Vishnu Purana · Amsha 5 · Adhyaya 12
पराशर उवाच —
धृते गोवर्धने शैले परित्राते च गोकुले । रोचयाम् आस कृष्णस्य दर्शनं पाकशासनः
dhṛte govardhane śaile paritrāte ca gokule / rocayām āsa kṛṣṇasya darśanaṃ pākaśāsanaḥ
5.12.1
सो ऽधिरुह्य महानागम् ऐरावतम् अमित्रजित् । गोवर्धनगिरौ कृष्णं ददर्श त्रिदशेश्वरः
so 'dhiruhya mahānāgam airāvatam amitrajit / govardhanagirau kṛṣṇaṃ dadarśa tridaśeśvaraḥ
5.12.2
चारयन्तं महावीर्यं गाश् च गोपवपुर्धरम् । कृत्स्नस्य जगतो गोपं वृतं गोपकुमारकैः
cārayantaṃ mahāvīryaṃ gāś ca gopavapurdharam / kṛtsnasya jagato gopaṃ vṛtaṃ gopakumārakaiḥ
5.12.3
गरुडं च ददर्शोच्चैर् अन्तर्धानगतं द्विज । कृतच्छायं हरेर् मूर्ध्नि पक्षाभ्यां पक्षिपुंगवम्
garuḍaṃ ca dadarśoccair antardhānagataṃ dvija / kṛtacchāyaṃ harer mūrdhni pakṣābhyāṃ pakṣipuṃgavam
5.12.4
अवरुह्य स नागेन्द्राद् एकान्ते मधुसूदनम् । शक्रः सस्मितम् आहेदं प्रीतिविस्तारितेक्षणः
avaruhya sa nāgendrād ekānte madhusūdanam / śakraḥ sasmitam āhedaṃ prītivistāritekṣaṇaḥ
5.12.5
इन्द्र उवाच —
कृष्ण कृष्ण शृणुष्वेदं यदर्थम् अहम् आगतः । त्वत्समीपं महाभाग नैतच् चिन्त्यं त्वयान्यथा
kṛṣṇa kṛṣṇa śṛṇuṣvedaṃ yadartham aham āgataḥ / tvatsamīpaṃ mahābhāga naitac cintyaṃ tvayānyathā
5.12.6
भारावतारणार्थाय पृथिव्याः पृथिवीतलम् । अवतीर्णो ऽखिलाधार त्वम् एव परमेश्वरः
bhārāvatāraṇārthāya pṛthivyāḥ pṛthivītalam / avatīrṇo 'khilādhāra tvam eva parameśvaraḥ
5.12.7
महभङ्गविरुद्धेन मया गोकुलनाशकाः । समादिष्टा महामेघास् तैश् चैतत् कदनं कृतम्
mahabhaṅgaviruddhena mayā gokulanāśakāḥ / samādiṣṭā mahāmeghās taiś caitat kadanaṃ kṛtam
5.12.8
त्रातास् ताश् च त्वया गावः समुत्पाट्य महागिरिम् । तेनाहं तोषितो वीर कर्मणात्यद्भुतेन ते
trātās tāś ca tvayā gāvaḥ samutpāṭya mahāgirim / tenāhaṃ toṣito vīra karmaṇātyadbhutena te
5.12.9
साधितं कृष्ण देवानाम् अहं मन्ये प्रयोजनम् । त्वयायम् अद्रिप्रवरः करेणैकेन यद् धृतः
sādhitaṃ kṛṣṇa devānām ahaṃ manye prayojanam / tvayāyam adripravaraḥ kareṇaikena yad dhṛtaḥ
5.12.10
गोभिश् च चोदितः कृष्ण त्वत्सकाशम् इहागतः । त्वया त्राताभिर् अत्यर्थं युष्मत्सत्कारकारणात्
gobhiś ca coditaḥ kṛṣṇa tvatsakāśam ihāgataḥ / tvayā trātābhir atyarthaṃ yuṣmatsatkārakāraṇāt
5.12.11
स त्वां कृष्णाभिषेक्ष्यामि गवां वाक्यप्रचोदितः । उपेन्द्रत्वे गवाम् इन्द्रो गोविन्दस् त्वं भविष्यसि
sa tvāṃ kṛṣṇābhiṣekṣyāmi gavāṃ vākyapracoditaḥ / upendratve gavām indro govindas tvaṃ bhaviṣyasi
5.12.12
पराशर उवाच —
अथोपवाह्याद् आदाय घण्टाम् ऐरावताद् गजात् । अभिषेकं तया चक्रे पवित्रजलपूर्णया
athopavāhyād ādāya ghaṇṭām airāvatād gajāt / abhiṣekaṃ tayā cakre pavitrajalapūrṇayā
5.12.13
