyuddharaṃ viduḥ kṛṣṇaveṇyāṃ praśaṃsaṃti mīnage ca gurau ravau
Vidyeshvara Samhita 12.30
तत्तत्तीर्थे च तन्मासि स्नानमिंद्रपदप्रदम् गंगां वा सह्यजां वापि समाश्रित्य वसेद्बुधः
tattattīrthe ca tanmāsi snānamiṃdrapadapradam gaṃgāṃ vā sahyajāṃ vāpi samāśritya vasedbudhaḥ
Vidyeshvara Samhita 12.31
तत्कालकृतपापस्य क्षयो भवति निश्चितम् रुद्रलोकप्रदान्येव संति क्षेत्राण्यनेकशः
tatkālakṛtapāpasya kṣayo bhavati niścitam rudralokapradānyeva saṃti kṣetrāṇyanekaśaḥ
Vidyeshvara Samhita 12.32
ताम्रपर्णी वेगवती ब्रह्मलोकफलप्रदे तयोस्तीरे हि संत्येव क्षेत्राणि स्वर्गदानि च
tāmraparṇī vegavatī brahmalokaphalaprade tayostīre hi saṃtyeva kṣetrāṇi svargadāni ca
Vidyeshvara Samhita 12.33
संति क्षेत्राणि तन्मध्ये पुण्यदानि च भूरिशः तत्र तत्र वसन्प्राज्ञस्तादृशं च फलं लभेत्
saṃti kṣetrāṇi tanmadhye puṇyadāni ca bhūriśaḥ tatra tatra vasanprājñastādṛśaṃ ca phalaṃ labhet
Vidyeshvara Samhita 12.34
सदाचारेण सद्वृत्त्या सदा भावनयापि च वसेद्दयालुः प्राज्ञो वै नान्यथा तत्फलं लभेत्
sadācāreṇa sadvṛttyā sadā bhāvanayāpi ca vaseddayāluḥ prājño vai nānyathā tatphalaṃ labhet
Vidyeshvara Samhita 12.35
पुण्यक्षेत्रे कृतं पुण्यं बहुधा ऋद्धिमृच्छति पुण्यक्षेत्रे कृतं पापं महदण्वपि जायते
puṇyakṣetre kṛtaṃ puṇyaṃ bahudhā ṛddhimṛcchati puṇyakṣetre kṛtaṃ pāpaṃ mahadaṇvapi jāyate
Vidyeshvara Samhita 12.36
तत्कालं जीवनार्थश्चेत्पुण्येन क्षयमेष्यति पुण्यमैश्वर्यदं प्राहुः कायिकं वाचिकं तथा
tatkālaṃ jīvanārthaścetpuṇyena kṣayameṣyati puṇyamaiśvaryadaṃ prāhuḥ kāyikaṃ vācikaṃ tathā
Vidyeshvara Samhita 12.37
मानसं च तथा पापं तादृशं नाशयेद्द्विजाः मानसं वज्रलेपं तु कल्पकल्पानुगं तथा
mānasaṃ ca tathā pāpaṃ tādṛśaṃ nāśayeddvijāḥ mānasaṃ vajralepaṃ tu kalpakalpānugaṃ tathā
Vidyeshvara Samhita 12.38
ध्यानादेव हि तन्नश्येन्नान्यथा नाशमृच्छति वाचिकं जपजालेन कायिकं कायशोषणात्
dhyānādeva hi tannaśyennānyathā nāśamṛcchati vācikaṃ japajālena kāyikaṃ kāyaśoṣaṇāt
Vidyeshvara Samhita 12.39
दानाद्धनकृतं नश्येन्ना ऽन्यथाकल्पकोटिभिः क्वचित्पापेन पुण्यं च वृद्धिपूर्वेण नश्यति
dānāddhanakṛtaṃ naśyennā 'nyathākalpakoṭibhiḥ kvacitpāpena puṇyaṃ ca vṛddhipūrveṇa naśyati
Vidyeshvara Samhita 12.40
बीजांशश्चैव वृद्ध्यंशो भोगांशः पुण्यपापयोः ज्ञाननाश्यो हि बीजांशो वृद्धिरुक्तप्रकारतः
bījāṃśaścaiva vṛddhyaṃśo bhogāṃśaḥ puṇyapāpayoḥ jñānanāśyo hi bījāṃśo vṛddhiruktaprakārataḥ
Vidyeshvara Samhita 12.41
भोजांशो भोगनाश्यस्तु नान्यथा पुण्यकोटिभिः बीजप्ररोहे नष्टे तु शेषो भोगाय कल्पते
bhojāṃśo bhoganāśyastu nānyathā puṇyakoṭibhiḥ bījaprarohe naṣṭe tu śeṣo bhogāya kalpate
Vidyeshvara Samhita 12.42
देवानां पूजया चैव ब्रह्मणानां च दानतः तपोधिक्याच्च कालेन भोगः सह्यो भवेन्नृणाम् तस्मात्पापमकृत्वैव वस्तव्यंस्सुखमिच्छता
devānāṃ pūjayā caiva brahmaṇānāṃ ca dānataḥ tapodhikyācca kālena bhogaḥ sahyo bhavennṛṇām tasmātpāpamakṛtvaiva vastavyaṃssukhamicchatā
Vidyeshvara Samhita 12.43