क्रियमाणे ऽभिषेके तु गावः कृष्णस्य तत्क्षणात् । प्रस्नवोद्भूतदुग्धार्द्रां सद्यश् चक्रुर् वसुंधराम्
kriyamāṇe 'bhiṣeke tu gāvaḥ kṛṣṇasya tatkṣaṇāt / prasnavodbhūtadugdhārdrāṃ sadyaś cakrur vasuṃdharām
5.12.14
अभिषिच्य गवां वाक्याद् देवेन्द्रो वै जनार्दनम् । प्रीत्या सप्रश्रयं कृष्णं पुनर् आह शचीपतिः
abhiṣicya gavāṃ vākyād devendro vai janārdanam / prītyā sapraśrayaṃ kṛṣṇaṃ punar āha śacīpatiḥ
5.12.15
गवाम् एतत् कृतं वाक्यं तथान्यद् अपि मे शृणु । यद् ब्रवीमि महाभाग भारावतरणेच्छया
gavām etat kṛtaṃ vākyaṃ tathānyad api me śṛṇu / yad bravīmi mahābhāga bhārāvataraṇecchayā
5.12.16
ममांशः पुरुषव्याघ्र पृथायां पृथिवीतले । अवतीर्णो ऽर्जुनो नाम स रक्ष्यो भवता सदा
mamāṃśaḥ puruṣavyāghra pṛthāyāṃ pṛthivītale / avatīrṇo 'rjuno nāma sa rakṣyo bhavatā sadā
5.12.17
भारावतरणे साह्यं स ते वीरः करिष्यति । स रक्षणीयो भवता यथात्मा मधुसूदन
bhārāvataraṇe sāhyaṃ sa te vīraḥ kariṣyati / sa rakṣaṇīyo bhavatā yathātmā madhusūdana
5.12.18
भगवान् उवाच —
जानामि भारते वंशे जातं पार्थं तवांशकम् । तम् अहं पालयिष्यामि यावत् स्थास्यामि भूतले
jānāmi bhārate vaṃśe jātaṃ pārthaṃ tavāṃśakam / tam ahaṃ pālayiṣyāmi yāvat sthāsyāmi bhūtale
5.12.19
यावन् महीतले शक्र स्थास्याम्य् अहम् अरिंदम । न तावद् अर्जुनं कश्चिद् देवेन्द्र युधि जेष्यति
yāvan mahītale śakra sthāsyāmy aham ariṃdama / na tāvad arjunaṃ kaścid devendra yudhi jeṣyati
5.12.20
कंसो नाम महाबाहुर् दैत्यो ऽरिष्टस् तथापरः । केशी कुवलयापीडो नरकाद्यास् तथापरे
kaṃso nāma mahābāhur daityo 'riṣṭas tathāparaḥ / keśī kuvalayāpīḍo narakādyās tathāpare
5.12.21
हतेष्व् एतेषु देवेन्द्र भविष्यति महाहवः । तत्र विद्धि सहस्राक्ष भारावतरणं कृतम्
hateṣv eteṣu devendra bhaviṣyati mahāhavaḥ / tatra viddhi sahasrākṣa bhārāvataraṇaṃ kṛtam
5.12.22
स त्वं गच्छ न संतापं पुत्रार्थे कर्तुम् अर्हसि । नार्जुनस्य रिपुः कश्चिन् ममाग्रे प्रभविष्यति
sa tvaṃ gaccha na saṃtāpaṃ putrārthe kartum arhasi / nārjunasya ripuḥ kaścin mamāgre prabhaviṣyati
5.12.23
अर्जुनार्थे त्व् अहं सर्वान् युधिष्ठिरपुरोगमान् । निवृत्ते भारते युद्धे कुन्त्यै दास्याम्य् अविक्षतान्
arjunārthe tv ahaṃ sarvān yudhiṣṭhirapurogamān / nivṛtte bhārate yuddhe kuntyai dāsyāmy avikṣatān
5.12.24
पराशर उवाच —
इत्य् उक्तः संपरिष्वज्य देवराजो जनार्दनम् । आरुह्यैरावतं नागं पुनर् एव दिवं ययौ
ity uktaḥ saṃpariṣvajya devarājo janārdanam / āruhyairāvataṃ nāgaṃ punar eva divaṃ yayau
5.12.25
कृष्णो ऽपि सहितो गोभिर् गोपालैश् च पुनर् व्रजम् । आजगामाथ गोपीनां दृष्टिपूतेन वर्त्मना
kṛṣṇo 'pi sahito gobhir gopālaiś ca punar vrajam / ājagāmātha gopīnāṃ dṛṣṭipūtena vartmanā
5.12.26